No tā dēvētajiem apzinātības treniņiem, kuros par valsts un Eiropas savienības līdzekļiem lekcijas lasīja un seminārus vadīja gan "Integrālās izglītības institūta – I3" līdzīpašnieks Juris Rubenis, gan centra "Miervidi" pārstāvji, "lielākie ieguvēji būs valsts pārvaldes iestāžu pakalpojuma saņēmēji," teikts Valsts kancelejas (VK) publicētajā paziņojumā.
VK pirmdien, 7. janvārī, Ministru kabineta mājas lapā publicējusi paziņojumu "Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem "Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā"".
Šī programma ar ES finansējuma atbalstu tiek īstenota no 2016. gada 1. februāra līdz 2022. gada 30. jūnijam. Kopējais programmā plānotais atbalsts ir 926 094 eiro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums ir 787 180 eiro jeb 85% un valsts budžeta finansējums – 138 914 eiro jeb 15%, teikts valdības mājas lapā publicētajā paziņojumā par šo programmu.
Kā ziņots, par apzinātības treniņiem tika slēgts līgums vairāk nekā 6000 eiro vērtībā.
Kāpēc vadītājiem jātrenē apzinātība
Kanceleja paziņojumā skaidro, ka apzinātības treniņi bija viena no "Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmas" aktivitātēm. VK norāda, ka šī programma ir pirmā, kas orientēta uz valsts pārvades augstākā līmeņa vadītāju vispusīgu izglītošanu jaunākajās tendencēs tādās jomās kā finanšu vadība, IKT pārvaldība, tiesiskums, komunikācija, līderība un cilvēkresursu vadība.
"Tomēr vispusīga attīstība ietver arī rūpes par vadītāju garīgo un fizisko veselību, stresa noturību un darba un privātās dzīves līdzsvaru," norāda kanceleja.
VK atsaucas uz pētījumiem, no kuriem kā piemēru min kādu "iesaistīšanās pētījumu", norādot, ka tieši augstākā līmeņa vadītājus visvairāk skar tā dēvētā izdegšana, ņemot vērā augstās prasības, kas viņiem tiek izvirzītas, un "mainīgo ekonomisko un politisko vidi, kādā viņiem ir jārealizē savi uzdevumi".
VK norāda, ka tieši "apzinātība jeb mindfulness šobrīd pasaulē ir izvirzījusies priekšplānā kā praktisks instruments, kas būtiski uzlabo cilvēka spēju pārvaldīt savu rīcību, spēju tikt gala ar stresa situācijām, uzlabo koncentrēšanās spējas un empātiju pret apkārtējiem. Vadītājs, kurš ir apguvis apzinātības pamatprincipus, būs motivēts ieviest darbinieku attīstības un veselības veicināšanas programmas arī tālāk iestāžu līmenī un sekmēs kultūras maiņu iestāžu līmenī, tādējādi lielākie ieguvēji būs valsts pārvaldes iestāžu pakalpojuma saņēmēji".
Apzinātības treniņu mērķis augstākā līmeņa vadītājiem bija sniegt iespēju programmas dalībniekiem apgūt apzinātības prakses pamatprincipus, lai sekmētu ilgtspējīgas līderības attīstību.
VK arī norāda, ka "apzinātības treniņu kursā tika akcentēta apzinātības izmantošana profesionālajā attīstība un organizācijas vadībā".
Tāpat paziņojumā uzsvērts, ka apzinātības prakse "šobrīd pasaulē ir plaši pētīta metode ar pierādītu efektivitāti, paaugstinot darbinieku iesaistīšanos un produktivitāti".
"Daudzas tādas pasaulē zināmas kompānijas, kā "Apple", "General Mills", "Yahoo", "Procter & Gamble", "Deutsche Bank", "Carlsberg", "IF" un citas apmāca savus darbiniekus apzinātības prakses pamatprincipos, lai "vairotu darbinieku produktivitāti, radošumu, spēju tikt galā ar stresu un slimībām, kā arī, lai uzlabotu apmierinātību ar darbu kopumā".
Vadītāju attīstības programma un apzinātības kursi
Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmai ir skaidri definēta mērķa grupa – tie ir valsts pārvaldes iestāžu augstākā līmeņa vadītāji, kuru vadītās iestādes ir tieši vai netieši iesaistītas uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, sakārtošanā un administratīvā sloga mazināšanā mazajiem un vidējiem komersantiem.
Pēc VK sniegtās informācijas, kopumā identificēta 71 šāda iestāde – pati Valsts kanceleja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kā arī visas 13 ministrijas un to pārraudzībā esoši institūti, aģentūras un biroji.
Apzinātības treniņos iespēja piedalīties tika piedāvāta tikai programmas dalībniekiem – kopumā tie bija aptuveni 180 augstākā līmeņa vadītāji no 71 iestādes.
Iespēja pieteikties mācībām tika dota visiem programmas dalībniekiem, tomēr vietu skaits mācībās bija ierobežots, paredzot tikai divu grupu komplektāciju – katrā līdz 20 cilvēkiem. Pieteikšanās apzinātības treniņiem bija brīvprātīga.
Ko mācījās augstākā līmeņa ierēdņi
Kā norāda VK, apzinātības treniņi tika organizēti divās mācību grupās, paredzot, ka katras grupas programmai jābūt vismaz 16 stundas garai un tajā jāsniedz ieskats apzinātības tehnikās un idejās (pamatkurss iesācējiem). Vismaz 70% no kursa bija jāparedz praktiskiem vingrinājumiem.
Tirgus izpētes rezultātā iespēju sniegt vadītāju mācību pakalpojumu ieguva divi uzņēmumi – SIA "Totari" jeb Izziņas, atjaunotnes un kultūras centrs "Miervidi", un SIA "Integrālās izglītības institūts - I3".
SIA "Totari" programmu vadīja Sandis Kristars Dūšelis (Mg.psych.), Evija Apine (Mg.soc.d., supervizore), Indra Majore-Dūšele (Mg.psych., Mg.sc.sal.). Programmā bija astoņas nodarbības, katra ilga divas stundas. Kopā tās bija 16 akadēmiskās stundas. Detalizēta mācību programma pieejama šeit.
SIA "Integrālās izglītības institūts - I3" programmu vadīja dr. Juris Rubenis, kontemplācijas/meditācijas skolotājs, Integrālās izglītības institūta programmas direktors. Programmu veidoja 10 nodarbības, katra ilga četras stundas ar starpbrīdi, kopā tās bija 40 astronomiskās stundas. Detalizēta mācību programma pieejama šeit.
Mācību budžets
Kā norāda VK, apzinātības treniņu kopējās izmaksas bijušas 6750 eiro, ko veidoja līgums ar SIA "Integrālās izglītības institūts – I3" par 3630 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN) un līgums ar SIA "Totari" par 3120 eiro.
Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programma ir Eiropas Savienības Sociālā fonda projekts, tā nolūks pilnībā atbilst struktūrfondu mērķim – veicināt valsts rīcībspēju dažādās jomās, teikts VK paziņojumā.
"Ieguldot vadītājos, viņu zināšanās, prasmēs, izpratnē un spējā pārvaldīt cilvēkus, veidojas efektīvāka valsts pārvalde. Tādēļ noteikti ir pamatoti finansēt šāda veida programmas no valsts budžeta," tēriņu lietderību pamato VK.
"Ikviena uz izaugsmi orientēta organizācija veido mācību programmas, lai investētu darbinieku attīstībā, un paredz tam noteiktu finansējumu (paraugrādītājs – aptuveni 5 % no organizācijas atalgojuma budžeta), turklāt atsevišķās organizāciju grupās mācību izdevumiem ir pieaugoša tendence," norādīts paziņojumā.
VK arī atzīmē, ka "jaunākais "Fontes" atalgojuma pētījums liecina, ka 95% organizāciju nodrošina profesionālo mācību apmaksu darbiniekiem. Savukārt jaunākajā "Baltic International Bank Latvijas barometra" pētījumā aptaujātie par gandrīz vienlīdz svarīgiem faktoriem, kas nepieciešami, lai uzņēmums attīstītos, uzskata uzņēmuma elastīgumu un gatavību pielāgoties izmaiņām (25%), kā arī zināšanas (21%) un plānošanu (20%)".
"Tāpat arī šī pētījuma dalībniekiem lūdza norādīt piecus galvenos faktorus, kas ļauj uzņēmumam izturēt laika pārbaudi un pastāvēt desmitiem gadu un ilgāk. Vairums jeb 55% aptaujāto ir vienisprātis – zinoši un kompetenti uzņēmuma vadītāji ir viens no būtiskākajiem faktoriem," norāda VK.
Tāpat paziņojumā minēts, ka "arī valsts iestādēm, lai tās būtu elastīgas un strādātu mūsdienīgi, nepieciešamas investīcijas darbinieku prasmēs, un vadītāji ir vissvarīgākā mērķa grupa. Esam pārliecināti, ka tas ir vislabākajās sabiedrības interesēs – lai valsts iestādes vadītu kompetenti un inovatīvi vadītāji".
Augstākā līmeņa vadītāju attīstība
Augstākā līmeņa vadītāju programma tiek īstenota no 2016. līdz 2022. gadam un tās mērķis ir "mērķtiecīgi un kompleksi attīstīt valsts pārvaldes augstākā līmeņa vadītāju kompetences, kas nepieciešamas arvien dinamiskākajā vidē, lai stiprinātu līderības prasmes".
Kā atzīmē VK, augstākā līmeņa vadītāju "prasmes un rīcības tieši ietekmē to, kā funkcionē un attīstās valsts pārvaldes iestādēs, tādēļ ir būtiski sniegt iespēju stratēģiski nozīmīgākajiem ierēdņiem pilnveidot savas prasmes un kompetences".
Kanceleja norāda, ka programmas ietvaros norisinās gan vadītāju kompetenču novērtēšana un individuālo attīstības plānu sastādīšana, moduļu mācības, piemēram, par tēmām tiesiskums, informācijas komunikācijas tehnoloģijas, stratēģiskā personāla plānošana un citas.
Tāpat katru gadu programmā izvirzīta gada aktuālā tēma, kurai tiek pievērsta papildu uzmanība.
2017. gadā šī tēma bijusi darba snieguma vadība un princips "Konsultē vispirms", 2018. gada tēma bijusi "Publiskie pakalpojumi", veicinot uz iedzīvotāju centrētu pakalpojumu attīstības pieeju, savukārt 2019. gada aktualitāte būs "Inovācija un eksperimentēšana", lai veicinātu valsts pārvaldes inovācijas kultūras attīstību.
VK rezumē, ka šī programma ir nozīmīgs instruments, lai veicinātu domāšanas maiņu valsts pārvaldē un programmas saturs tiek veidots, ņemot vērā aktuālās tendences valsts pārvaldē citās valstīts, sekojot līdzi OECD un citām aktualitātēm valsts pārvaldes modernizācijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
