Pašlaik Latvijas sabiedrībā pastāv ļoti liela neiecietība pret seksuālajām minoritātēm, taču līdzšinējā prakse rāda, ka cilvēkiem, kas uzbrukuši šādām minoritātēm, tiek piemērota atbildība par parastu huligānismu, aģentūrai BNS norādīja centra direktora pienākumu izpildītāja Anhelita Kamenska.
"Mēs zinām, ka ļoti liela neiecietība un naids tiek vērsts pret seksuālajām minoritātēm. To apliecinājis arī praids un lietas, kas bijušas sāktas saistībā ar praidu, kurās gan tikuši piemēroti parastie panti, piemēram, huligānisms. Bet kāpēc naida noziegumi atsevišķi ir jāizceļ? Tāpēc, ka tie tiek vērsti pret kaut kādu cilvēka neatņemamu identitātes pazīmi – vai tā ir atšķirīga ādas krāsa vai seksuālā orientācija, vai atšķirīga tautība," paskaidroja Kamenska.
Pēc viņas teiktā, Krimināllikumā var noteikt atsevišķos pantos, piemēram, homofobiski motivēts huligānisms vai arī miesas bojājumi, kas nodarīti ar homofobisku motīvu. "Es domāju, ka tāpat kā rasu un nacionālā naida kurināšana internetā, tā arī, teiksim, naida kurināšana pret seksuālajām minoritātēm internetā būtu sodāma," klāstīja Kamenska.
"Mēs varētu ar saviem priekšlikumiem, kas attiecas uz nacionālā un rasu naida kurināšanu, aicināt arī domāt par homofobiski motivētiem noziedzīgiem nodarījumiem," piebilda Kamenska.
Viņa arī uzskata, ka ir vērts diskutēt par nepieciešamību pārskatīt Krimināllikumā paredzētās sankcijas par rasu un nacionālā naida kurināšanu, jo vienīgais piemērojamais sods par šādiem noziegumiem internetā ir brīvības atņemšana līdz desmit gadiem.
"Protams, var būt ļoti nopietni gadījumi, kad brīvības atņemšana var tikt piemērota, taču jāskatās, vai vienmēr tā ir samērīgākā sankcija. Kāpēc nevarētu arī par naida kurināšanu internetā piemērot piespiedu darbus vai naudas sodu?" retoriski vaicāja cilvēktiesību eksperte.
Pašlaik, kad ir atvērts Krimināllikums un tajā paredzētas apjomīgas izmaiņas, tā ir viena iespēja, kā Saeimas deputātiem atgādināt īpaši par Krimināllikuma 78.pantu, kas paredz atbildību par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu.
Kamenskas pieminētajam pantam ir divas daļas. Par darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā, etniskā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu, var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Par tādu pašu darbību, ja tā saistīta ar vardarbību, krāpšanu vai draudiem vai ja to izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona, vai uzņēmuma/organizācijas atbildīgs darbinieks, vai ja tā izdarīta, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu (internets), paredzētā sankcija ir brīvības atņemšana līdz desmit gadiem.
Jau ziņots, ka tiesu prakse par noziegumiem, kas kvalificēti pēc Krimināllikuma 78.panta, ir bijusi dažāda, tikai dažos atsevišķos reāla uzbrukuma gadījumos piemērots cietumsods. Vairāki 78.pantā paredzētajos noziegumos ir attaisnoti, piemēram, Latvijas Nacionālās frontes līderis Aivars Garda un kāds vīrietis, kuram pēc pāris gadu ilgas tiesāšanās par pausto viedokli diskusijā pērn maijā Augstākās tiesas (AT) Senāts atstāja spēkā apelācijas instances attaisnojošo spriedumu.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa 2008.gada 6.martā vīrieti atzina par vainīgu un sodīja ar brīvības atņemšanu uz gadu, taču, tā kā viņam jau bija neizciesta sodāmība, galīgais sods tika noteikts – brīvības atņemšana uz pusotru gadu. Grozītā drošības līdzekļa dēļ viņam vajadzēja pat vairākus mēnešus atrasties cietumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
