Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) gadumijas uzruna bija politiska, bet Valsts prezidents Egils Levits centās cilvēkus uzmundrināt, pauda Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra. Savukārt Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens atzina, ka augstāko amatpersonu gadumijas uzrunas bijušas cieņas apliecinājums sabiedrības izturībai.
Viņš uzskata, ka Kariņa uzruna pēc tās tipoloģijas neesot bijusi svētku runa. Tā bijusi lietišķi ieturēta un labāk teikta nekā citas Kariņa uzrunas televīzijā, skaidroja Skudra.
Viņaprāt, Ministru prezidents bija labāk sagatavojies. Taču vēlējumi bijuši ietērpti aktuālās politikas jautājumos.
Profesors arī uzskata, ka Kariņa teiktā svētku uzruna bijusi par garu. Publika tajā laikā, par spīti visam, svinējusi un tādas ļoti nopietnas un garas runas klausīties esot problemātiski.
Savukārt, Valsts prezidents bija izvēlējies svētku runu teikt īsos vārdos un meklēja iespēju, kā mēs grūtā brīdī varam saglabāt optimismu un cerību, sacīja politologs.
"Ja Kariņš drīzāk izskatījās kā jau premjers un priekšnieks, tad Levits, atrodoties dabā, runāja ar līdzcilvēkiem un viņa runa emocionāli bija vērsta uz to, lai uzmundrinātu un radītu cilvēkiem svētku sajūtu," sacīja Skudra.
Ikstens norādīja, ka runu dramaturģija bija amatiem atbilstoša, Valsts prezidents Levits runāja par vispārīgākām lietām un principiem, bet premjers Kariņš bija konkrētāks un vairāk atsaucās uz aktuālām lietām.
Lai gan netika uzsvērts, ka tiek runāts par Covid-19 un pandēmiju, abas runas bija tieši saistītas ar to un bija pilnīgi skaidrs, par ko amatpersonas runā, sacīja Ikstens.
Ikstens atzina, ka brīdī, kad prezidents ierunājās par lielajiem mērķiem, viņam radusies par to interese un gribējies dzirdēt, ko amatpersona ar to domā. Taču tas viss palicis tādā vēlējuma līmenī.
Eksperts atzina, ka abu amatpersonu uzrunas varēja izmantot kā platformu, lai runātu par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu finansējuma ciklu, par Nacionālo attīstības plānu un tā prioritātēm. Taču ja tas viss apstātos pie klišejiskās "digitālas un zaļākas Eiropas", tad par to tiešām varot arī nerunāt.
Ikstens piebilda, ka abu amatpersonu runās bija dzirdami cieņas apliecinājumi sabiedrībai un tās izturībai un apņēmībai, cieņas apliecinājumi mediķiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuri cīnās par sabiedrības dzīvotspēju un labklājību.
Taču viņam būtu gribējies saklausīt arī to, lai amatpersonas uzrunā cilvēkus, kuri patiešām taustāmi cieš no pandēmijas ekonomiski. Tie ir cilvēki, kuri palikuši bez darba, cilvēki, kuri strādāja viesmīlības, starptautisko pasažieru pārvadājumu, sabiedriskās ēdināšanas un citās būtiski skartajās nozarēs.
Taču, ja nav konkrēta redzējuma un vēstījuma, par to, ko darīt un kāds ir plāns šo cilvēku atbalstam, tad varbūt labāka izvēle ir par to nerunāt un koncentrēties uz citām lietām un segmentiem, teica eksperts.
Viņš uzsvēra, ka pozitīvs aspekts aspekts Kariņa uzrunā bijis tas, ka viņš nesāka "kārtot rēķinus" ar koalīcijas partneriem un nevainoja tos nepadarītajos darbos. Kariņam šāda iespēja esot bijusi, bet viņš to neizmantoja un tas vērtējams atzinīgi, teica Ikstens.
Jau ziņots, ka Kariņš gadumijas uzrunā norādīja, ka šis var būt valsts attīstības pagrieziena punkts, bet tam ir nepieciešama vienota rīcība. Sagaidot jauno gadu, Kariņš aicināja aizdomāties par to, kādi ir katra paša un sabiedrības kopīgie mērķi, kā tos īstenot, "kādi gribam būt – pret sevi, saviem līdzcilvēkiem un savu valsti –, ko gribam sasniegt, kādā valstī dzīvot".
Premjers aizejošo gadu raksturoja kā izturības un pārbaudījumu gadu, kurā Covid-19 pandēmija bija viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar kuru saskaramies kopš valsts neatkarības atjaunošanas. "Tas no katra ir prasījis īpaši augstu pacietību, atbildību, sapratni un tālredzību. Dažos tas ir radījis apjukumu, taču lielo vairumu tuvinājis kopējā cīņā," vērtēja Kariņš.
Savukārt Levits Jaunajā gadā Latvijas iedzīvotājiem vēlēja izturību, iejūtību un drosmi, kas nepieciešamas Covid-19 izraisīto grūto laiku pārvarēšanai.
Levits vēlēja "sev un mums visiem" drosmi mainīties, jo laiks pēc krīzes būs citādāks - būšot vajadzīgi lieli mērķi, vajadzīga drosme atzīt kļūdas un no tām mācīties, un vajadzīga drosme turpināt.
"Dārgie draugi! Domām ir spēks. Kad tūlīt cits citam vēlēsim "Laimīgu Jauno gadu!", neteiksim to tāpat vien! Ieliksim šajos vārdos labvēlību un sirsnību! Tam ir liels spēks. Spēks, kas dara stiprus mūs un mūsu Latviju," mudināja prezidents.
