Cilvēka veselībai kaitīgās zeltvēdera mūķenes satīklojumi līdz šim citur nav konstatēti
Foto: Foto: Agnis Šmits

Pagājusi gandrīz nedēļa kopš Tērvetē atklāja cilvēka veselībai kaitīgās zeltvēdera mūķenes satīklojumus. Kā portālam "Delfi" pastāstīja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks, meža entomologs Agnis Šmits, pagaidām šī kukaiņa satīklojumi citur Latvijā nav konstatēti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pētnieks norādīja, ka konkrētajā saimniecībā, kur šie kukaiņu satīklojumi ir atklāti, to ir ļoti daudz, taču tie citur, tostarp netālu esošajā citā saimniecībā, nav izvazāti.

Kā norāda Šmits, ar šiem kukaiņu kāpuriem pagaidām neko nevar darīt, jo tie tūlīt kūņosies. Patlaban situācija tiek novērota un lēmuma pieņemšana par to, ko ar zeltvēdera mūķenes tīklojumiem iesākt, atstāta uz rudeni.

Pētnieks atklājis arī dažus beigtus kāpurus, kas nozīmē, ja populācijā izplatīsies vīruss vai sēnīte, tad tā arī diezgan ātri var sabrukt.

Šmits mudina iedzīvotājus, pirms sūtīt bildes vai informāciju par it kā atrastu zeltvēdera mūķenes satīklojumu, uzmanīgi pārliecināties par dzīvnieka pazīmēm: satīklojums ir dūres lielumā, tajā ir daudz kāpuru, tie ir mataini un tumšā krāsā, ar diviem oranžiem punktiņiem uz muguras.

"Lieli tīklu maisi mūs neinteresē, jo mums ir ļoti daudz kukaiņu, kas taisa satīklojumus," norāda Šmits.

Tāpat cilvēki prasot, ko iesākt tad, ja dārzā redz kukaiņu satīklojumu, bet tā nav zeltvēdera mūķene. Šai gadījumā pētnieks iesaka tos vienkārši nolasīt ar rokām, nevis pielietot ķīmiskus līdzekļus.

Jau vēstīts, ka Tērvetes pusē atklāts cilvēka veselībai kaitīgas zeltvēdera mūķenes satīklojums.

Ja cilvēkam nav astma, tad, vidē saskaroties ar kukaiņa matiņiem, sliktākajā gadījumā var rasties izsitumi uz ādas. Liecības par kukaiņa dzīvi citās valstīs liecina, ka gadījumos, ja cilvēks ar šo dzīvnieku saskaras, tad medicīniskā iejaukšanās nav nepieciešama un akcents jāliek uz niezes atvieglošanu. Savukārt, ja cilvēkam ir astma, tad sevišķi jāuzmanās ar elpceļu traucējumiem – jābūt pa rokai inhalatoram un jāveic pirmā palīdzība, uzsver Šmits.

Ja cilvēks dzīvo vai strādā zeltvēdera mūķenes skartā vidē, tad obligāti ir jāvelk cimdi, ciešs, sauss apģērbs, brilles, lai pasargātu acis no iekaisuma, un respirators. Ja jāstrādā pagalmā, vēlams vidi nolaistīt ar ūdeni, lai matiņi vēja ietekmē neceļas gaisā. Tāpat jāuzmanās no mašīnas likšanas zem kokiem, jo tādējādi kukaiņus iespējams aizvest uz citām teritorijām.

Ja iedzīvotāji redz šo kukaiņus, jāziņo Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vecākajiem ekspertiem: Oskaram Zaļkalnam (26188968, oskars.zalkalns@vmd.gov.lv) un Vasīlijam Kolačam (29441040, vasilijs.kolacs@vmd.gov.lv), kā arī Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošajam pētniekam Agnim Šmitam (26543584, agnis.smits@silava.lv).

Lielākais risks no toksiskajiem matiņiem ir no maija sākuma līdz jūlija beigām. Papildus ar cilvēku veselību saistītajām problēmām vairākus gadus ilgstošas savairošanās var izraisīt arī koku nokalšanu.

Zeltvēdera mūķenei esot nepieciešams daudz gaismas un siltuma, tāpēc parasti tā esot atrodama saulainās vietās, piemēram, izretinātās mežaudzēs, meža malās, alejās, augļu dārzos. Mūķenes kāpuri var būt atrodami uz daudzu sugu lapu kokiem – tai skaitā, tie var bojāt ozolus, apses, liepas, vīksnas, vilkābeles, augļu kokus (bumbieres, plūmes, ķiršus utt.), kā arī dažādus citus lapu kokus.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Tērvete
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form