Cilvēktiesību komisārs: Latvija nav tik nespējīga, lai neuzņemtu pāris simtus bēgļu
Foto: LETA

Latvija nav tik nespējīga un nabadzīga, lai neuzņemtu pāris simtus bēgļu, uzskata Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks.

Muižnieks, komentējot pašreizējo situāciju bēgļu jautājumā, ekspresintervijā norādīja, ka atsevišķas Eiropas Savienības (ES) valstis nevēlas atdot sava veida suverenitāti Briselei. "Bet tas ir arī interesants simptoms - mums ļoti patīk Eiropas solidaritāte, kad gūstam kādus labumus - finanšu vai drošības jomā, kad patrulē citu valstu lidmašīnas. Tajā pašā laikā mums ļoti nepatīk solidaritāte jautājumos, kas skar bēgļus," sacīja Muižnieks. Viņš gan norādīja, ka atsevišķas Eiropas valstis šīs solidaritātes jomas nevēlas nodalīt.

Vaicāts par iespējamajām atbildes "sankcijām" pret valstīm, kas atteiksies uzņemt bēgļus, cilvēktiesību komisārs atzina, ka nav informēts par sarunām, kuras norisinās aizkulisēs. "Man nav informācijas par to, kādi draudi vai mājieni ir izteikti, taču ir skaidrs, ka Latvija līdz šim no jau pieminētās solidaritātes ir guvusi daudz," sacīja Muižnieks. "Man tiešām ir bail, kad iedomājos, kas notiks, ja nesagaidīsim solidaritāti no mūsu kolēģiem," atzina komisārs.

Viņš arī uzsvēra, ka pašlaik Latvija nav bēgļu maršrutā, taču aicināja atcerēties, ka tie mainās katru dienu. "Šodien plūsma sāk virzīties uz Horvātijas, Slovēnijas un Rumānijas pusēm. Kā gan mēs varam zināt, ka maršruts arī nevedīs pie mums - no Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas? Tajā brīdī mēs būsim pirmie, kuri sacīs, ka vēlas sagaidīt solidaritāti," uzskata Muižnieks.

Runājot par Latvijas gatavību uzņemt vairākus simtus bēgļu, komisārs pārliecinoši norādīja, ka Latvija tam ir gatava, jo atsevišķās jomās esam spēcīgi, par piemēru minot valodu mācības. "Pirms 20-25 gadiem bija daudz vairāk cilvēku Latvijā, kas nezināja latviešu valodu. Tagad ir aģentūras, notiek darbs un ir redzami milzīgi panākumi šajā jomā," sacīja Muižnieks. Vienlaikus viņš atzina, ka ir jomas, kurās Latvijai ir mazāka pieredze, tostarp pilsoniskajā jomā.

Tāpat Muižnieks skaidroja, ka no Latvijas politiķiem vēlas sagaidīt skaidru vēstījumu un gatavību izstrādāt nepieciešamu politiku. "Jābūt skaidrībai arī par līdzekļiem, cik tiks izlietots arī jau pieminētajai valodu mācīšanai. Ir jābūt skaidrībai arī par to, kā mēs šos cilvēkus vispār uzņemsim, jo līdz šim šāda redzējuma nav bijis," uzsvēra komisārs. Viņš arī norādīja, ka Latvijā ir daudz pētnieku un nevalstisko organizāciju, kas šajā jomā strādājušas gadiem, līdz ar to pastāv skaidras un ļoti labas iestrādes. "Taču no politiķiem neseko skaidras vīzijas - ko mēs darīsim, lai nomierinātu sabiedrību. Tā pašlaik neredz, ka mums ir plāns," sacīja Muižnieks.

"Nedomāju, ka esam tik nabagi un vāji, lai neuzņemtu pāris simtu cilvēku. Ja skatāmies situāciju citviet, uz cipariem Vācijā un Zviedrijā, kā arī citās valstīs, viņi spēj tikt galā. Nedomāju, ka mēs tiešām esam tik nespējīgi uzņemt cilvēkus, kas bēg no kara un represijām. Mums ir jāļauj viņiem uzsākt jaunu dzīvi," sacīja Muižnieks. "Man ir lielāka ticība Latvijai," viņš atzina.

Jau ziņots, ka Latvijas pozīcijai bēgļu jautājumā ir jābūt pieņemtai ātrāk, nekā plānots. Ja Straujuma otrdien valdības sēdē paziņoja, ka nostāja tiks pieņemta 29.septembrī, tad trešdien LNT raidījumā "900 sekundes" viņa paziņoja, ka nostājai ir jābūt skaidrai līdz 22.septembrim.

Otrdien vēlu vakarā Straujuma saņēmusi ziņu no Briseles, ka 8.oktobrī paredzētā ES iekšlietu ministru sanāksme pārcelta uz 22.septembri. Līdz ar to līdz šim brīdim ir jābūt pieņemtai Latvijas pozīcijai bēgļu jautājumā.

Kā ziņots, arī pēc diskusijām ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni Saeimā pārstāvētie politiskie spēki būtiski savu nostāju bēgļu jautājumā nav mainījuši, un vienošanās par iespējamo kompromisu vēl nav panākta.

Tags

Bēgļi Eiropas Padome Nils Muižnieks

Comment Form