Taču lielākā daļa tomēr atzinuši, ka viņu ģimene izklaides pasākumiem naudu nevar tērēt - tam pilnībā vai daļēji piekrituši 69% aptaujāto.
Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem šogad ir pieaudzis to cilvēku skaits, kas izklaidei var atļauties tērēt vairāk. Šogad to atzinuši 25,8% aptaujāto, bet iepriekšējos gados šādu cilvēku skaits svārstījās no 20% līdz 24%.
Savas ģimenes spēju izklaides pasākumiem tērēt vairāk naudas nekā pērn visbiežāk atzina vīrieši, cilvēki vecumā no 18 līdz 34 gadiem, ar augstāko izglītību, valsts un privātajā sektorā strādājošie, kā arī cilvēki, kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir lielāki par 85 latiem.
31,3% aptaujāto vīriešu atzina, ka šogad var veltīt vairāk naudas izklaidēm, šim viedoklim piekrita 42,6% aptaujāto vecumā no 18 līdz 24 gadiem un 33,1% aptaujas dalībnieku ar augstāko izglītību.
Vairāk tēriņu izklaidēm šogad var atļauties 28% aptaujāto latviešu, 26,6% pilsoņu, 32,9% privātajā sektorā strādājošo un 50% aptaujāto, kuru vidējie ienākumi mēnesī uz vienu ģimenes locekli pārsniedz 127 latus.
Aptauja parādīja, ka lielākus tēriņus atpūtai nekā pērn var veltīt Rīgā dzīvojošie - to atzina 27,8% aptaujāto rīdzinieku, bet vairāk izklaidei šogad tērē 25,1% citās pilsētās dzīvojošo un 24,6% lauku iedzīvotāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
