Lai novērstu nelikumīgu celtniecību jūras piekrastē, Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas definē terminu “iepriekšējā apbūve”.
Likumā tiek noteikts, ka iepriekšējā apbūve ir likumīgi uzbūvētas būves vai ēkas, vai to pamati, kuras konstatējamas dabā.

Par šo jautājumu ir bijis ļoti daudz domstarpību un arī tiesas procesos vairākkārt norādīts, ka likumā nav atrunāts šis termins.

Komisijas deputāte Anna Seile (TB/LNNK) iepriekš pauda cerību, ka, pieņemot jauno definīciju, zemes īpašniekiem neļaus uzsākt nelikumīgu celtniecību piekrastē.

“Kāpās bija daudzi militārie objekti, kas būvēti bez projektiem, un negodīgie zemes īpašnieki, kuri bija uzsākuši būvēt mājas, centās pierādīt, ka zemē ir bijis kāds sētas stabiņš,” stāstīja Seile.

Likums paredz, ka Aizsardzības ministrija (AM) ievieš pilnīgi jaunas aizsargjoslas ap saviem īpašajiem objektiem, kuru sarakstu noteiks Ministru kabinets.

Likumā tiek noteikts, ka Ministru kabinetam būs jānosaka aizsargjoslu datubāzes izveides un uzturēšanas, kā arī informācijas aprites kārtība. Tiek noteikts, ka aizsargjoslu datubāzes uzturēšanu, aizsargjoslu un ar aizsargjoslām saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinājumu reģistrāciju nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nodrošinās Valsts zemes dienests.

Izdevumus, kas saistīti ar aizsargjoslu datubāzes uzturēšanu un ar aizsargjoslām saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinājumu reģistrēšanu nekustamā īpašuma valsts kadastrā, finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!