Eiropas Parlamenta (EP) sēdē debatēm Latvijai atvēlētajās desmit minūtēs ar ziņojumiem uzstāsies partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcijas vadītājs Arturs Krišjānis Kariņš un Tautas partijas (TP) deputāte Anta Rugāte, bet uzstāties nevarēs apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) pārstāvis Boriss Cilēvičs.
Par to trešdien vienojās Saimas frakciju izvirzītie EP delegāti. Par šādu pārstāvniecību nobalsoja seši no astoņiem Saeimas EP delegātiem. Variantu, ka debatēs varētu uzstāties Kariņš un Cilēvičs, delegāti noraidīja. Cilēvičs prognozēja, ka šāda pārstāvniecība debatēs radīs neizpratni par to, kāpēc EP uzstāsies divu labēju partiju pārstāvji.

Savukārt topošā Saeimas deputāte, kas iekļauta delegācijas sastāvā no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK), Inese Vaidere uzsvēra, ka, pirmkārt, PCTVL ar darbību Rīgas domē apliecinājusi, ka "ir visradikālākā labējā partija, kādu vien var iedomāties", par ko liecinot domes vadības īstenotā privatizācijas politika, turklāt dalījums kreisajos un labējos kļūst arvien grūtāk definējams arī pašā Eiropā, bet dalījums pozīcijā un opozīcijā visiem ir skaidrs. "Šo principu Latvija ievēros," teica Vaidere.

Savukārt Latvijas Pirmās partijas (LPP) delegāts Oskars Kastēns rēķināja, ka Kariņš un Rugāte pārstāv 75% Saeimā ievēlēto politisko spēku. Uz to Cilēvičs reaģēja ar izsaucienu: "Trenējieties, trenējieties, jums tiešām būs jāskaidrojas." Viņš arī pauda neizpratni, kāpēc pārējās partijas izrāda tik lielu pretestību pret viņa iespējām uzstāties, jo integrācija Eiropas Savienībā (ES) ir tā joma, kurā starp Saeimas partijām ir vismazāk domstarpību. "Ja pat šajā jautājumā jūs mums neuzticieties - nu izvēle ir jūsu," teica Cilēvičs.

Tikšanās sākumā izvērtēti arī varianti, ka debatēs piedalītos trīs vai pat vairāk pārstāvju no Latvijas, taču koalīcijas partiju pārstāvji šo ierosinājumu neatbalstīja.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Indulis Emsis uzrunās aicināja akcentēt Baltijas valstu īpašo reformu ceļu lauksaimniecības un vides jautājumos, Rugāte - parlamenta lomu ES valstu sadarbības kontekstā, Vaidere - valodas jautājumu, Kastēns un Kariņš - korupcijas novēršanu, bet Cilēvičs - sabiedrības integrācijas un cilvēktiesību problēmas.

Kastēns aicināja ziņojumā par Latviju runāt par pozitīvām lietām, tostarp runājot par sabiedrības integrāciju, vērst uzmanību uz panākumiem šajā jautājumā. Piemēram, jauna ministra amata izveidošanu tieši ar sabiedrības integrāciju un minoritātēm saistīto problēmu risināšanai. "Vai to, ka izvirzītais kandidāts šim amatam tika noraidīts, tāpēc ka ir pareizticīgo baznīcas pārstāvis, jūs arī stāstīsiet?" jautāja Cilēvičs.

Kariņš apņēmās savā ziņojumā paust kompromisu par pagaidām diametrāli pretējiem TB/LNNK un PCTVL viedokļiem par sabiedrības integrācijas un valodas jautājumiem, tāpēc savu uzstāšanos apspriedīs gan ar Cilēviču, gan Vaideri.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!