Vējonis - kolēģi atbalstīs vai 'uzmetīs'?


Četri kandidāti: Ko partijas šoreiz sagatavojušas prezidenta krēslam
Foto: LETA

No prezidenta vēlēšanu pirmajai kārtai izvirzītajiem kandidātiem aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis tiek uzskatīts par politiķi ar lielāko atbalstu Saeimā, tomēr arī viņš nevar rēķināties 51 balsi parlamentā.

Vējonis dzimis 1966.gadā Pleskavas apgabalā Krievijā. Viņš ieguvis biologa izglītību un jaunībā bijis bioloģijas skolotājs, direktora vietnieks Madonas reģionālajā vides pārvaldē. Vēlāk viņš kļuvis par Madonas domes deputātu un Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktoru. Pirmo reizi ministra krēslā viņš sēdās 2002.gadā, kad Einara Repšes valdībā saņēma vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra portfeli. Kad drīz pēc tam tika nodalīta atsevišķa Vides ministrija, viņš stājās pie tās stūres. Pērnā gada janvārī Laimdotas Straujumas valdībā Vējonis ieguva aizsardzības ministra amatu. Viņš ir viens no visilgāk strādājošiem ministriem, jo bijis jau deviņās valdībās.

Likmes uz drošības kārti

Vējonis ir Latvijas Zaļās partijas līderis (pašlaik līdzpriekšsēdētājs), kā arī pabijis Zaļo un zemnieku savienības vadītāja postenī.

Gan pirms šīm, gan iepriekšējām Valsts prezidenta vēlēšanām Vējonis paudis vēlmi un gatavību kļūt par valsts galvu. Lai gan paša pārstāvētā politiskā spēka un citu partiju pārstāvji publiski pauduši cieņu pret Vējoni, tomēr aizkulisēs izskan skepse gan par viņa izredzēm nonākt prezidenta amatā. Nostāšanās pret ZZS "tēvu" Aivaru Lembergu pēc Ventspilī notikušā incidenta, kad NATO jūrnieki apbēdināja Ventspils mēru, pilsētā vētraini ballējoties, partijas biedriem liekot domāt, ka arī Valsts prezidenta krēslā Vējonis varētu kļūt pārāk neatkarīgs. Lai gan Latvijas Zaļās partijas un Latvijas Zemnieku savienības 2002.gadā izveidotā apvienība uz politiskās skatuves nemainīgi darbojas ciešā saķerē, tomēr ik pa laikam uzvirmo arī runas par savienības šķelšanos.

Īpaši sasauktā preses konferencē Vējonis uzsvēra, ka Valsts prezidentam jāpiemīt izpratnei par drošības jautājumiem un viņam jāstiprina valsts ārējā un iekšējā drošība. Vējonis izdalījis trīs virzienus, kuros būtu jādarbojas Valsts prezidentam, proti, nacionālā vienotība, nacionālā pašapziņa un patriotisms, kā arī sociālais taisnīgums.

Otrajā vēlēšanu kārtā nepiedalīsies

Saskaņā ar socioloģisko aptauju datiem Vējonis pašreizējā valdībā ir ministrs ar augstāko sabiedrības vērtējumu, tādēļ, visticamāk, arī Valsts prezidenta amatā - vismaz sākotnēji - viņš varētu rēķināties ar sabiedrības atbalstu.

Vējonis izdevies izvairīties no skaļiem skandāliem, lai gan arī viņa darbībā nav trūcis pretrunīgi vērtējamu darbību un lēmumu, tostarp dalība aizdomīgajā braucienā uz Gruziju kopā ar "Vienotības" pārstāvi Dzintaru Zaķi un "Citadeles" pircēju "Ripplewood Holdings" pārstāvjiem. Laikrakstam "Diena" Vējonis gan tolaik uzsvēra, ka braucis atpūsties un daļu no līdzbraucējiem nemaz nav pazinis.

Ievēlēšanas gadījumā Vējonis gan nebūtu harizmātisks un autoritatīvs līderis, ko varētu kompensēt pragmatisms un nosvērtība, ko viņš demonstrējis līdzšinējā darbā. Vēl viens Vējoņa mīnuss ir oratora dotību trūkums, ko atzinuši arī viņa partijas biedri.

Kā atzinuši gan eksperti, gan paši politiķi, pastāv liela varbūtība, ka pirmajā vēlēšanu kārtā jaunais Valsts prezidents negūs nepieciešamo balsu vairākumu. Pašlaik aizsardzības ministrs var rēķināties ar 21 ZZS un daļu no 23 "Vienotības" balsīm. Nacionālā apvienība, kā arī daļa "Vienotības" parlamentāriešu balsos par Egilu Levitu.

Vējonis iepriekš atzinis, ka nebūtu pareizi pirmajā kārtā izkritušos kandidātus atkārtoti virzīt nākamajās kārtās. Tas līdz ar faktu, ka iepriekšējās vēlēšanās par teju drošu tika uzskatīta Vējoņa kandidatūras izvirzīšana no ZZS rindām, bet pēdējā brīdī ar partijas neformālā līdera Lemberga atbalstu tika nominēts Andris Bērziņš, kā arī Vējoņa nostāšanās pret Lembergu saistībā ar "dobju izmīdīšanas skandālu", vedina domāt, ka arī šoreiz augstais amats Vējonim netiks. Tas gan lielā mērā atkarīgs no tā, kā balsošanā sašķelsies "Vienotības" balsis un, attiecīgi, kuri kandidāti "izkritīs" pirmie, kā arī no tā, kā balsos "Saskaņa", ja tās nominētais Dolgopolovs tiks izslēgts pirms Levita un Vējoņa. Vairāk par Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību iespējams lasīt šeit.

Tags

Egils Levits Mārtiņš Bondars Prezidenta vēlēšanas 2015 Raimonds Vējonis Sergejs Dolgopolovs Valsts prezidents

Comment Form