Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Saistībā ar koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" izplatību kopā ar citiem priekšlikumiem Saeimas opozīcijas deputāti rosina aizvērt azartspēļu zāles, informēja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) preses sekretāre Dace Kārkliņa.

Opozīcijas deputāti uzskata, ka pašreizējā brīdī ir kritiski svarīgi palēnināt vīrusa izplatīšanās tempu, īpaši gados vecāku cilvēku vidū, saglabāt ekonomisko kapacitāti, īpaši skartajās nozarēs, radīt un ieviest jaunus attālināta darba un mācību modeļus un nepieļaut atlaisto darbinieku nonākšanu trūkumā, nespējot apgādāt sevi un savu ģimeni.

Ņemot vērā minēto, Saeimas deputāti no ZZS, pie frakcijām nepiederošie parlamentārieši un deputāti no partijas "Saskaņa" izstrādājuši un iesnieguši priekšlikumus kompleksai un operatīvai rīcībai "Covid-19" izplatības ierobežošanai, kā arī pasākumu plānu negatīvās ietekmes uz tautsaimniecību mazināšanai, tai skaitā nodarbināto aizsardzībai, kuri esošajā situācijā ir palikuši bez iztikas līdzekļiem, aizsardzībai, informēja Kārkliņa.

Deputāti mudina atļaut attālinātu kapitālsabiedrību dalībnieku sapulču, kā arī biedrību un nodibinājumu biedru kopsapulču organizēšanu, pārcelt biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību atskaišu iesniegšanas termiņu par 2019. gadu. Tāpat tiek rekomendēts sagatavot Eiropas Komisijai priekšlikumus par centralizētu uzņēmēju atbalsta plānu un rosināt atlikt tuvāko direktīvu ieviešanas termiņus, lai šobrīd izvairītos no papildu administratīvā sloga, kā arī nodrošināt repatriācijas avioreisus uz valsts rēķina tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas ir palikuši ārzemēs.

Vienlaikus deputāti aicina iekšlietu ministram, sadarbojoties ar ekonomikas ministru, izveidot tā saucamo "ekonomiskā marodierisma" apkarošanas vienību ar mērķi novērst tādas fizisku un juridisku personu darbības, kas uzskatāmas par pandēmijas izmantošanu mantkārīgos nolūkos, ar tiesībām noteikt sodus un veikt citas nepieciešamās represīvās darbības.

Primārais faktors opozīcijas deputātu ieskatā tomēr būs, vai "Covid-19" efekts būs dramatisks un ilgstošs, vai arī to varēs īsākā laikā pārvarēt, atsākoties ekonomiskajai aktivitātei valstī. Tāpēc valdībai tiek ieteikts būt gatavai aizņemties tik daudz līdzekļu, cik nepieciešams, lai pārvarētu krīzi ar minimāliem zaudējumiem cilvēku dzīvībām un tautsaimniecībai. Ne mazāk svarīgi esot izveidot īpaši skarto, nozaru un uzņēmumu sarakstu, lai uz šiem uzņēmumiem attiecinātu īpašus atbalsta instrumentus.

Priekšlikumi arī paredz, ka valsts atbalsts ir terminēts uz vienu gadu un piešķirams uz trīs mēnešu periodu, pēc ikkatriem trim mēnešiem atkārtoti izvērtējot atbalsta apmēru un nepieciešamību.

Īpaši skarto nozaru uzņēmumiem varētu piemērot divu veidu atbalstu - minimālo atbalstu uzņēmuma funkcionēšanai ar mazāku darbinieku skaitu, kā arī konservācijas atbalstu, kurš nodrošinātu uzņēmuma dīkstāvi un tā ekonomiskās kapacitātes saglabāšanu līdz krīzes beigām. Minimālais atbalsts varētu būt, piemēram, nodokļu brīvdienas, kredīta pamatsummas maksājumu brīvdienas un atbalsts atlaistajiem darbiniekiem, uzskata opozīcijas deputāti.

Kā ziņots, lai novērstu jaunā koronavīrusa radītās slimības "Covid-19" radītās negatīvās sekas uz ekonomiku, Ministru kabinets otrdien atbalstīja virkni priekšlikumu, tostarp no valsts budžeta apmaksāt slimības lapas uzņēmumu darbiniekiem, kā arī 2020. gadā atlikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu un pagarināt uzņēmējiem nodokļu brīvdienas no viena gada līdz trim gadiem. Tāpat tika pieņemts lēmums par uzņēmējdarbības atbalstu finanšu instrumentu veidā.

Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai ceturtdienas, 19. marta, valdības ārkārtas sēdē arī virzīs priekšlikumu par atbalstu uzņēmumiem krīzes radītas dīkstāves gadījumā, proti, "Covid-19"visvairāk skartajās nozarēs strādājošo uzņēmumu darbiniekiem valsts maksās 75% no strādājošā darba algas, nosakot izmaksātās summa griestus 700 eiro apmērā.

Nozaru, kurām varētu tikt sniegts šāds atbalsts, saraksts tiks izstrādāts, FM sadarbojoties ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un citiem partneriem, tomēr jau tagad ir zināms, ka valdība šo ceturtdien varētu lemt par šāda veida palīdzības sniegšanu viesmīlības nozares uzņēmumiem, tostarp viesnīcām un restorāniem. Atbalsts varētu tikt piemērots no brīža, kad Ministru kabinets valstī izsludināja ārkārtējo situāciju, tātad ar 12. martu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!