Kongress atbalstīja Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un pieņēma deklarāciju par Eiropas Čigānu padomes izveidošanu. Padomes ziņā būs čigānu tautas izdzīvošanas sociālpolitiskie jautājumi, turklāt iespējams, ka padomei piešķiramas tiesības uzstāties visu Eiropā dzīvojošo čigānu tautas pārstāvju vārdā sarunās ar starptautiskām organizācijām un institūcijām.
Pirmais kongresa pieņemtais dokuments ir deklarācija par holokaustā bojā gājušo senču piemiņas iemūžināšanu. Kongresa noslēguma dokumentu paredzēts nosūtīt Latvijas valdībai un Saeimai. Kongress lūdz Latvijas valdībai piešķirt līdzekļus kara gados nošauto čigānu pieminekļa izveidošanai čigānu bojāejas vai citā vietā.
Kongresa laikā tika apstiprināta Čigānu biedrības darbības programma, kurā ir iekļauta biedrības darbība izglītību un kultūras, ekonomikas, sociālās, iekšpolitikas un citās jomās. Turpmāk kongress tiks sasaukts reizi gadā, lai lemtu par tautas izdzīvošanu.