Ekspertu atzinumos, kurus par tā dēvēto “pilsonības referenduma” likumprojektu saņēmusi Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nav vienādu secinājumu par to, kādi aspekti tajā nav līdz galam izstrādāti. Tomēr aizkavēšanās saistībā ar šīs iniciatīvas tālāku virzību vairs nav gaidāma, ceturtdien Latvijas Radio sacīja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Kā ziņots, CVK ceturtdien no rīta paredzēta CVK sēde, kurā lems par vēlētāju iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" tālāku virzību. Pilsonības likuma grozījumu projekts CVK iesniegts šā gada 4.septembrī un paredz noteikt, ka, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, nepilsoņi, kuri līdz 2013.gada 30.novembrim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nav iesnieguši iesniegumus par nepilsoņa statusa saglabāšanu, ir uzskatāmi par Latvijas pilsoņiem. CVK par to saņēmusi virkni dažādu institūciju un ekspertu atzinumu.
Kā ceturtdien Latvijas Radio sacīja Cimdars, CVK iesniegtajos atzinumos secinājumi nav bijuši vienādi, atzīmēja Cimdars, izsakot pateicību atzinumu autoriem, kuri ļoti īsā laikā sagatavojuši pārdomātus dokumentus.
Atzinumi bijuši dažādi - pirmajā kārtā izteikti apgalvojumi, ka likumprojekts nav uzskatāms par pilnīgi izstrādātu, bet nav arī "vienota momenta", par kuru atzinumu autoriem būtu vienots viedoklis, kas tieši likumprojektā nebūtu izstrādāts.
Cimdars sacīja, ka šis "nav ideālais variants", kad visiem argumentācija ir vienāda un no kā taptu skaidrs, vai šis likumprojekts būtu virzāms tālāk vai nē. "Šobrīd nav viennozīmīga situācija," atzina Cimdars.
Viņš skaidroja, ka lēmums, ko pieņem CVK, ir administratīvs akts un iesniedzējam nelabvēlīga lēmuma gadījumā tas apstrīdams tiesā.
Cimdars atzina, ka viņš nav aptaujājis CVK locekļus par to, kāds varētu būt viņu balsojums, jo tikai trešdien saņemti rakstiski iesniedzēju argumenti, kā viņi vērtē ekspertu atzinumus. Viņš arī izteica cerību, ka visi CVK locekļi ar iesniedzēju argumentiem paspējuši iepazīties, piebilstot, ka uz CVK sēdi aicināti arī iesniedzēju pārstāvji. "Domāju, ka mēs varētu nonākt pie rezultāta," par ceturtdien gaidāmās sēdes iznākumu sacīja Cimdars.
Viņš pastāstīja, ka atzinumos minēti dažādi argumenti, tostarp, ka aizmuguriski lielam cilvēku daudzumam viņiem pat nezinot, mainās viņu līdzšinējais statuss un cilvēki nonāk situācijā, kad viņiem nav derīga dokumenta. Ja tas vajadzīgs steidzami, tad var rasties kādi sarežģījumi. Tāpat minēti citi argumenti. CVK ceturtdienas sēdē ir jāizlemj, vai šie trūkumi ir tik lieli, lai par tiem nevarētu balsot tauta.
Cimdars paskaidroja, ka patlaban CVK tiek gatavoti divi dokumenti - ka lēmuma projekts tiek virzīts uz priekšu - otrs, ka tas netiek virzīts tālāk, līdz ar to pirmais būšot konceptuāls balsojums - kurš dokuments tiek virzīts uz priekšu un pēc tam CVK pievērsīšoties administratīvā akta noformēšanai.
Kā ziņots, aktīvists Vladimirs Lindermans un domubiedri CVK iesnieguši 12 686 vēlētāju parakstus par savu priekšlikumu rīkot referendumu par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem. Pēc tam sākās publiskas diskusijas, vai šāds likumprojekts atbilst Satversmei un vai par šādiem jautājumiem var rīkot referendumu. CVK septembra beigās nolēma "nepilsoņu referenduma" jautājumu turpināt skatīt pēc mēneša. CVK atlika lēmumu par tālāku parakstu vākšanas izsludināšanu, jo uzskatīja, ka ir nepieciešams izvērtēt, vai likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā" ir uzskatāms par pilnīgi izstrādātu.
Savu viedokli šajā jautājumā CVK ir sniegusi Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas Juridiskais birojs, Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Ārlietu ministrija, Tiesībsargs, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedra, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedra, Rīgas Stradiņa Universitātes Juridiskā fakultāte, Rīgas Juridiskā augstskola un starptautisko tiesību eksperts Mārtiņš Paparinskis.
Šajā laikā tiks prasīti papildus juristu atzinumi - arī no Ārlietu ministrijas, tiesībsarga Jura Jansona un autoritatīviem starptautisko tiesību ekspertiem. Atzinumi tiks lūgti arī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedrai un starptautisko tiesību ekspertam Mārtiņam Paparinskim.
Lielākā daļa ekspertu norādīja, ka projekts nav uzskatāms par atbilstošu Satversmei.
"Nepilsoņu referenduma" organizatori, kustība "Par vienlīdzīgām tiesībām", septembra sākumā CVK iesniedza 12 779 parakstus ar mērķi rīkot referendumu par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem.
Ja CVK atzīs, ka likumprojekts virzāms uz otro parakstu kārtu, tad kopā būs nepieciešams savākt 10% vēlētāju jeb apmēram 154 000 apliecinājumu. Ja tas izdosies, pirms tautas nobalsošanas par iniciatīvu lems Saeima.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
