Pašreizējās sinoptiķu prognozes vēsta, ka šī vasara Eiropā, tostarp arī Latvijā, varētu būt siltāka nekā ierasts, gaisa temperatūrai pārsniedzot normu. Vidējā nokrišņu daudzuma prognoze ir tuvu ilggadējam vidējam rādītājam, taču sinoptiķi atgādina, ka ilgtermiņa prognozes nav īsti precīzas.
Viens no vasaras perioda (no jūnija sākuma līdz augusta beigām) raksturojošajiem sausuma un mitruma rādītājiem ir nokrišņu daudzums. Ņemot vērā, ka Latvijā nav novērojamas lietus un sausuma sezonas, lai noteiktu, vai laika apstākļi ir bijuši ekstremāli, tos nepieciešams salīdzināt ar normu, kas aprēķināta pēc datiem no starptautiski pieņemta klimatiskās standarta normas perioda laika posmā no 1981. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim, norādīja Gaile.
Gaile skaidroja, ka vasaras mēnešu nokrišņu daudzuma normas summārā vērtība ir 225,7 milimetri. Attiecīgi, 73,3 milimetri jūnijā, 75,7 milimetri – jūlijā un 76,7 milimetri augustā, kas ir mitrākais gada mēnesis.
Nokrišņu daudzums katru gadu var ievērojami atšķirties. Pagājušā gada vasarā kopējais nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 162,4 milimetri, kas ir 28% zem vasaras normas, turklāt pērnās vasaras jūnijs bija ceturtais sausākais 21. gadsimtā, bet jūlijs – otrais sausākais, vēsta dati par sausumu un mitrumu valsts teritorijā.
Ņemot vērā 2018. gada maija lielo sausumu, konkrēto periodu var saukt par ekstremāli sausu. Sausums radīja postījumus vairākās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā, kur pērnā gada jūnijs tiek uzskatīts par ārkārtas situāciju.
Sausuma periodi tika novēroti arī 2015. un 2013. gada vasarās, kad nokrišņu daudzums bija attiecīgi 37% un 22% zem normas. Savukārt 2017. un 2016. gada vasaras bija mitras, piemēram, 2016. gada vasarā nokrišņu daudzums bija par 38% lielāks nekā norma. Pretēji 2018. gada lielajam sausumam, 2016. gada vasarā daudzviet valsts teritorijā bija ekstremāls mitrums, kura ietekmē liela daļa graudaugu netika savlaicīgi novākti, radot lielus zaudējumus lauksaimniekiem. 2017. gada intensīvās un ilgstošās lietavas vasaras beigās appludināja laukus un mežus Latgalē, bet rudenī lietavas skāra Kurzemi.
2017. gadā lietavu dēļ daudziem Latvijas stādu audzētājiem izslīka vai cieta jaunie stādījumi, un sausums pērn daudz negatīvāk ietekmēja cietušo augu dzīvotspēju nekā ierastos apstākļos, it īpaši augļu kokus, portālam "Delfi" stāstīja Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš.
Viņš norāda, ka ierasti dekoratīvo stādu audzētāji laika apstākļu ietekmē cieš mazāk, tomēr šo apstākļu kopsumma ir radījusi nepieredzētus zaudējumus ne tikai augļu koku audzētājiem, bet visai nozarei. Arī šāgada agrais pavasaris un sausums kombinācijā ar salnām jau ir radījuši ievērojamus zaudējumus papildu esošajiem, un audzētāji prognozē vēl lielākus.
"Ir skaidrs - lai izvairītos no šādiem zaudējumiem, nākotnē uzņēmumiem ir aktīvi jādomā par pretsalnas laistīšanas iekārtām, to iegādes un uzstādīšanas iespējām un sausuma novēršanai laistīšanas sistēmas ne tikai audzēšanas poligoniem, bet arī atklātam laukam, jo dzīvot uz kompensāciju rēķina nav tālredzīgi," iesaka Vītoliņš.
Tā kā pēdējos gados sausas vasaras ir mijušās ar mitrām, līdz ar to novērojumu datos ir pamanāmas svārstības, tomēr, pētot ilggadējo nokrišņu daudzuma tendenci Latvijā, var teikt, ka kopumā nokrišņu daudzums palielinās, bet tas neizslēdz iespēju, ka arī turpmāk būs novērojamas sausas un pat ekstremāli sausas vasaras, norāda Gaile.
