Pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai, pagaidām nav plānoti ierobežojumi pret Covid-19 vakcinētām personām, trešdien, 18. augustā, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Savukārt cilvēkiem, kuri nav saņēmuši Covid-19 vakcīnu, saslimstības līmeņa pieauguma gadījumā jārēķinās ar pulcēšanās ierobežojumiem, viņš atzina.
Jautāts, kā veicināt vakcinācijas aptveri Latvijā, premjers aicināja sabiedrību saņemt Covid-19 poti.
"Galvenais ir turpināt atgādināt ikvienam, ka šis ir labākais veids, kā sevi varam pasargāt. No vecāku viedokļa – nāk ziema, nevienam nav jautājuma, vai bērnam vajadzētu cepurīti vai šalli, vai pašam vajadzētu siltu jaku. Mēs apģērbjamies, jo mēs zinām, ka nāk rudens un ziema. Mainoties laikapstākļiem, mēs mainām savus paradumus. Līdzīgi šajā gadījumā – mums nāk virsū liela vētra. Un tā vētra saucas delta vīrusa varianta uzliesmojums," teica Kariņš.
Viņš uzsvēra, ka vislabāk sevi no šīs "vētras" var pasargāt, vakcinējoties pret Covid-19.
Ministru prezidents arī norādīja, ka, palielinot vakcinācijas aptveri, valstī varētu īstenot mērķi – nodrošināt mācības klātienē visu gadu.
Runājot par obligātu vakcināciju atsevišķu profesiju pārstāvjiem, Kariņš norādīja, ka valstī ir radies pārpratums, jo tikai atsevišķām profesijām ir noteikta obligāta prasības vakcinēties.
Šāda prasība ir būtiska, jo, kā uzsvēra premjers, ikvienam ir tiesības nesaslimst ar Covid-19, tāpēc situācija, kad smagi slims pacients ierodas slimnīcā un tur saslimst ar infekcijas slimību, inficējoties no ārsta, nav pieļaujama.
"Tas ir profesionāls pienākums. Es saprotu emocijas, bet mēs neesam viens otram pretinieki, pretinieks ir pandēmija," teica Kariņš.
Jautāts, vai attiecībā uz obligāto vakcināciju atsevišķu profesiju pārstāvjiem iespējams panākt kompromisu ar nozaru pārstāvjiem, premjers atbildēja: "Kompromiss darbojas, ja ir jautājums starp diviem cilvēkiem, divām cilvēku grupām. Tā grūtība – vīruss nesaprot kompromisu. Tas nav kā cilvēks. [..] Mēs kā cilvēce un sabiedrība cīnāmies ar vīrusu, kas nesaprot kompromisu."
Runājot par situāciju pie Latvijas-Baltkrievijas robežas, Kariņš atzina, ka kopš valdība pieņēma lēmumu slēgt robežu, nav konstatēti pārkāpumi.
Premjers gan atzina, ka Latvijai izaicinājums ir Baltkrievijas vēlme "izmantot trešo valstu pilsoņus kā ieroci pret Eiropas Savienību (ES)".
Attiecībā uz imigrantu cilvēktiesību ievērošanu, premjers paskaidroja, ka šiem cilvēkiem, kuri atrodas Baltkrievijas teritorijā, ir tiesības pieprasīt patvērumu tur. Savukārt Baltkrievijai arī būtu pienākums patvērumu šiem cilvēkiem sniegt. "Baltkrievija nesniedz patvērumu, bet ar dzīšanu dzen uz Baltijas un Polijas ārējām robežām," teica Kariņš.
Ministru prezidents norādīja, ka Latvijas valsts mēģina sazināties ar Baltkrieviju, taču šobrīd tas nav izdevies, jo "Baltkrievijas režīms aiziet savā trajektorijā".
Runājot par situāciju Afganistānā, Kariņš atgādināja, ka Latvijai ir pienākums palīdzēti tiem afgāņiem, kuri reiz palīdzēja Latvijas karavīriem. "Tagad mēs mēģinām identificēt, kas ir tie cilvēki. Tie būtu indivīdi, kas varētu ierasties Latvijā un saņemt šeit patvērumu. Viens no grūtākajiem soļiem ir tiešām loģistika – kā viņus identificēt un nogādāt mūsu valstī," teica premjers.
Jau ziņots, ka gan Latvijas, gan visas ES un NATO ietvaros, jāraugās kā šajos traģiskajos apstākļos palīdzēt vismaz tiem konkrētajiem afgāņiem, kas savulaik ir palīdzējuši mums, iepriekš uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
