Čigāni pilnībā ir integrējušies Latvijas sabiedrībā, taču, neraugoties uz to, jūtas kā "otrās šķiras cilvēki", turklāt darba un izglītošanās iespējas čigāniem Latvijā ir niecīgas, teikts Latvijas čigānu 1.kongresā pieņemtajos gala dokumentos, informēja Latvijas Čigānu biedrības prezidents Leons Gindra.
Čigāniem ir zems izglītības līmenis, Latvijas skolās mācas apmēram 25% čigānu, un čigānu ar augstāko izglītību ir samērā maz, secināts kongresā. Savukārt no 100 čigāniem strādā tikai desmit, un tie galvenokārt ir gadījuma darbi. Gindra atzina, ka daudzi čigāni, lai nopelnītu iztiku, nodarbojas ar narkotiku tirdzniecību, zagšanu, blēdībām un prostitūciju.

Kongress atbalstīja Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un pieņēma deklarāciju par Eiropas Čigānu padomes izveidošanu. Padomes ziņā būs čigānu tautas izdzīvošanas sociālpolitiskie jautājumi, turklāt iespējams, ka padomei piešķiramas tiesības uzstāties visu Eiropā dzīvojošo čigānu tautas pārstāvju vārdā sarunās ar starptautiskām organizācijām un institūcijām.

Pirmais kongresa pieņemtais dokuments ir deklarācija par holokaustā bojā gājušo senču piemiņas iemūžināšanu. Kongresa noslēguma dokumentu paredzēts nosūtīt Latvijas valdībai un Saeimai. Kongress lūdz Latvijas valdībai piešķirt līdzekļus kara gados nošauto čigānu pieminekļa izveidošanai čigānu bojāejas vai citā vietā.

Kongresa laikā tika apstiprināta Čigānu biedrības darbības programma, kurā ir iekļauta biedrības darbība izglītību un kultūras, ekonomikas, sociālās, iekšpolitikas un citās jomās. Turpmāk kongress tiks sasaukts reizi gadā, lai lemtu par tautas izdzīvošanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!