Foto: LETA
Viena no prioritātēm 2012.gadā veselības nozarē ir darbs pie reformas, lai nodokļu maksāšanu sasaistītu ar plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, uzskata veselības ministre Ingrīda Circene (V).

Viņa cer, ka nākamā gada laikā izdosies veikt visus priekšdarbus, lai jaunā sistēma varētu stāties spēkā no 2013.gada. Circene uzsver, ka patlaban Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur šāda sistēma netiek īstenota.

Sasaistot nodokļu nomaksu ar pakalpojumu saņemšanu, būs iespējams iegūt papildu līdzekļus veselības budžetā, ko varētu novirzīt ārstniecības plānveida operācijām, rindu samazināšanai uz izmeklējumiem un ārstu konsultācijām, kompensējamiem medikamentiem, pacientu iemaksu samazināšanai un ārstniecības personu atalgojuma palielināšanai.

Tāpat viens no prioritārajiem virzieniem veselības aprūpē 2012.gadā, kam plānots pievērst īpašu uzmanību, ir mātes un bērna veselības uzlabošana. Patlaban tiek izstrādāta plaša starpnozaru programma, kas ietver pusaudžu un jauniešu izglītošanu par reproduktīvās veselības jautājumiem, pasākumus vardarbības pret bērniem novēršanai, kā arī izmaiņas grūtnieču aprūpes organizēšanā. Viens no programmas pamatuzdevumiem būs arī centralizēta neauglības reģistra izveide kā daļa no neauglības ārstēšanas pasākumu plāna, pastāstīja Circene.

Tāpat nākamgad veselības ministre plāno diskusijas ar citām institūcijām, ka ir nepieciešama arī veselības mācības kā atsevišķa mācību priekšmeta atjaunošana skolās.

Vienlaikus ir nepieciešams turpināt e-veselības projektu ieviešanu, kas ļaus nodrošināt efektīvāku veselības aprūpes plānošanu, koordinēšanu un datu aizsardzību, savukārt pacientam tie uzlabos un vienkāršos pakalpojumu saņemšanu.

Vērtējot 2011.gada svarīgākos notikumus veselības aprūpes nozarē, Circene uzsver, ka šogad viena no prioritātēm bija uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Tāpēc tika izvērtēta steidzamās medicīniskās palīdzības punktu un lokālo slimnīcu darbība, kas ļāva pieņemt uz objektīviem kritērijiem balstītu lēmumu par turpmāko darba organizāciju ārstniecības iestādēs. Visas šīs ārstniecības iestādes turpina sniegt 24 stundu medicīnisko palīdzību akūtos gadījumos atbilstoši tam palīdzības apjomam, kādu iestādes spēj nodrošināt.

Vēl šogad valsts turpināja apmaksāt otras medicīnas māsas darbu ģimenes ārstu praksēs. Aptuveni 500 ārstu praksēs strādājošās otrās māsas galvenokārt nodrošina ar hroniskām slimībām slimojošo pacientu aprūpi, kā arī pacientu izglītošanu par profilakses un veselības veicināšanas jautājumiem. Tāpat 2011.gadā ieviests ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66 016 001, kas ārpus ģimenes ārsta prakses darba laika nodrošina iespēju konsultēties ar ārstniecības personām veselības problēmu jautājumos.

Lai sekmētu iespēju pacientiem ārstēties ar lētākiem līdzvērtīgas efektivitātes medikamentiem, šogad tika veiktas izmaiņas kompensējamo medikamentu un medicīnas ierīču apmaksas kārtībā, kā arī īstenota sabiedrības informēšanas kampaņa, norāda veselības ministre, piebilstot, ka rezultātā samazināsies iedzīvotāju līdzmaksājumi par medikamentiem un ar esošo finansējumu iespējams nodrošināt nepieciešamo palīdzību vairāk pacientiem.

Tāpat 2011.gadā izstrādātas un apstiprinātas Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam, kas nosaka precīzus virzienus, kādā jāveido sabiedrības veselības politika, lai saglabātu iedzīvotāju veselību un pagarinātos iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!