Sabiedrība ir satraukta, savā starpā situāciju apspriež, taču problēmas risināšanā neiesaistās, secinājis LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" pēc eksperimenta, kura laikā fiktīva grūtniece apmēram devītajā grūtniecības mēnesī ar acīmredzamām vardarbības pazīmēm bija apmetusies uz dzīvi divās Latvijas vietās, - vienu nedēļu Cesvaines novadā un otru – Vaiņodē.
Arī vietējie sociālie dienesti nekādi nerīkojās, lai gan par piekauto grūtnieci tika apzināti brīdināti. Eksperimenta laikā fiktīvā grūtniece dzīvoja abos novados esošajos internātos, iepirkās novada veikalos, aptiekās, gāja uz bibliotēku un centās pievērst vietējo cilvēku uzmanību, kas arī izdevās, jo cilvēku mutēs dīvainā jaunpienācēja kļuva par novada apspriestāko tematu, atklājis raidījums.
Cilvēki pamanīja gan to, ka meitene ir stāvoklī, gan to, ka viņa ir piekauta, taču nedēļas laikā neviens viņai tā arī nepajautāja, kā viņa jūtas, vai nevajag kādu palīdzību. Neviens arī nebija vērsies vietējā sociālajā dienestā. Vienīgais izņēmums bija Vaiņodes internātskolas direktors Reinis Ulberts, kurš par internāta jauno pienācēju izrādīja netiešu gādību, rūpējoties, lai viņa ir paēdusi un, lai neviens viņu netraucē.
Tā kā vietējie cilvēki nezvanīja, par "sasisto grūtnieci" novadā sociālajiem dienestiem ziņoja raidījuma žurnālisti. Vienā gadījumā dienests apgalvoja, ka viņiem nekādi nav izdevies atrast tādu personu, otrā gadījumā - dienesta pārstāve skaidroja, ka viņa atrasta un jūtas drošībā, lai gan patiesībā viņi tā arī grūtnieci nebija uzrunājuši.
Vietējie cilvēki raidījumam atzina, ka meiteni gan redzējuši, gan par viņu satraukušies, taču īsti nav zinājuši, kā rīkoties.
"Nu, ir jau jārespektē katra personīgais, nu, kā. Varbūt meitenei.. Viņa jau neteica neko. (..) Var jau būt, ka man ir jājūtas vainīgai, vai kā.. Ka es tur kaut kā neatrisināju, vai neiejaucos. Bet vienmēr jau arī māca to, ka tieši šī te katra cilvēka personīgā telpa, katra cilvēka personīgā dzīve, nu, ka.." raidījumam skaidroja Cesvaines novada bibliotēkas darbiniece.
Daži cilvēki arī izvēlējās melot, piemēram, Cesvaines grāmatnīcā darbinieki apgalvojuši, ka piekautajai grūtniecei viņi piedāvājuši palīdzību, bet meitene no tās atteikusies, savukārt vietējā internātskolas vadītāja apgalvoja, ka viņa meitenei jautājusi, kāpēc viņai uz sejas esot plāksteri, bet meitene atbildējusi, ka viņai esot pumpas. Arī tā nebija patiesība, norāda raidījums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
