Foto: F64
Šonedēļ, 15. janvārī, stājās spēkā vēl vieni grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, ar kuriem mainīts pašvaldību domē ievēlējamo deputātu skaits. Mainās arī likuma nosaukums, un turpmāk tas būs Pašvaldības domes vēlēšanu likums, portālu "Delfi" informēja Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Likums grozīts, ņemot vērā, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas pašvaldību skaits Latvijā būtiski samazināsies, un paredzēts, ka līdzšinējo 119 pašvaldību vietā pēc šā gada pašvaldību vēlēšanām būs 42 vietējās pašvaldības.

Pašvaldības domē ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

Atbilstoši jaunajiem nosacījumiem turpmāk novados ar iedzīvotāju skaitu līdz 30 000 domē būs 15 deputātu, novados ar iedzīvotāju skaitu no 30 001 līdz 60 000 — 19 deputātu, bet novados ar vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju — 23 deputātu.

Savukārt valstspilsētās ar iedzīvotāju skaitu līdz 50 000 iedzīvotāju domē būs 13 deputāti, bet valstspilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju — 15 deputāti.

Rīgas domē ievēlējamo deputātu skaits paliek nemainīgs – 60 deputātu, taču vēlēšanas Rīgas pašvaldībā šogad nenotiks, jo dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, un tā turpinās strādāt līdz 2025. gada vēlēšanām.

Izmaiņas likumā skar arī drošības naudas apmēru par kandidātu saraksta iesniegšanu. Turpmāk drošības nauda būs 15 eiro par katru domē ievēlējamo deputātu. Piemēram, ja domē jāievēlē 15 deputāti, tad drošības nauda, kas jāiemaksā par katru kandidātu sarakstu attiecīgajā vēlēšanu apgabalā, būs 15x15 eiro jeb 225 eiro. Iepriekš likumā drošības naudas apmērs bija noteikts atbilstoši iedzīvotāju skaitam attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Jaunie grozījumi arī paredz, ka turpmāk deputātu kandidātu sarakstus vairs nevarēs iesniegt vēlētāju apvienības, bet tikai reģistrētas politiskās partijas, reģistrētu politisko partiju reģistrētas apvienības, kā arī divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā.

Tāpat ar šiem grozījumiem ir pagarināts vēlēšanu iecirkņu darba laiks iepriekšējās balsošanas dienās. Turpmāk pašvaldību vēlēšanās iecirkņi iepriekšējā balsošanā būs atvērti vēlēšanu nedēļas pirmdienā no pulksten 16.00 līdz 20.00, ceturtdienā no pulksten 9.00 līdz 16.00 un piektdienā no pulksten 13.00 līdz 20.00.

Kārtējām pašvaldību vēlēšanām Latvijā jānotiek 2021. gada 5. jūnijā, bet kandidātu sarakstu iesniegšana paredzēta no 17. marta līdz 6. aprīlim.

Lai kandidētu 2021. gada pašvaldību vēlēšanās, kandidātu saraksta iesniegšanas dienā kandidātam jābūt bez pārtraukuma reģistrētai dzīvesvietai pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz kopš 2020. gada 26. jūnija vai jābūt nostrādājušam attiecīgajā pašvaldībā kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātai personai vismaz kopš 2020. gada 26. decembra. Tāpat joprojām būs iespējams kandidēt tajā pašvaldībā, kur kandidātam pieder likumā noteiktā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!