"Man tiešām tika piedāvāts iet uz citu darbu, jo acīmredzot tie iebildumi, ko es izteicu [Valsts civildienesta] likuma grozījumu sakarā jau no oktobra, novembrī un decembrī, nebija īpaši apmierinoši," sacīja bijušais VCP vadītājs.
Minētās personas aicinājušas pašu Kalniņu izvēlēties nākamo darba vietu. VCP ir datu bāze, kurā parādās vakantie ierēdņu amati. "Meklēt kaut ko sev piemērotu man nelikās pārlieku pamatoti," norādīja Kalniņš.
Titavs atzina, ka ir vairākkārt ticies ar Kalniņu, arī pēc paša VCP priekšnieka iniciatīvas, lai pārrunātu situāciju valsts civildienestā. Titavs arī bijis tas, kurš Kalniņu informējis par disciplinārlietām, kas sāktas pret viņu.
Tās bijušas "normālas, mierīgas" sarunas, uzsvēra premjera palīgs. "Ja viņš to uzskata par mājieniem, tā ir viņa problēma," sacīja premjera pārstāvis.
Titavs norādīja, ka nav nopietni, ja tikai pēc atbrīvošanas no amata ierēdnis runā, ka uz viņu izdarīts spiediens. Ja tas tā ir noticis, par to jāziņo nekavējoties, gadījumā ar Kalniņu informācija bija jāsniedz tiešajam priekšniekam - Ministru prezidentam.
Kā ziņots, vakar, 2.aprīlī, Ministru prezidents atlaida Kalniņu no amata par amata pilnvaru prettiesisku izmantošanu. Lēmums balstīts uz slēdzienu disciplinārlietā, kas pret Kalniņu tika ierosināta pēc Valsts administrācijas skolas direktora Uģa Rusmaņa un VCP Kontroles daļas vadītāja Māra Knoka sūdzībām. Kalniņš, visdrīzāk, šo lēmumu apstrīdēs tiesā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
