Mazo latviešu vidusskolu slēgšana valsts pierobežā radīs nopietnus draudus Latvijas valstiskumam, atzina Ciblas novada domes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis (ZZS/Latgales partija).
"Latviskās vides saglabāšana Latvijas pierobežā un teritorijas apdzīvotība patlaban ir sevišķi aktuāls jautājums. Un īpaši nozīmīga loma šajā procesā ir valsts pierobežā esošajām latviešu vidusskolām, kuras sekmē latviskās vides saglabāšanu un bremzē jaunatnes aizplūšanu no laukiem uz pilsētām. Ja skolēniem būs jābrauc mācīties kaut kur tālāk, palielināsies varbūtība, ka viņi atstās novadu, ar visām no tā izrietošajām sekām," brīdina Dombrovskis.
Lai arī Ciblas vidusskola patlaban atbilst vidusskolām izvirzītajiem kritērijiem, vietvaldis negatīvi vērtē darba grupas lēmumu neņemt vērā vairāku pašvaldību ierosinājumu noteikt izņēmumus noteikumos par 10.klases atvēršanu, ļaujot pašvaldībām līdzfinansēt trūkstošo skolēnu skaitu.
"Lai ieinteresētu pamatskolu absolventus turpināt izglītoties vidusskolā, Ciblas novada pašvaldība jau tagad piedāvā apmācāmajiem brīvpusdienas, bezmaksas autovadītāju kursus ar tiesību saņemšanu. Dažu apmācāmo iztrūkuma gadījumā pašvaldība pat ir gatava nedaudz piefinansēt vidusskolas klases," uzsvēra Dombrovskis.
Vadoties no valsts interešu viedokļa, saglabāt mazās latviešu vidusskolas pierobežā un mazināt Latvijas valstiskuma draudus būtu jāpalīdz arī valdībai. Pēc Ciblas novada domes priekšsēdētāja domām, tas būtu izdarāms, kaut vai ieviešot dažādus koeficientus, kā tas bija Ulmaņa laikos pirmajā Latvijas brīvvalstī.
Ciblas vidusskolā ir jaunas labiekārtotas un ar visu nepieciešamo aprīkotas matemātikas un dabas zinību klases, un šeit ir iespējams iegūt labu un konkurētspējīgu izglītību, ko apliecina vidusskolas beidzēju panākumi, studējot augstskolās un apgūstot specialitātes.
Arī finansiālais ieguvums no vidusskolas likvidācijas, pēc Ciblas novada domes priekšsēdētāja domām, nebūšot liels, jo telpas tāpat būs jāuztur un alga personālam jāmaksā neatkarīgi no tā, vai tā ir vidusskola vai pamatskola. Turklāt pašvaldība finansiāli zaudēs savstarpējo norēķinu rezultātā, maksājot citām pašvaldībām par savu skolēnu apmācību tām piederošajās mācību iestādēs.
"Ja nu demogrāfiskā situācija novadā pēkšņi sāk uzlaboties, tad atkal nāksies nožēlot par to, ka vidusskola kādreiz ir tikusi slēgta. Domāju, ka pašvaldībām pašām jāļauj izlemt slēgt vidusskolu vai turpināt to uzturēt, nevis "augšā" pieņemt voluntārus lēmumus par to likvidāciju, nosakot kaut kādu konkrētu skolēnu skaitu. Būs četri vai pieci skolēni klasē, pašvaldība jau nemaz nevarēs atļauties uzturēt šādu mācību iestādi," norādīja Dombrovskis.
Ja lēmums par mazo vidusskolu slēgšanu tomēr tiks pieņemts, Ciblas mērs neizslēdz iespēju, ka kopā ar citu mazo vidusskolu pārstāvjiem vienosies dažādās protesta akcijās.
Jau vēstīts, ka, neskatoties uz vairāku pašvaldību ierosinājumu noteikt izņēmumus noteikumos par 10.klases atvēršanu, ļaujot pašvaldībām līdzfinansēt trūkstošo skolēnu skaitu, šādi izņēmumi nav paredzēti.
Kā iepriekš norādīja izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, premjerministres Liamdotas Straujumas (V) darba grupā par pedagogu darba samaksas jauno modeli secināts, ka vairums pašvaldību piekrīt minimālo kritēriju noteikšanai. Seile norādīja, ka jau tagad vairākās pašvaldībās pastāv līdzīgi kritēriji, turklāt arī pamatskolas posmam.
Ministre gan atzina, ka, visticamāk, jaunā kārtība neapmierinās pilnīgi visus iedzīvotājus, tomēr šādi tiks sakārtots skolu tīkls. Seile norādīja, ka vidusskolu skaits kļūs mazāks, tomēr apstiprinātā kārtība nodrošinās pakāpenisku procesu.
Seile skaidroja, ka jau šogad 23 skolās netika atvērta 10.klase, savukārt nākamajā mācību gadā prognozēts, ka tādas varētu būt 27 izglītības iestādes.
Kā ziņots, valdība 13.oktobrī apstiprināja minimālo skolēnu skaitu desmitās klases atvēršanai vidusskolā. Ņemot vērā pašvaldību iebildumus, noteikumos iestrādāti divi kritēriji klašu atvēršanai.
Līdz ar 2016.gada 1.septembri novada izglītības iestādēs 10.klasi varēs atvērt ar ne mazāk kā 12 izglītojamajiem vai arī vismaz 32 skolēniem visā vidusskolas posmā. Tomēr Ādažu novadā, Babītes novadā, Baldones novadā, Carnikavas novadā, Garkalnes novadā, Iecavas novadā, Ikšķiles novadā, Inčukalna novadā, Ķekavas novadā, Lielvārdes novadā, Mārupes novadā, Olaines novadā, Ozolnieku novadā, Salaspils novadā, Saulkrastu novadā, Skrīveru novadā, Stopiņu novadā 10.klasi varēs atvērt ar ne mazāk kā 18 izglītojamiem 10.klasē vai 48 skolēniem 10.-12.klasē kopā.
Ar vismaz 18 izglītojamajiem vienā klasē vai 48 skolēniem 10.-12.klasē varēs atvērt arī 10.klasi novada pilsētās - Aizkrauklē, Alūksnē, Balvos, Bauskā, Cēsīs, Dobelē, Gulbenē, Krāslavā, Kuldīgā, Limbažos, Līvānos, Ludzā, Madonā, Ogrē, Preiļos, Saldū, Siguldā, Smiltenē, Talsos, Tukumā, Valkā.
Republikas pilsētās 10.klasi varēs atvērt ar ne mazāk kā 22 izglītojamajiem vai 58 izglītojamajiem vidusskolas posmā.
Lai gan noteikumi stāsies spēkā jau ar nākamo mācību gadu, novadu, kas nav atsevišķi izcelti ar lielāku minimālo skolēnu skaitu, izglītības iestādēm noteikts pārejas posms, kura laikā pakāpeniski pieaugs minimālais skolēnu skaits klases atvēršanai, sasniedzot iepriekšminētos lielumus.
Divos nākamajos mācību gados, uzņemot izglītojamos 10.klasēs vispārējās vidējās izglītības programmās klātienes izglītības ieguves formā vai attiecīgi neklātienes izglītības ieguves formā, izglītības iestāde novadā klasi varēs atvērt ar ne mazāk kā 10 izglītojamiem 10.klasē vai 27 skolēniem vidusskolas posmā. Paredzētais 12 skolēnu minimums vienā klasē vai 32 skolēni vidusskolas posmā tiks sasniegts 2018./2019.mācību gadā.
Ja izglītības iestāde īsteno vispārējās vidējās izglītības programmu uz starptautiska līguma pamata, tad skolēnu skaita minimums nav jāpiemēro.
