Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāvji pirmdien, 23. martā, preses brīfingā informēja par pašvaldības sociālo iestāžu darbu ārkārtējās situācijas laikā un aktualitātēm sociālajā jomā, kā arī par brīvprātīgā darba organizēšanu galvaspilsētā. Brīfingam bija iespējams sekot tiešraidē arī portālā "Delfi".
Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte informēja, ka konstatēti gadījumi, kad atsevišķas personas izsludināto ārkārtējo stāvokli izmanto negodprātīgiem nolūkiem. Piemēram, Daugavpilī ir konstatēti viltus sociālie darbinieki, kas pie iedzīvotājiem dodas uz mājām.
"Sociālais darbinieks nekad nenāk uz mājām neaicināts – tā vai citādāk viņš pirms došanās ar klientu sazinās, bet tur ir jābūt personas izrādītam lūgumam," sacīja Kondrāte.
Gadījumos, kad pie durvīm zvana iepriekš neuzaicināta persona, kura uzdodas par sociālo darbinieku, Kondrāte aicina zvanīt Rīgas Sociālajam dienestam.
Viņa arī informēja, ka pašvaldība ir vienojusies ar Latvijas Sarkano Krustu un Latvijas Samariešu apvienību, ka šīs organizācijas koordinēs brīvprātīgo darbu galvaspilsētā – vietvara savukārt apmaksās procesa administrēšanas izdevumus.
"Ir svarīgi, ka cilvēki, kas dodas palīdzēt, ir instruēti, tiem ir atpazīšanās zīmes un ka cilvekiem ir skaidri darbības virzieni, ko tie veic," brīvprātīgo koordinēšanas nepieciešamību skaidroja Kondrāte, piebilstot, ka ar šīm personām tiks noslēgts brīvprātīgais darba līgums.
Kondrāte norādīja, ka ārkārtējās situācijas laikā tiks turpināta aprūpes nodrošināšana mājās. "Neviens cilvēks nepaliks bez pakalpojuma, bet vispirms ļoti liels lūgums – visiem būt atbildīgiem situācijā, kad jūtaties slikti un vai parādās saslimšanas simptomi. Šādā gadījumā informējat pakalpojuma sniedzējus un par veselības stāvokli ziņojat Sociālās profilakses un kontroles centram (SPKC) vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD)," viņa norādīja, piebilstot, ka aprūpētājiem ir pieejami dezinfekcijas un higiēnas preces, bet, ja ir iespējams, tad sejas maskas būtu vēlams izmantot arī pakalpojuma saņēmējam.
Viņa arī norādīja, ka turpinās arī zupas virtuvju un siltā ēdiena izsniegšanas vietu darbs. Tāpat darbu turpina pārtikas banka "Paēduši Latvijai". Uzņēmēji tiek aicināti ziedot pārtiku.
Pakalpojumus arī ārkārtējās situācijas laikā turpina sniegt Latvijas Sarkanais Krusts. Tā vadītājs Uldis Līkops informēja, ka ar brīvprātīgā darba veicējiem tiks noslēgts līgums, kas ļaus organizācijai būt līdzatbildīgai par viņu darbu. Tāpat darbu turpina arī pārtikas izdales punkti – izdales apjoms gan ir palielinājies, taču organizācijai nav bažu, ka pārtika varētu pietrūkt.
Arī Latvijas Samieriešu apvienības direktors Andris Bērziņš pauda, ka organizācijas darbs un samariešu pakalpojumu sniegšana turpinās. "Lūdzam apmeklēt "Paēduši Latvijai" mājaslapu un norādīt, kāda palīdzība ir nepieciešama. Mums ir palielinājies zvanu skaits, bet nevēlos teikt, ka tā ir kritiska plūsma," sacīja organizācijas vadītājs. Viņš arī aicināja palīdzību lūgt tikai tām personām, kurām tā ir objektīvi nepieciešama. Proti, ja pārtiku ir iespējams pasūtīt kā uzņēmuma pakalpojumu, tad to arī izmantot.
Savukārt Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors akcentēja, ka Rīgas Sociālais dienests turpina klātienē pieņemt iedzīvotājus, bet ar zināmiem ierobežojumiem. Proti, dienests klātienē pieņems tikai tos klientus, kuru pakalpojumus vai pabalstus pieprasa pirmo reizi, bet pārējās personas pirms došanās uz dienestu tiek aicinātas iesniegumu iesniegt attālināti.
Tiem klientiem, kuru līdzekļu deklarācija beigsies 31. martā, nav jāierodas dienestā, jo deklarācija tiks automātiski pagarināta līdz 30. aprīlim. Nepieciešamības gadījumā būs iespējams pagarināt arī piešķirtos sociālos pakalpojumus.
Ar Latvijas Sarkano Krustu var sazināties pa tālruni 67336651, bet Latvijas Samariešu apvienību – 26602002 un diennakts tālruni 8898.
Tāpat rīdzinieki var sazināties ar Rīgas domes Labklājības departamentu pa informatīvo tālruni 80005055.
Jau vēstīts, ka Ministru kabineta izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ tiek pārskatīta arī Rīgas pašvaldības iestāžu, uzņēmumu un slimnīcu darbība, ierobežojot iedzīvotāju apkalpošanu klātienē, bet slimnīcās – pacientu apmeklēšanu.
Savukārt darbu turpina zupas virtuves un siltā ēdiena izsniegšanas vietas, bet Rīgas patversmē noteikta karantīna.
Valsts amatpersonu paziņojumu, ar ko tās nāca klajā pēc 14. marta Ministru kabineta ārkārtas Krīzes vadības padomes kopsēdes, kurā tika paplašināti valdības 12. marta rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu ietvertie nosacījumi, iespējams noskatīties šeit:
Par valdības rīkojumu iespējams uzzināt šeit.
Visā Latvijā saistībā ar Covid-19 izplatīšanos 12. martā izsludināta ārkārtas situācija, kas būs spēkā līdz Lieldienām.
Tāpat paplašināts Covid-19 skarto valstu saraksts, uz kurām ir attiecināti īpaši piesardzības pasākumi.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) devusi nosaukumu jaunā koronavīrusa izraisītajai slimībai. Tā nodēvēta par Covid-19. Jaunais nosaukums izveidots no vārdiem "korona", "vīruss" un "slimība". Savukārt skaitlis 19 apzīmē gadu, kurā sākās vīrusa uzliesmojums. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu parādījās pērnā gada 31. decembrī.
Atgādinām, ka pats koronavīruss nav nekas jauns – tā ir jau zināma vīrusu grupa, kas atrasta gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Tomēr pērn rudenī identificētais ir pavisam jauns koronavīrusa paveids – SARS-CoV-2. Covid-19 ir šī vīrusa izraisītā slimība. Iepriekš nopietnus saslimšanas gadījumus izraisījis SARS koronavīruss jeb SARS-CoV, kura rezervuārs dabā ir civetkaķi un, iespējams, sikspārņi, un MERS koronavīruss, kura infekcijas rezervuārs dabā ir vienkupra kamieļi. Covid-19 infekcijas avots (rezervuārs) pagaidām nav zināms.