'Covid-19' ierobežošana – kādus lēmumus valdība pieņēma 19. martā
Foto: LETA

Jaunā koronavīrusa izraisītas slimības "Covid-19" izplatības ierobežošanai Ministru kabinets 19. martā palielināja piesardzības pasākumu apmēru – izmaiņas skar valstī ieceļojošos, pulcēšanos publiskās vietās un izglītības iestāžu darbu. Papildus tam valdība ir vienojusies par atbalsta pasākumiem vairākām tautsaimniecības nozarēm, liecina publiskotais sēdes protokols.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ārkārtējās situācijas laikā mācību procesam izglītības iestādēs joprojām jānotiek attālināti. Lai to varētu nodrošināt, valdība lēma atvēlēt 203 160 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem viedtālruņu un planšetu iegādei saistībā ar nepietiekamo materiāli tehnisko nodrošinājumu skolēniem.

Vienlaikus izglītības un zinātnes ministrei tiek paredzētas pilnvaras pagarināt mācību gadu, ja ārkārtējās situācijas laikā nav iespējams nodrošināt atbilstošu mācību procesu attālinātā režīmā ilgāk par nedēļu. Tāpat ministrei ir pilnvaras samazināt kvalifikācijas prakses apjomu programmās, kuras var apgūt jau pēc pamatizglītības ieguves.

Kultūras, izklaides, sporta un citu atpūtas vietu darba laiks joprojām nevar turpināties pēc pulksten 23. Ar valdības lēmumu precizēts arī tā sākums – darbu nedrīkst sākt agrāk par pulksten 8. Tāpat ir pieņemts lēmums par tūrisma un pasažieru pārvadātāju tūrisma braucienu atcelšanu uz ārvalstīm. Savukārt darba devējiem un darbiniekiem iespēju robežās ir jāatceļ darba braucieni un komandējumi uz ārvalstīm.

Noteikti arī stingrāki ierobežojumi atsevišķām iedzīvotāju grupām. Personām, kas aizpilda pieteikumu repatriācijas lidojumam, pirms atgriešanās Latvijā rakstiski jāapliecina, ka tās ievēros īpašus piesardzības pasākumus. Šie pasākumi attiecas uz personām, kas atgriežas no ārvalstīm.

Personām, kuras atgriežas no ārvalstīm, ir 14 dienas ir jāuzturas savā dzīvesvietā. Tām ir aizliegts doties uz darbu, publiskām vietām un vietām, kur uzturas liels skaits cilvēku. Šīs prasības neattiecas uz pasažieru, kravas vai tehnisko reisu darbiniekiem un apkalpēm, kas atgriežas no darba braucieniem vai komandējumiem un ir bez akūtām elpošanas ceļu infekcijas pazīmēm, kā arī nav atzīti par "Covid-19" kontaktpersonām.

Tāpat kā pārējām personām, kas atgriežas no ārvalstīm, arī šiem darbiniekiem 14 dienas pēc atgriešanās no rīta un vakarā jāmēra ķermeņa temperatūra un, tai paaugstinoties vai parādoties klepum vai elpas trūkumam, nekavējoties jāzvana pa tālruni 113 vai 8303. Tās nedrīkst uzņemt viesus vai doties privātās vizītēs un jebkādā veidā veidot tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem. Iespēju robežās jāizvairās izmantot sabiedrisko transportu. Pirmās nepieciešamības preces un pārtika jāiegādājas ar piegādi mājoklī vai izmantojot tuvinieku palīdzību, kuri iepirkumus atstāj pie durvīm. Ja nav citu risinājumu, veikals jāapmeklē stundās, kad veikalā mazāk cilvēku, lietojot sejas masku un ievērojot 2 metru distanci no citiem veikalā esošajiem.

Šie nosacījumi, tai skaitā pašizolācija, attiecas arī uz personām, kuras Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir noteicis kā "Covid-19" infekcijas slimības kontaktpersonas. Šīm personām ir tiesības lūgt pašvaldības sociālā dienesta palīdzību, izvairoties no tieša kontakta ar sociālo darbinieku, un vienlaikus jābūt pieejamiem saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām.

Personām, kurām ir laboratoriski apstiprināta "Covid-19" diagnoze un kuru veselības stāvoklis pieļauj ārstēšanos mājās, jāatrodas stingrā izolācijā. Šajā laikā nedrīkst pamest dzīvesvietu un jābūt pieejamam saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām, kā arī jāievēro to norādījumi. Izolāciju drīkst pārtraukt tikai ar ārstējošā ārsta atļauju. Līdz tam nedrīkst uzņemt viesus un veidot tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem. Ar "Covid-19" saslimušie pirmās nepieciešamības preces vai pārtiku iegādājas ar piegādi mājoklī vai izmantojot tuvinieku palīdzību. Ja nepieciešams, lūdz pašvaldības sociālā dienesta palīdzību.

Lai mazinātu ārkārtējās situācijas ietekmi uz valsts tautsaimniecību, valdība ir noteikusi atbalsta pasākumus vairākās jomās. Tā, piemēram, valsts uz laiku atbalstīs darba devējus darba nespējas lapu apmaksā, kā arī segs atlīdzības darbiniekiem dīkstāves periodā. "Visām nozarēm un uzņēmumiem, kurus būs skārusi šī krīze, būs iespēja pieteikties dīkstāves pabalstam. Pabalsta apjoms ir maksimāli 700 eiro vai 75% no algas. Lēšam, ka pirmais maksājums būs 60-70 miljonu eiro vērtībā, bet principā šai programmai esam indikatīvi iezīmējuši 200 miljonus eiro. Ja būs nepieciešami papildus līdzekļi, tie tiks atrasti," žurnālistiem 19. martā skaidroja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Tāpat arī uzņēmējiem nokavēto nodokļu maksājumu būs iespējams atlikt uz laiku līdz trīs gadiem, savukārt gadu pārskatu iesniegšanas termiņš būs paredzēts vismaz līdz 31. jūlijam. Apstiprināto PVN summu Valsts ieņēmumu dienests uzņēmumiem atmaksās jau 30 dienas pēc PVN deklarācijas iesniegšanas.

Valsts attīstības finanšu institūcija "Altum" krīzes skartajiem uzņēmumiem sniegs kredītu garantijas un aizdevumus krīzes risinājumiem. Tūrisma nozares uzņēmumiem aizdevuma procentu likmes tiks samazinātas par 50% (mazajiem un vidējiem uzņēmumiem) vai par 15% (lielajiem uzņēmumiem tūrisma un ar to saistītajās nozarēs).

Tāpat ārkārtējās situācijas laikā noteikti atvieglojumi saistībā ar personu apliecinošiem dokumentiem. Ja Latvijā izsniegtam personu apliecinošam dokumentam ir beidzies derīguma termiņš, tad šis dokuments joprojām ir izmantojams personas identificēšanai ārkārtējās situācijas laikā. Savukārt ārzemnieki, kuru likumīgās uzturēšanās termiņš valstī ir beidzies pēc 13. marta, var turpināt uzturēšanos Latvijā ārkārtējās situācijas laikā, saglabājot tiesības uz nodarbinātību, ja tādas bijušas noteiktas līdzšinējā uzturēšanās atļaujā.

Valdība 19. martā arī lēma piešķirt papildu 10 miljonus eiro veselības aprūpes sistēmai medicīnisko aizsarglīdzekļu iegādei.

"Delfi" jau ziņoja, ka uz 19. marta Ministru kabineta sēdi Finanšu ministrija sagatavoja speciālu terminētu likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar "Covid-19" izplatību. Regulējums stāsies spēkā ar šā gada 13. martu, kad valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija.

SPKC 19. martā informēja, ka pēdējā diennaktī veikti 533 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar "Covid-19", no kuriem infekcija apstiprināta 15 cilvēkiem.

Visā Latvijā saistībā ar "Covid-19" izplatīšanos 12. martā izsludināta ārkārtas situācija, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) devusi nosaukumu jaunā koronavīrusa izraisītajai slimībai. Tā nodēvēta par "Covid-19". Jaunais nosaukums izveidots no vārdiem "korona", "vīruss" un "slimība". Savukārt skaitlis 19 apzīmē gadu, kurā sākās vīrusa uzliesmojums. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu parādījās pērnā gada 31. decembrī.

Atgādinām, ka pats koronavīruss nav nekas jauns – tā ir jau zināma vīrusu grupa, kas atrasta gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Tomēr pērn rudenī identificētais ir pavisam jauns koronavīrusa paveids – SARS-CoV-2. "Covid-19" ir šī vīrusa izraisītā slimība. Iepriekš nopietnus saslimšanas gadījumus izraisījis SARS koronavīruss jeb SARS-CoV, kura rezervuārs dabā ir civetkaķi un, iespējams, sikspārņi, un MERS koronavīruss, kura infekcijas rezervuārs dabā ir vienkupra kamieļi. "Covid-19" infekcijas avots (rezervuārs) pagaidām nav zināms.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Altum Finanšu ministrija Ministru kabinets Pasaules Veselības organizācija Slimību profilakses un kontroles centrs Valsts ieņēmumu dienests
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form