Foto: Festivāla publicitātes materiāli
Ņemot vērā Latvijas lēmumu "Covid-19" dēļ izsludināt valstī ārkārtas stāvokli un ierobežot publiskos pasākumus, atcelts arī no 20. līdz 21. martam Latvijas Universitātē paredzētais nāves tēmai veltītais mākslas un zinātnes festivāls "Ars Moriendi". Festivāla ietvaros paredzēta starptautiska zinātniskā konference "Nāves pieredzes" ar plašu kultūras programmu.

"Ar vislielāko rūpību izturoties pret cilvēka dzīvību un sekojot mūsu valdības instrukcijām esam nolēmuši pārcelt nāves festivāla "Ars Moriendi" norisi tuvāk veļu laikam. Šobrīd aicinām rezervēt savos plānos 9. - 10. oktobri, lai ļautos patiesam festivāla baudījumam. Tuvākajā laikā informēsim par visām ar festivālu saistītajām izmaiņām. Lūdzam sekot informācijai mūsu "Facebook" lapā," portālam "Delfi norādīja viens no pasākuma rīkotājiem Rinalds Gulbis.

Jau ziņots, ka ceturtdien nolemts izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no lēmuma pieņemšanas brīža līdz 2020. gada 14. aprīlim ar mērķi ierobežot "Covid-19" izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā. Par atbildīgo institūciju darbību koordinācijai ir noteikta Veselības ministrija. Ārkārtējās situācijas laikā valsts un pašvaldību iestādēm jāizvērtē un iespēju robežās jānodrošina klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti.

Zinātniskajā konferencē "Nāves pieredzes" plānots apskatīts tādas tēmas kā nāves un ētikas pētniecība, nāves svinēšana, nāves sociālā vēsture un pat nāves izdzēšana. Savukārt kultūras programmā paredzēts akcentēt nāves lomu mūzikā vairāku gadsimtu garumā. Pirmo reizi Latvijā tiks atskaņots vācu komponista Hugo Distlera monumentālais darbs "Totentanz" ("Nāves deja"), ko speciāli ar festivālam izveidotu kori interpretēs diriģente Vita Timermane - Moora. Tāpat LU Lielajā aulā tiks atskaņoti Šūmaņa, Lista un Sensāna skaņdarbi par nāves tēmu pianistes Katrīnas Krojas, ērģelnieka Aivara Kalēja un citu mūziķu izpildījumā.

"Latvijas kultūrvidē un kultūrtelpā nāve un ar to saistītie rituāli ieņem nozīmīgu lomu, gan latviskās dzīvesziņas, gan reliģisko priekšstatu kontekstā. Nāves festivāla konferences "Nāves pieredzes" mērķis ir aktualizēt nāves pētniecību Latvijas un Baltijas zinātniskajā vidē un kultūrtelpā, izceļot latviešu tautas īpašās tradīcijas, kas saistāmas ar nāvi, nomiršanu un nācijas kultūratmiņas veidošanos. Konferencē aicinām dalīties pētījumos un to rezultātos, kopīgi iezīmējot aktualitātes un tendences nāves kā fenomena izpētē dažādās zinātnes nozarēs – teoloģijā, vēsturē, antropoloģijā," pasākuma aprakstā norāda pasākuma rīkotāji.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) devusi nosaukumu jaunā koronavīrusa izraisītājai slimībai. Tā nodēvēta par "Covid-19". Jaunais nosaukums izveidots no vārdiem "korona", "vīruss" un "slimība". Savukārt skaitlis 19 apzīmē gadu, kurā sākās vīrusa uzliesmojums. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu parādījās pērnā gada 31. decembrī.

Atgādinām, ka pats koronavīruss nav nekas jauns – tā ir jau zināma ir vīrusu grupa, kas atrasta gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Tomēr pērn rudenī identificētais ir pavisam jauns koronavīrusa paveids – SARS-CoV-2. "Covid-19" ir šī vīrusa izraisītā slimība. Iepriekš nopietnus saslimšanas gadījumus izraisījis SARS koronavīruss jeb SARS-CoV, kura rezervuārs dabā ir civetkaķi un, iespējams, sikspārņi, un MERS koronavīruss, kura infekcijas rezervuārs dabā ir vienkupra kamieļi. "Covid-19" infekcijas avots (rezervuārs) pagaidām nav zināms.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!