VPD klienti ir nosacīti notiesātie, nosacīti pirms termiņa no ieslodzījuma atbrīvotie, personas, pret kurām izbeigts kriminālprocess, un tās nosacīti atbrīvotas no kriminālatbildības, ar piespiedu darbu notiesātie, personas, kurām piemērots sabiedriskais darbs, personas, kurām ar prokurora priekšrakstu par sodu noteikts piespiedu darbs, kā arī personas, par kurām tiesa, prokurors vai brīvības atņemšanas iestādes administrācija ir pieprasījusi izvērtēšanas ziņojumu, un personas, kuras ir izdarījušas noziedzīgu nodarījumu un vēlāk piekritušas iesaistīties izlīgumā.
Tomēr ikviens, kurš atbrīvots no brīvības atņemšanas iestādes, var noslēgt arī brīvprātīgu rakstveida vienošanos ar VPD un kļūt par tā klientu, tādējādi izmantojot postpenitenciāro palīdzību, kurā ietilpst palīdzība dokumentu kārtošanā, nodarbinātības un mājvietas jautājumu risināšanā, kā arī iespēja piedalīties probācijas programmās. Šāda palīdzība tiek sniegta sadarbībā ar nevalstiskajām organizāciju, valsts un pašvaldību institūcijām, lai no ieslodzījuma atbrīvotā persona spētu pēc iespējas ātrāk pilnvērtīgi iejusties sabiedrībā, nejusties sociāli atstumta, kā arī turpmāk neizdarītu jaunus likumpārkāpumus.
Kā liecina VPD sniegtā informācija, ik gadu no brīvības atņemšanas iestādēm tiek atbrīvoti vidēji 2500 cilvēku. Postpenitenciāro palīdzību pērn izmantojušas 273 personas, 2006.gadā - 293, 2005.gadā - 778, bet 2004.gadā - 162.
Kā norāda VPD, piecu gadu laikā nepieciešamās palīdzības apjoms ir svārstījies, bet 2005.gadā sasniedzis savu augstāko rezultātu, jo dienests vēl tikai sāka darbu pie nosacīti pirmstermiņa atbrīvoto personu uzraudzīšanas, kas turpmākajos gados būtiski samazināja personu skaitu, kuras noslēdza vienošanos par postpenitenciāro palīdzību.
Kopumā VPD klientu skaits ar katru gadu pieaug. 2006.gadā dienestam bija 12 081 klients, 2007.gadā - 19 492, bet šā gada pirmajā pusgadā - 12 858, liecina VPD apkopotā statistika.
Līdz ar klientu skaitu pieaug arī darbinieku skaits dienestā. Ja 2003.gadā VPD darbu sāka ar astoņiem darbiniekiem, tad patlaban darbinieku skaits sasniedzis jau 521, bet pērn tas bija 513, savukārt 2006.gadā - 430.
Dementjevs cer, ka nākotnē VPD štatu samazināšana nebūs jāveic, jo "ne mēs [VPD] paši ražojam šos klientus", bet tos "piegādā" tiesībsargājošās institūcijas - prokuratūra, tiesas.
VPD priekšnieks šodien konferencē atzīmēja, ka piecu gadu pastāvēšanas laikā ar dienesta palīdzību ir izdevies kardināli mainīt nosacītā soda būtību. Tie ir reāli likumā uzskaitīti pienākumi, kas personai patiešām jāpilda, uzsvēra Dementjevs. Tāpat piespiedu darbi "ir ieņēmuši svarīgu lomu mūsu valstī", sacīja VPD priekšnieks, skaidrojot, ka to izpilde ir pārņemta no pašvaldībām, līdz ar to tiek ekonomēta nauda, kamēr cilvēki strādā.
Kā liecina VPD statistika, dienesta pastāvēšanas laikā piespiedu darbos ir nostrādātas kopumā 279 618 stundas, kas naudas izteiksmē ir 199 368 lati.
Kā norādīja VPD Komunikācijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Laura Stūrīte, probācijas sistēma ikvienā valstī tiek organizēta atšķirīgi, taču tās mērķi un to sasniegšanas līdzekļi ir līdzīgi. Latvijas probācijas sistēma tiek veidota, pamatojoties uz citu valstu praksi un ekspertu ieteikumiem.
Kā šodien notikušajā konferencē uzsvēra Eiropas Probācijas organizācijas (EPO) ģenerālsekretārs Leo Tigess, organizācijas, kuras biedri ir dažādu Eiropas valstu tieslietu un iekšlietu ministriju pārstāvji, pamatnostāja ir "mācīties no citiem un mācīt vienam otru".
Arī Latvijas VPD ir EPO biedrs jau vairākus gadus.
Tigess uzskata, ka patlaban ir labs laiks, lai attīstītu probācijas dienestu darbību, turklāt ļoti svarīga šajā kontekstā ir arī dažādu Eiropas valstu tiesībsargājošo institūciju savstarpējā komunikācija un uzticēšanās.
"Man ir liels prieks redzēt, cik Latvija šajos piecos gados ir tālu tikusi [probācijas jomā]," konferencē uzsvēra Tigess.
Tiekoties ar tieslietu ministru Gaidi Bērziņu (TB/LNNK), EPO ģenerālsekretārs īpaši pozitīvi novērtēja modernās metodes un programmas, ko savā darbā izmanto VPD.
Kā aģentūru LETA informēja Bērziņa preses sekretāre Inga Saleniece, arī tieslietu ministrs atzīst, ka VPD savu piecu gadu darbībā ir daudz sasniegusi, taču vēl joprojām ir daudz darāmā, lai izveidotu efektīvus pasākumu kompleksus, kas cits citu papildinātu un maksimāli novērstu atkārtotu pārkāpumu izdarīšanu.
Tigess sarunā ar Bērziņu uzsvēra, ka pēc pieredzes ieslodzījums bieži vien palielina risku personām pastrādāt atkārtotus noziegumus, tādēļ dažāda probācijas programmu īstenošana ir daudz efektīvāka. Bijušie ieslodzītie ir psiholoģiski jāsagatavo tām problēmām, ar kurām viņi sastapsies, atgriežoties brīvībā, lai viņi būtu spējīgi tās risināt. Tai pašā laikā ģenerālsekretārs norādīja, ka sabiedrībai ir jāsaprot, ka arī probācija nevar sniegt 100% garantiju sabiedrības drošībai, svarīga ir arī pašvaldību, ģimenes, tuvinieku iesaiste.
Bērziņš atzīst, ka alternatīvajiem sodu veidiem nākotnē ir jāpievērš daudz lielāka uzmanība un Tieslietu ministrija jau ir sākusi darbu šajā virzienā. Tāpat viņš Tigesam norādīja, ka ir jāveicina sabiedrības izpratne par Probācijas dienesta darbu un tā specifiku, jo tā ir jauna prakse un pieredze ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā.
Kā ziņots, Latvijā VPD darbību sāka 2003.gada 7.oktobrī pēc dienesta nolikuma apstiprināšanas Ministru kabinetā. 2003.gada decembrī Saeimā tika pieņemts "Valsts probācijas dienesta likums", kurā tika definēti probācijas principi, funkcijas un kompetence. Laika posmā no 2003. līdz 2008.gadam izveidota VPD struktūra, aptverot visu Latvijas teritoriju, nodrošinot probācijas klientam iespējami teritoriāli pietuvinātu dienesta sniegto pakalpojumu pieejamību un veicinot tā kompetencē esošo funkciju efektivizēšanu.
Kā norādīja iepriekš norādīja VPD preses pārstāve Stūrīte, ar dienesta izveidi Latvijā sākta jauna, kvalitatīva pieeja sabiedrībā izciešamo kriminālsodu izpildei - liekot uzsvaru uz recidīvu veicinošo faktoru novēršanu un nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu sabiedrībai.