Prioritāšu maiņa valdībā?

Cīņa ar nabadzību Latvijā iestrēgusi valdības gaiteņos
Foto: LETA

"2015. gadā laikā un jo īpaši 2016. gadā minimālā ienākuma līmeņa paaugstināšanas jomā ir iestājies apsīkums un pastāv bažas arī par šī svarīgā politikas instrumenta turpmāko likteni," pētījumā bažījas socioloģe Lāce. Viņa uzsver, ka atšķirībā no Laimdotas Straujumas (V) vadītās valdības, premjera Māra Kučinska valdības deklarācijā pazuduši mērķi par nabadzības vai sociālās atstumtības mazināšanu.

Salīdzinot deklarācijas, Straujumas valdībā bija ierakstīta apņemšanās līdz 2017. gadam ģimenēs ar trim un vairāk apgādībā esošiem bērniem nabadzības risku samazināt līdz 30%. Vēlāk pieminēts, ka labklājības un nabadzības riska mazināšana ir pamats kuplāku ģimeņu veidošanai.

Savukārt Kučinska valdības deklarācijā vārds "nabadzība" rodams vien punktā par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidi, kas novērš "bez vecāku gādības palikušo bērnu nabadzību."

Lūgta salīdzināt abu valdību entuziasmu risināt ar nabadzības risku saistītos jautājumus, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) nepiekrīt socioloģes Lāces atziņai par Kučinska valdības kuslumu. "Vai svarīgāks ir teikums, vai arī tie darbi, kas ir paredzēti?" ar pretjautājumu portālam "Delfi" atcirta ilggadējā komisijas vadītāja.

Viņa izceļ Kučinska valdības deklarācijas punktus par pensiju indeksāciju, ņemot vērā darba gadu stāžu, kā arī atgādina par ģimenes valsts pabalstu par ceturto un nākamajiem bērniem, kas nākamgad no 34,14 eiro pieaugs līdz 50,07 eiro.

Pēc Barčas teiktā, nabadzības riska mazināšanas stūrakmeņi ir demogrāfiskās situācijas uzlabošana, jaunu darbavietu radīšana, pieklājīgas darba algas nodrošināšana un nodokļu maksāšana.

Ministru prezidenta birojs līdz raksta publicēšanai portālam "Delfi" nekomentēja iespējamo valdības prioritāšu maiņu. Tomēr novembrī publicētajā ziņojumā Saeimai par Ministru kabineta šogad paveikto kā prioritātes turpmākajam darbam izvirzītas tautsaimniecības stiprināšana, valsts drošība, nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums, kā arī reformas izglītībā un zinātnē un veselības aprūpē.

Savukārt nākamā gada budžetā par prioritārajām nozarēm nosauktas aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība. Lai gan no viena nodokļos samaksātā eiro lielākā daļa jeb 36,6 centi tiek piešķirti iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai, salīdzinot ar 2016. gada budžetu, būtiskākais pieaugums būs aizsardzības nozarei, kurai finansējums palielināsies par 27,9%. Tikmēr 17,5 centi, no kuriem daļu vēlāk izmaksā GMI pabalstos, nākamgad no katra nodokļos samaksātā eiro nonāks pašvaldību makos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Aija Barča Eurostat Labklājības ministrija Laimdota Straujuma Lasāmgabali Māris Kučinskis Rīgas Stradiņa universitāte
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form