Veselības ministrei Ingrīdai Circenei (V) neesot izprotama Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prasība par viņas demisiju.
"Pagājušajā nedēļā mēs ar ģimenes ārstu asociācijām sēdējām pie viena galda un vienojāmies par kvalitātes rādītājiem - tika panākta saprašanās un piekrišana, ka kritēriji ir izpildāmi," intervijā Latvijas Radio sacīja veselības ministre Ingrīda Circene (V).
Ministre uzsvēra, ka 22.novembra sanāksmē, kurā piedalījās LĢĀA un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvji klātesošie esot vienojušies par visu, izņemot obligātuma kritēriju. Ģimenes ārsti esot atzinuši, ka kritēriji ir izpildāmi, tikai sacījuši, ka vēlas, lai tie būtu brīvprātīgi. Citas iebildes, pēc ministres teiktā, tikšanās laikā neesot bijušas.
Uz jautājumu, kā reaģēs uz demisijas pieprasījumu, ministre atbildēt vēl nevarēja, tikai sacīja, ka gaidīs oficiālu asociācijas lēmuma formulējumu un prasības.
Intervijā viņa uzsvēra, ka finansējums ģimenes ārstiem samazināts netiks. Circene akcentēja, ka valsts ir gatava apmaksāt ģimenes ārstiem otro māsu un papildu mājas vizītes un vienīgais pienākums, ko uzliek jaunie kritēriji, esot hronisku pacientu aprūpe.
Viņa sacīja, ka ir gatava tikties ar ārstiem atkārtoti un vēlreiz runāt, un noskaidrot viņu viedokli.
Veselības ministre arī vairākkārt uzsvēra, ka ģimenes ārsti paši šos kritērijus ir izstrādājuši. Tomēr ārstiem šajā jautājumā ir cits viedoklis.
LĢĀA prezidents Pauls Princis šodienas ģimenes ārstu kopsēdē sacīja, ka projektu, kas paredz izmaiņas ģimenes ārstu darbībā, asociācija saņēmusi oktobra pēdējā nedēļā un LĢĀA bijušas tikai trīs dienas, lai par to vienotos, pirms tas izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. "Tas ir nepieklājīgi, lai neteiktu vairāk," teica Princis.
Viņš atzina, ka daudzos jautājumos tika panākta vienošanās, tomēr līgumā vēl saglabājušies citi nepamatoti un ciniski punkti.
Piemēram, LĢĀA uzskata, ka ir negodīgi likt visām praksēm meklēt papildu telpas māsām, jo daudzas prakses to nevar atļauties. Tāpat LĢĀA uzskata, ka nedrīkst noteikt ierobežojumus laboratoriskajām kvotām, ko ministrija esot ieplānojusi. Pēc Prinča teiktā, plānots noteikt, ja ģimenes ārsts pārtērēs vairāk nekā 110% laboratorisko kvotu, par viņu ziņos Veselības inspekcijai. Šī brīža dati liecina, ka 50% ģimenes ārstu pārtērē šīs kvotas.
LĢĀA uzskata, ka Veselības ministrijas projektā ir arī citas nepilnības. Piemēram, pretēji Circenes teiktajam, nav skaidri noteikts, vai valsts apmaksās papildu vizītes pie pacienta mājās, vai tas būs jādara pašam ārstam.
LETA jau ziņoja, ka LĢĀA šodien biedru pilnsapulcē nolēma prasīt veselības ministres demisiju un vērsties pie tiesībsarga un premjera Valda Dombrovska (V), lai pamatotu, kādēļ pieņemts šāds lēmums.
Pilnsapulcē piedalījās 418 biedri, 385 nobalsoja "par".
Ģimenes ārsti nepiekrīt plānotajām izmaiņām likumdošanā un Ministru kabineta noteikumiem, kas paredz noteikt jaunus kvalitātes kritērijus, nepiešķirot papildu finansējumu.
Lielākā daļa klātesošo uzskatīja, ka papildu kvalitātes kritērijus ar esošo finansējumu nav iespējams izpildīt un Veselības ministrijas rīcība ir ciniska un netaisnīga.
