Rīgas mērs Mārtiņš Staķis šobrīd neplāno stāties partijā. Apliecinājumu domes koalīcijas stabilitātei viņš saredz tās balsojumos, kuros aizvien redzama vienotība. Bezpartejisks mērs – cik riskanti tas ir? Kā koalīcijas stabilitāti ietekmējis apturētais Rīgas teritoriālais plānojums? Cik spēcīgs ir atbalsts Staķim? Tie ir jautājumi, kas aktuāli kopš 23. marta, kad ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) rīkojumu tika apturēti attiecīgie Rīgas domes saistošie noteikumi. Tam sekoja mēra lēmums par izstāšanos no apvienības "Attīstībai/Par!". Šobrīd, vairāk nekā mēnesi pēc šiem notikumiem, visas koalīcijas frakcijas aizvien atbalsta mēru – domē valdošajai pozīcijai ir 38 balsis.
Nāksies pieslieties
Sabiedrisko attiecību speciālists un politologs Filips Rajevskis, komentējot mēra izstāšanos no partijas, norāda, ka Staķim kā mēram aizvien ir vara un tā līdz ar izstāšanos no partijas nav mazinājusies. Taču politologs arī iezīmē izaicinājumus, ko potenciāli var radīt bezpartejiskums, argumentējot, ka Latvijas politiskajā vidē būšana kādā partijā tomēr vienmēr ir pluss. "Bezpartejiskums, protams, samazina viņa politisko ietekmi. Tas risks ir jebkurā mirklī uzdurties uz kādu lietu, kur politiski viņam vienkārši pasaka: "Dārgais draugs, tev domē nav vairākuma šajā lietā." To var izdarīt jebkurš no koalīcijas lielo frakciju politiķiem. Tas ir tas, kas sarežģī viņa dzīvi," skaidro politologs. Tāpat Rajevskis norāda, ka Rīgai līdz šim īsti nav bijis tāda izteikti bezpartejiska mēra.
Savukārt politologs Juris Rozenvalds uzskata, ka "pašreizējā situācijā Staķis ar bezpartejiskumu tikai iegūst. Var teikt, ka viņam ir lielāka rīcības brīvība, nevar pārmest pārlieku partejiskumu". Staķis esot pietiekami populārs kā Rīgas mērs un ir uzkrājis diezgan labu politisko kapitālu, turklāt aizvien palicis frakcijā "Par!/Progresīvie". Taču bezpartejiskums var radīt izaicinājumus nākotnē, jo, kā norāda Rozenvalds, kandidēt vēlēšanās vienam un tikai ar savu popularitāti Latvijas politikā ir grūti. Tādēļ paredzams, ka politiķim, ja viņš nākotnē plāno kandidēt kādās vēlēšanās, tomēr nāksies pieslieties kādam politiskajam spēkam. "Patlaban, es domāju, viņš var justies tīri labi, bet jautājums, protams, ir par nākotni. Grūti prognozēt, kā tas izvērtīsies, bet šobrīd liekas, ka draudzība ar "Progresīvajiem" būtu viņam reālākais variants," pieļauj politologs.
Kur sākās domstarpības ar Plešu?
Domes un Pleša domstarpības nesākās vien 23. martā – līdz tam bija arī citi signāli par potenciālām nesaskaņām. Domes lielākās frakcijas "Par!/Progresīvie" vadītājs Mārtiņš Kossovičs vērš uzmanību, ka plānojuma apturēšana, lai arī publiski skaļākā no abu pušu nesaskaņām, nav vienīgā šāda veida rīcība, kur "ministrs stingri nostājās pret Rīgu".
