Līdzšinējais risinājums – neefektīvs

Cīņa ar nabadzību Latvijā iestrēgusi valdības gaiteņos
Foto: F64

GMI līmeni katru gadu pārskata valsts kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību. To piešķir par trūcīgām atzītām ģimenēm vai mājsaimniecībām. Katra pašvaldība drīkst dažādām iedzīvotāju grupām noteikt citu GMI līmeni, kas nav zemāks par valstī noteikto un nepārsniedz normatīvajos aktos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu noteikto ienākumu līmeni – 128,06 eiro.

GMI sistēmu kritizējusi gan Pasaules Banka, gan pētnieki. Tas ir ne vien zems, bet arī nesaistīts ar ienākumus raksturojošajiem rādītājiem: ne minimālo algu valstī, ne mājsaimniecības budžeta vidējo ienākumu apmēru vai nabadzības rādītajiem. Līdz ar to GMI neraksturo iedzīvotāju dzīves standartus.

Pasaules Banka 2013. gada pētījumā "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums" secina, ka GMI pabalsts ir labi mērķēts uz pašiem trūcīgākajiem iedzīvotājiem, tomēr tas ir nepietiekams gan pārklājuma, gan finansējuma ziņā. Tāpat akcentētas nepilnības GMI aprēķināšanā, kas vienas personas mājsaimniecībai vai mājsaimniecībai ar mazāku cilvēku skaitu sniedz neproporcionāli zemāku atbalstu salīdzinājumā ar mājsaimniecībām, kurās ir lielāks cilvēku skaits. Salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm Latvijā GMI pabalsta apmērs vienam cilvēkam ir ceturtais zemākais, secināts Pasaules Bankas pētījumā.

Socioloģe Taņa Lāce EKOSOC–LV pētījumā atzīmē, ka 2014. gada oktobrī valdībā apstiprinātā koncepcija "Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu" ir nozīmīgs solis ienākumu nevienlīdzības un nabadzības mazināšanā.

Koncepcijā atbalstīta minimālā ienākumu līmeņa noteikšana 40% apmērā no mājsaimniecības vidējo ienākumu viduspunkta. Izmantojot OECD ekvivalences skalu, nākamajiem mājsaimniecības locekļiem tas samazināsies par 30%.

Ja minimālā ienākuma līmenis tiktu aprēķināts 2012. gadā, tas būtu 129 eiro. Savukārt nākamie ģimenes locekļi saņemtu 70% no šīs summas.

Aplēsts, ka esošo GMI līmeņa palielināšana no 50 eiro līdz 129 eiro pašvaldību izdevumus kāpinātu par 37,9 miljoniem eiro gadā.

Koncepcija paredz, ka Ministru kabinetā normatīvā akta projekts par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu jāiesniedz līdz šā gada 30. decembrim, lai gan termiņš iepriekš bija 1. aprīlis, bet vēl pirms tam – 1. jūlijs. Līdz ar to attālinājusies arī jaunā GMI ieviešana. Ja sākotnēji minimālā ienākuma līmeni plānoja ieviest 2016. gadā un vēlāk 2017. gadā, tad nu jau par termiņu izvēlēts 2019. gada 1. janvāris.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Aija Barča Eurostat Labklājības ministrija Laimdota Straujuma Lasāmgabali Māris Kučinskis Rīgas Stradiņa universitāte
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form