Cīņai ar leģionāru slimību Rīgā vairāk hlorēs ūdeni

Latvijas Infektoloģijas centrs (LIC) iepriekš informējis gan Rīgas domi, gan uzņēmumus "Rīgas ūdens" un "Rīgas siltums" par infekcijas izplatību pilsētas ūdensvados. LIC epidemiologs Jurijs Perevoščikovs norāda – epidemioloģiskajā izmeklēšanā pilsētas siltummezglos atklājies, ka ūdens temperatūra nav pietiekami karsta un ir ļoti labvēlīga vide šīm baktērijām.

LIC infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumu nodaļas vadītāja Anita Brila stāsta, ka atbilde saņemta no Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta, kas vēstuli ir pāradresējusi "Rīgas ūdenim", bet atbildē no šā uzņēmuma norādīti pasākumi, ko, visticamāk, uzņēmums pastiprināti veiks, proti, dzeramā ūdens dezinfekcija ar hloru pirms padeves ūdensvada sadales sistēmā un ūdens rezervuāru profilaktiskā tīrīšana. Vēl nav saņemta atbilde no Rīgas siltuma.

Infekcijas avots ir baktērijas saturošs ūdens, tām patīk stāvošs ūdens, vietas, kur ūdens netek regulāri. Cilvēka organismā baktērijas nonāk, ieelpojot aerosola veida ūdens daļiņas, – jo ūdens pilieniņi sīkāki, jo inficēšanās risks lielāks. Tās var ievērojami savairoties ūdens apgādes sistēmās temperatūras robežās no plus 20 līdz plus 45 grādiem. Legionellas īpaši vairojas ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī, piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai dušas. Pēc epidemiologu teiktā, ja tiek ievēroti noteikumi un karstais ūdens tiek nodrošināts attiecīgajā temperatūrā, tas ir, virs 45 grādiem, tad baktērijas nevairosies.

Jau ziņots, ka pēdējos mēnešos Latvijā vērojams legionelozes jeb tā dēvētās "leģionāru slimības" saslimšanas gadījumu skaita pieaugums. 2010.gada beigās un 2011.gada sākumā vērojams ievērojams legionelozes saslimšanas gadījumu skaita pieaugums. no 2007.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.oktobrim Latvijā reģistrēti 14 saslimšanas gadījumi ar legionelozi (vidēji 0,3 gadījumi mēnesī), tad no 2010.gada 1.novembra līdz šim jau ir reģistrēti 11 (vidēji 2,2 gadījumi mēnesī).

Legioneloze ir smaga un salīdzinoši reta infekcijas slimība, kura bieži norit kā pneimonija. Tai raksturīgs straujš sākums, temperatūrai paaugstinoties līdz 39-40,5 grādiem pēc Celsija. Attīstoties pneimonijai, slimniekam novēro sausu klepu, sāpes krūtīs un elpošanas traucējumus. Ja slimība netiek ārstēta, mirst apmēram 40% saslimušo, bet ārstēšanas gadījumā letāli beidzas 5-10% saslimšanu.

"Leģionāru slimība" jeb legioneloze pasaulē pazīstama kopš 20.gadsimta vidus. Pirmais legionelozes gadījums reģistrēts 1947.gadā, bet pirmais uzliesmojums - 1957.gadā Minesotā. Slimību izraisošā baktērija tika identificēta 1976.gadā pēc liela uzliesmojuma Filadelfijā, ASV kara veterānu leģiona sanāksmē. Kopš šī laika legionelozes gadījumi tiek reģistrēti Amerikā, visās Eiropas valstīs, Āfrikā, Japānā, Austrālijā u.c. Lai gan ar legionelozi var inficēties visu gadu, sporādiski saslimšanas gadījumi un arī uzliesmojumi biežāk tiek reģistrēti vasarā un rudenī.