Sestdien Rīgā, viesnīcas "Maritim" konferenču zālē, izcēlās asa vārdu pārmaiņa starp cilvēkiem, kuri bija ieradušies uz Čigānu biedrību savienības un Latvijas Čigānu tautu apvienības organizēto Latvijas čigānu apvienošanas kongresu.

Viedokļu sadursme izcēlās brīdī, kad kāds no kongresa organizētāju pārstāvjiem sāka runāt valodā, kas nebija saprotama lielai daļai atnākušo čigānu. Tāpat neskaitāmi klātesošie pārmeta jaunās biedrības potenciālajiem dibinātājiem slēptu politisko reklāmu un mēģinājumu izkrāpt Eiropas Savienības (ES) līdzekļus citiem mērķiem, nevis čigānu interešu aizstāvēšanai.

Kā novēroja aģentūra LETA, uz kongresu sākotnēji bija pulcējušies vairāk nekā 100 cilvēku, no kuriem lielākā daļa bija romu tautības. Atklājot pasākumu, tika atskaņota čigānu himna. Klātesošie tai nedziedāja līdzi. Kongresa organizatori norādīja, ka darbs noritēs trīs valodās - latviešu, krievu un čigānu.

Pēc tam kongresa dalībniekus sveica pašreizējais Saeimas deputāts Boriss Cilevičs, kurš no "Saskaņas centra" saraksta kandidēs arī pēc nedēļas gaidāmajās 10.Saeimas vēlēšanās. Viņš latviešu valodā stāstīja, ka Eiropā valda uzskats, ka Latvijā čigāni dzīvo labāk nekā citās valstīs, bet patiesībā tā neesot. Deputāts atzina, ka apvienoties nav viegli, tomēr tas jādara, lai nodrošinātu čigānu interešu pārstāvību ES.

Kā viesis ar runu latviešu valodā kongresā uzstājās arī pašreizējais parlamentārietis un 10.Saeimas deputāta amata kandidāts Sergejs Mirskis (SC). "Apvienojoties jūs paliksies daudz spēcīgāki, daudz stiprāki," sacīja Mirskis. Viņš norādīja, ka citas minoritātes Latvijā ir labāk aizsargātas nekā čigāni, jo citu mazākumtautību pārstāvjiem vismaz kaut kur pasaulē ir sava valsts, bet čigāniem tādas neesot.

Kongresa dalībniekus krieviski uzrunāja arī Rīgas domes deputāts Maksims Tolstojs (SC), kurš čigānus sveicināja no sava partijas biedra, galvaspilsētas mēra Nila Ušakova (SC).

Pēc tam no kongresa organizatoru galda sāka runāt Konstantīns Karpovičs. Liela daļa klātesošo skaļi pauda sašutumu par to, ka viņa teikto nevarot saprast. Čigāni aicināja Karpoviču runāt valsts valodā vai arī tādā valodā, kādā runā Latvijā dzīvojošie čigāni.
Klātesošie skaidroja, ka Karpovičs runājot "krievu čigānu" valodā. "Ko jūs to kongresu taisījāt, ka latviešu valodu neprotat?" atskanēja kāda balss no konferenču zāles aizmugures. "Jūs, krievu čigāni, ko jūs Latvijā gribat?" kliedza kāds cits atnākušais.

Organizācijas "Latvijas Čigānu biedru apvienība un augstākā čigānu padome" prezidents Osvalds Jezdovskis palūdza konferences organizatoriem mikrofonu un jautāja, kādam mērķim šis pasākums tiek rīkots un kāpēc vairākas čigānu organizācijas par to nebija informētas. "Parastā priekšvēlēšanu akcija," sacīja Jezdovskis, kurš iestājās par to, lai kongress notiktu latviešu valodā. Zālē izskanēja, ka 97% Latvijā dzīvojošo čigānu ir Latvijas pilsoņi, tāpēc arī kongresam būtu jānotiek latviešu valodā.

Vislatvijas čigānu sabiedrības "Nevo Drom" valdes priekšsēdētājs Anatolijs Berezovskis arī pauda sašutumu, ka par šodienas kongresu viņš dzirdējis tikai no plašsaziņas līdzekļiem. Turklāt jauna čigānus apvienojoša organizācija nemaz neesot vajadzīga, jo pirms trīs mēnešiem tāda jau tikusi nodibināta, sacīja Berezovskis. "Nepārkāpsim tās tradīcijas, kas ir iekaltas akmenī," sacīja "Nevo Drom" līderis, aicinot svešā vārdā "nerīkot nekādas darba grupas".

Kāda sieviete no zāles aizmugures kliedza, ka kongresa organizatori "māna cilvēkus un apzog valsti". "Zagļi, blēži jūs esat visi!" skaļi atkārtoja kundze.

Lielākā daļa kongresa apmeklētāju virzījās uz konferenču zāles izeju un uzvedās ļoti skaļi. Viens no pasākuma organizētājiem mikrofonā norādīja, ka šeit ir brīva valsts, tāpēc katrs var darīt, kā uzskata par pareizu - apmeklēt vai neapmeklēt vienu vai otru pasākumu.

Kā novēroja aģentūra LETA, divi pretēja viedokļa paudēji zāles aizmugurē gatavojās izrēķināties fiziski, taču klātesošie viņus savaldīja.

Pēc tam lielākā daļa atnākušo čigānu demonstratīvi atstāja konferenču zāli un devās ārā.

Pie viesnīcas "Maritim" kongresu atstājušie čigāni pastāstīja, ka šodien esot atbraukuši uz Rīgu, "lai neļautu apkaunot un apzagt mūsu tautu". Vairāki čigāni pauda viedokli, ka kongress esot vienīgi politisks priekšvēlēšanu pasākums. Pēc tam ārā iznākušie čigāni organizēti atstāja viesnīcas teritoriju.

Lūgta skaidrot konflikta būtību, kāda kongresa apmeklētāja pastāstīja, ka Latvijā dzīvo "poļu čigāni", "krievu čigāni" un "latviešu čigāni". Visi nekad nevarot atrast kopīgu valodu un apvienoties, tāpēc arī šodienas kongresa mērķis bijis beidzot apvienot viņus, kas gan īsti nav izdevies.

Tikmēr kongress "Maritim" konferenču zālē turpinājās, klāt esot pārdesmit cilvēkiem.

Kā ziņots, kongresa organizatoru pārstāvis Mihails Mušta iepriekš informēja, ka lēmums apvienot organizācijas pieņemts, lai tās beidzot varētu oficiāli vērsties pēc aizstāvības starptautiskās organizācijās, arī Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā. Līdz šim čigāni nav apvienojušies vienā organizācijā, kas ierobežo iespējas izmantot tās ES atbalsta programmas, kas paredzētās dalībvalstu minoritāšu iedzīvotājiem, iepriekš klāstīja Mušta.

Kongresa organizētāji iecerējuši izveidot biedrību "Latvijas čigānu-romano biedrību un čigānu tautas savienība".

Source

LETA
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus