Egils Levits piekrīt kandidēt pēc atteikuma pirms četriem gadiem


Četri kandidāti: Ko partijas šoreiz sagatavojušas prezidenta krēslam
Foto: LETA

"Mana pilsoniskā darba mērķis ir uzlabot Latvijas valsti un veicināt taisnīgumu Eiropā kopumā," uz žurnāla "Jurista Vārds" jautājumu par pamatprincipiem, ko ievēro savā dzīvē un profesijā, 2010.gadā atbildējis jurists un politologs, Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis un Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis un goda doktors Egils Levits, par savu profesionālo sapni nosaucot "neliela neatkarīga tiesību institūta" vadītāja posteni. Patlaban Levits izvirzīts Valsts prezidenta amatam, lai gan pirms vairākiem gadiem – 2007.gada maijā, viņš no pretendēšanas uz Latvijas pirmās personas krēslu atteicās, nesaskatot pietiekamu atbalstu savai kandidatūrai.

Cer, ka amats "aizies secen"
Arī šogad, vaicāts par kandidēšanu uz šo augsto amatu un izredzēm to ieņemt, Levits atzina, viņa pašreizējā profesionālā pozīcija viņu pašu apmierina, jo "tajā varu ietekmēt notikumus Latvijā un Eiropā. Ja pienākums sauktu, es atbildētu, taču klusībā ceru, ka šis kauss man aizies secen," sacīja Levits.

Tomēr vienlaikus viņš apliecināja, ka ir gatavs kandidēt uz prezidenta amatu, jo viņam "ir savs skaidrs redzējums par to, kā būtu jāattīstās Latvijas valstij" un kā būtu jāpilda Valsts prezidenta amata pienākumi. Levits uzskata, ka prezidenta pilnvaras Latvijas parlamentārajā sistēmā ir saistītas ar spēju saredzēt problēmas, uzrādīt iespējamus risinājumus, izlīdzināt konfliktus, nevis ar valsts varas izmantošanu. "Tas ir galvenokārt intelektuāls amats, kam nepieciešama politiska un profesionāla autoritāte," Levita teikto citē aģentūra LETA.

Levita galvenās prioritātes būtu stiprināt Latvijas valsti, "it sevišķi palīdzēt novērst pastāvošos demokrātijas un tiesiskuma deficītus", kā arī padarīt valsti drošāku, ņemot vērā visus drošības aspektus, tajā skaitā hibrīdkara situāciju, panākt Latvijas ciešāku iesaisti NATO aizsardzības sistēmā un intensīvāku NATO klātbūtni Latvijā. Tāpat viņš iestātos par sociāli atbildīgu valsti, kas īpašu uzmanību pievērš sociālajiem un nevienlīdzības mazināšanas jautājumiem. Starp Levita prioritātēm būtu arī "aktīvi un pārliecinoši" pārstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā (ES) un pasaulē, it sevišķi palīdzēt attīstīt Latvijas ekonomiku, izmantojot visas ES radītās iespējas. Viņš arī vēlētos "veicināt sabiedrības saliedētību uz Satversmes pamatvērtību pamata".

Ģimene dodas uz Vāciju
Levits iepriekš aktīvi darbojies diplomātiskajā dienestā, bet kā Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs prezentēja un piedāvāja apspriešanai Satversmes preambulu, kuras mērķis bija uzsvērt, ka "Latvija nav vis nejaušs vēstures blakusprodukts, bet gan mērķtiecīgi radīta valsts un latviešu identitātei ir divas saknes - latviešu tautas dzīvesziņa un kristīgās vērtības". Saeima Satversmi ar preambulu, kurā vispārīgi formulēta Latvijas Republikas pamatlikuma pastāvēšanas pamatjēga, papildināja 2014.gada jūnijā.

Levits dzimis 1955.gada 30.jūnijā, Rīgā, līdz 1972.gadam mācījies Rīgas 2.vidusskolā, jo, uzlabojoties PSRS attiecībām ar Rietumiem, kad daudzām ebreju ģimenēm tika atļauts repatriēties uz Izraēlu, Levitu ģimene izbrauca no PSRS, bet devās nevis uz dzīvi Izraēlā, bet gan Vācijā. Levits 1973.gadā beidzis Minsteres Latviešu ģimnāziju, 1982.gadā - beidzis Hamburgas universitātes Juridisko fakultāti, iegūstot jurista diplomu, bet 1985.gadā - Hamburgas universitātē beidzis Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fakultāti, iegūstot politologa diplomu.

No 1976.gada līdz 1981.gadam Levits bija Hamburgas universitātes Austrumeiropas tiesību nodaļas līdzstrādnieks, darbojās arī kā Starptautisko attiecību nodaļas līdzstrādnieks, bija Minsteres Latviešu ģimnāzijas vēstures un politikas skolotājs, kā arī Ķīles universitātes Juridiskās fakultātes zinātniskais līdzstrādnieks.

Laikā no 1986.gada līdz 1989.gadam Levits bija Šlēzvigas - Holšteinas Apgabaltiesas dienestā, tika komandēts uz prokuratūru, tiesu, Vācu Rūpnieku apvienību un vācu Bundestāga Zinātnisko dienestu (Starptautisko attiecību un Eiropas tiesību nodaļu). No 1989.gada līdz 1992.gadam viņš bija Austrumeiropas pētniecības institūta Getingenā zinātniskais referents, kā arī vienlaicīgi advokāts, bet no 1991.gada līdz 1992.gadam - Augstākās Padomes padomnieks.

Viņš bijis vēstnieks Vācijā un Šveicē, bet tad tika ievēlēts 5.Saeimā no "Latvijas ceļa" saraksta, kur strādāja kā 5.Saeimas juridiskās komisijas loceklis. 1993.un 1994.gadā Levits bija Ministru prezidenta Valda Birkava biedrs, kā arī tieslietu ministrs Birkava valdībā. Vēlāk tika iecelts par Latvijas vēstnieku Austrijā, Šveicē un Ungārijā.

1995.gada jūnijā Levits ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas locekli no Latvijas, un šajā amatā uz sešiem gadiem atkārtoti apstiprināts 2001.gadā. Tāpat Levits ticis iecelts par Latvijas Republikas pārstāvi Samierināšanas un arbitrāžas tiesā EDSA ietvaros un darbojies kā samierinātājs, 1998.gada matā iecelts Rīgas Juridiskās augstskolas Akadēmiskajā padomē, bet 2000.gada janvārī ievēlēts par Latvijas Juristu biedrības prezidija locekli. 2004.gada janvārī viņu Tieslietu ministrija izraudzījusi par Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi, bet 2007.gada decembrī Levits iecelts par Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāju.

Levits bijis "Kluba-21" biedrs, bijis starp savienības "Latvijas ceļš" biedriem – dibinātājiem, un 1991.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas koncepcijas autors, Pilsoņu kongresa dalībnieks.

Levits ir daudzu juridisko koncepciju un likumu līdzautors, kā arī Eiropas Padomes eksperts. Viņš ir 100 zinātnisko publikāciju autors par tiesību un politisko zinātņu jautājumiem, par Latvijas valsts tiesību, administratīvo tiesību, cilvēktiesību, tiesību reformas un demokrātijas jautājumiem. Pārvalda latviešu, krievu, angļu un vācu valodas.

Tags

Egils Levits Mārtiņš Bondars Prezidenta vēlēšanas 2015 Raimonds Vējonis Sergejs Dolgopolovs Valsts prezidents

Comment Form