"Mums CVK - un pamatoti attiecībā pret tiem uzdevumiem, kuri šobrīd ir noteikti likumā, - ir veidota pēc politisko spēku pārstāvniecības principa, bet no tiem politiskajiem spēkiem, kas ir pārstāvēti parlamentā. Līdz ar to, nemainot CVK veidošanas principu, nav sagaidāms, ka arī nākotnē CVK varētu objektīvi vērtēt iesniegtus likumprojektus, jo parlamentā pārstāvētie politiskie spēki paši ir tie, kas ir likumdošanas iniciatīvas darītāji," skaidrojis CVK vadītājs.
"Tātad, ja tiek vākti paraksti un dota iniciatīva no vēlētāju puses, tad tā, visticamāk, ir tāda likumdošanas iniciatīva, kuru a priori neatbalsta parlamentā, vai tai ir mazs atbalsts. Ja CVK locekļi, kuru politiskā pārstāvniecība ir tāda pati kā parlamentā, sāks vērtēt tautas iniciatīvas, mēs varam nonākt situācijā, ka tās tiek automātiski noraidītas ar motivāciju, tāpēc ka... un tas nebūtu demokrātiski," intervijā atzinis Cimdars.
Jau ziņots, ka diskusijas par CVK pilnvarām izvērtēt iesniegto likumprojektu likumību rosināja parakstu vākšana par Satversmes grozījumiem, lai noteiktu krievu valodai oficiālo statusu. Referendums par vēlētāju rosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu, paredzēts 18.februārī.
Skeptiska par referenduma apturēšanu ir Zaļo un zemnieku savienība, kuras frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis portālam "Delfi" sacīja, ka frakcijas vairākums uzskatot - izvairīšanās no referenduma būtu gļēvulība, jo tas būtu signāls, ka "mums ir bail no referenduma iznākuma". Tomēr atsevišķi frakcijas deputāti varētu parakstīties zem nacionālās apvienības sagatavotā pieteikuma, piemēram, gatavību parakstīt sūdzību ST portālam "Delfi" apliecināja ZZS pārstāve Iveta Grigule.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
