Nepilnu darba laiku pērn strādājusī 70,2 tūkstoši cilvēku. Trešdaļa (34,3%) no tiem bija spiesti strādāt īsākas darba stundas, jo nevarēja atrast darbu pilnai darba dienai, katrs piektajam (19,8%) darba dienas ilgumu ietekmēja dažādi personiski vai ģimenes apstākļi (vajadzēja pieskatīt bērnus, aprūpējamu pieaugušo u.c.), katrs sestais (16,1%) nemaz negribēja strādāt darbu ar pilnu darba laiku, bet desmitā daļa (10,2%) nodarbināto papildus vēl mācījās, tādēļ nevarēja veikt darbu ar pilnu slodzi.
Pašreizējos ekonomiskos apstākļos visai bieži vienā darba vietā nopelnītā samaksa nav pietiekama, tādēļ iedzīvotāji meklē iespēju papildināt savus ienākumus, strādājot vēl kādu darbu, norāda CSP.
Aptaujas rezultāti liecina, ka 2006.gadā 62,6 tūkst. cilvēku (5,8% no nodarbināto kopskaita) bija papilddarbs. Taču iespējams, ka to skaits bija lielāks, jo ne katrs aptaujātais vēlas atklāt savu papildienākumu avotu un sfēru, kurā darbojoties tie iegūti.
Nedaudz vairāk kā pusei aptaujāto ienākumus veidojusi darba samaksa (55,3%), trešdaļai (32,3 %) iedzīvotāju atbalstu (gan naudā, gan citādi) sniedza radi, draugi vai ģimenes locekļi, ceturtdaļa (23,2%) iedzīvotāju saņēma pensiju, bet septītā daļa (14,8%) saņēma kādu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātajiem pabalstiem (bezdarbnieku, maternitātes, slimības, apbedīšanas u.c.).
CSP informē, ka nejaušās izlases rezultātā tika atlasītas 10,3 tūkst. mājsaimniecības, kurās aptaujāja 15,1 tūkst. cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Apsekojumā datu vispārināšanai tiek izmantots aprēķinātais iedzīvotāju skaits 2006.gada sākumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
