Izmantojot Padomju Savienības tūrisma un propagandas programmu "Intūrists", ASV Centrālās izlūkošanas pārvalde (CIP) īstenoja izlūkošanas operāciju "Aebalcony", kuras laikā uz Latviju sūtīja spiegus, liecina Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas jaunākais pētījums.
LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas stipendiātes Martas Starostinas izstrādātais darbs "Padomju ideoloģijas un propagandas izpausmes Vissavienības akciju sabiedrības "Intūrists" Rīgas nodaļā darbā ar latviešu trimdas tūristiem (1957 – 1985)" iezīmē ar kādām darba metodēm Latvijas teritorijā strādāja "Intūrists", kā arī apraksta CIP izlūkošanas darbu.
CIP, kā raksta pētniece, īstenoja izlūkošanas operāciju "Aebalcony". Tā paredzēja uz Padomju Savienību sūtīt CIP aģentus, kuri bija ASV rezidenti ar baltiešu izcelsmi un kuru piesegs būtu tēvzemes apmeklēšana un radinieku satikšana.
Aģenti bijuši sagatavoti jebkurai politiskai diskusijai, gatavi oponēt padomju propagandai, izplatīt literatūru un padomju režīmu graujošas baumas. Tāpat viņi strādājuši, lai iegūtu operatīvo izlūkošanas informāciju, iegūtu uzticību un kontaktus ar režīma pretiniekiem, kurus vēlāk izmantot, piemēram, padomju atomenerģētikas un raķešu zinātnieku vervēšanai.
Spiegu programmas ietvaros CIP aģents no Floridas ar segvārdu "AEBALCONY/111" ieradās okupētajā Latvijā kā tūrists-emigrants no 1961. gada maijā un te uzturējās līdz jūnijam, nodibinot piecus kontaktus, kā arī ieguva samērā augsta padomju darbinieka uzticību tādā mērā, ka tas nodeva CIP aģentam dokumentētas ziņas, par kuru izpaušanu draudētu ilgs cietumsods, pētījumā raksta Starostina.
Lika novilkt pat zeķturi
Pētniece raksta, ka, apzinoties iespējamās tūristu plūsmas apjomus un ar to saistītos jautājums, politbirojs secinājis, ka ir lietderīgi veidot vienu iestādi, kas kontrolētu tūristu uzņemšanu, pārvietošanos un visus citus ar to saistītos uzdevumus. Tā radies "Intūrists".
Pētījumā pieminēta tūriste no ASV Cecīlija Lapiņa, kura ieradusies, lai rastu iespēju savu māti aizvest no okupētās Latvijas uz Ņujorku.
Viņa tika notverta, kad mēģināja braukt pie radiem uz Inčukalnu. "Lapiņai represīvās iestādes sarīkoja arī personīgo kratīšanu, bez paskaidrojumiem izģērbjot pilnīgi un liekot novilkt pat zeķturi," aprakstīts pētījumā.
Lapiņa gan Rīgā radio slavējusi Padomju Savienībā sniegto iespēju iepirkt medikamentus bez receptēm, kas neesot iespējams ASV. Tāpēc aizdomās viņu turēja arī CIP – par narkotiku pārvadāšanu.
Savukārt trimdinieks no Čikāgas Arvīds Štrāls nesagaidījis iestāžu atļauju braucienam uz laukiem apmeklēt piederīgos, riskēja doties uz Kurzemi pie mātes, minēts pētījumā.
"Domājams, vadoties no iesniegtiem vēlējumiem, iestādes saprata, uz kuŗu pusi katram interese, un tām nenācās grūti pazudušo ciemiņu sameklēt. Štrāls ceļa mērķi gan bija sasniedzis, bet nepaguvis vēl lāgā sasveicināties, kad miliči jau bijuši klāt un atgādājuši ceļotāju atpakaļ Rīgā," raksta pētniece.
"Intūrists" tūdaļ piedāvājās likumu pārkāpušo ārzemnieku nogādāt Stokholmā, taču līdz grupas atceļam bija palikusi vairs tikai viena diena, tādēļ atļāva Štrālam lidot uz Stokholmu kopā ar pārējiem.
Ar pilnu apskata tekstu iespējams iepazīties šeit.
Jau ziņots, ka iepriekšējā likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" redakcija paredzēja, ka 2015. gadā beidzas noteiktais termiņš personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanai.
2014. gada maijā Saeima veica grozījumus likumā, par vēl 30 gadiem pagarinot termiņu, lai noteiktajā kārtībā būtu iespējams konstatēt kādas personas sadarbības faktu ar VDK padomju laikā, tādējādi atceļot tā saukto čekas maisu atvēršanu.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, lēmums par termiņa pagarinājumu bija nepieciešams, lai aizsargātu valsts drošību un demokrātisku valsts iekārtu, atklāj VDK izpētes komisija.
