Mits ar nožēlu atzīst, ka pirmās lietas, kuras ECT pieņēmusi izskatīšanai, skar valsts likumdevēja un izpildvaru, tādējādi iegūstot skaļu politisku rezonansi, kā piemēru minot Ingrīdas Podkolzinas un Tatjanas Sļivenko lietas. Jurists prognozē, ka agrāk vai vēlāk kādā no šīm lietām Latvija zaudēs tik lielā mērā, ka būs jāmaina likumdošana.
Ar lielu interesi Mits arī gaida ECT lēmumu kādā no uzvārdu latviskošanas lietām, jo ECT līdzšinējā praksē šādu lietu nav bijis.
Kā jau ziņots, ECT atzinusi, ka Latvijas valsts, liedzot Ingrīdai Podkolzinai piedalīties Saeimas vēlēšanās 1998.gadā, pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, kas nosaka, ka tiesības būt ievēlētam jāievēro bez valodas un nacionālās izcelsmes šķirošanas.
ECT ir atzinusi, ka pārkāptas Ingrīdas Podkolzinas tiesības uz brīvām vēlēšanām. Tiesa spriedumā atzinusi, ka tās uzdevums nav norādīt nacionālo parlamentu darba valodu, taču tiesa uzskata, ka Latvijas izvēlētie līdzekļi šīs parlamenta darba valodas aizstāvēšanai nav samērīgi. ECT nav skatījusi Podkolzinas sūdzību daļā par viņas iespējamo diskrimināciju un daļā, kurā viņa apgalvoja, ka viņai nav bijis iespēju savas tiesības aizstāvēt.