Covid-19 ierobežošanai no 9. novembra izsludina ārkārtējo situāciju; stingri ierobežojumi (plkst. 21:15)
Foto: Valsts kanceleja

Piektdien, 6. novembrī, teju visas darba dienas garumā Ministru kabineta ārkārtas un Krīzes vadības padomes kopsēdē, izskatot virkni ar Covid-19 izplatības ierobežošanu saistītos jautājumus, Ministru kabinets pieņēmis rīkojumu izsludināt valstī ārkārtējo situāciju no pirmdienas, 9. novembra.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valdība lēmusi izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju uz četrām nedēļām jeb laiku no 9. novembra līdz 6. decembrim. Ministru kabineta rīkojuma teksts pieejams šeit.

Kaut arī formāli stingrie ierobežojumi stāsies spēkā tikai pēc dažām dienām, valdības locekļi preses konferencē pēc sēdes aicināja neuztvert nedēļas nogali kā iespēju vēl izbaudīt esošās iespējas, bet jau pēc iespējas ātri sākt samazināt savus kontaktus un pulcēšanos.

Lai gan valdības lēmuma gaidās dažādi valdošās koalīcijas politiķi publiski pauda zināmas šaubas par nepieciešamību izsludināt ārkārtējo situāciju, pēc ekspertu uzklausīšanas un savstarpējām diskusijām publikai slēgtā sēdē ministru lēmums bijis vienbalsīgs.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) preses konferencē pēc kopsēdes uzsvēra, ka "mūsu valsts šobrīd ir ļoti izšķirīga brīdī, jo Covid-19 pandēmija turpina izplatīties mūsu valstī. Katru dienu jauns rekords. Mēs redzam, ka slimnīcas tiek aizvien vairāk noslogotas. Mēs redzam, ka diemžēl arvien vairāk cilvēku no šīs slimības mirst".

"Mūsu valdībai katra cilvēka veselība un dzīvība ir ļoti no svara. Šodien ārkārtas sēdē valdība kārtējo reizi uzklausīja veselības speciālistus un no viņiem sadzirdēja ļoti skaidru ziņu. Ja mēs nerīkojamies tūlīt un izlēmīgi, mums draud tas, ka mēs varētu zaudēt iespēju kontrolēt šo uzliesmojumu, kā tas faktiski ir noticis ne vienā vien valstī visā Eiropas Savienībā. Uzklausot speciālistus un savstarpēji debatējot, valdība šodien vienprātīgi izlēma izsludināt ārkārtējo situāciju valstī no 9. novembra uz četrām nedēļām. Mūsu mērķis ir ļoti elementārs – panākt šīs saslimstības samazināšanu, maksimāli ierobežojot cilvēku kontaktēšanās iespējas, jo, kontaktējoties vienam ar otru, šī slimība var pārlēkt no viena cilvēka uz otru," teica Kariņš.

Pieminot valdības līdz ar ārkārtējo situāciju noteiktos ierobežojumus, Ministru prezidents sacīja, ka valdība apzinās to ekonomiskās sekas, tādēļ šodien valdība arī uzklausījusi finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītās ekonomikas atbalsta grupas ziņojumu un nākamajā otrdienā valdība pieņems konkrētus lēmumus, kādi būs atbalsta mehānismi ierobežojumu skartajiem uzņēmumiem un cilvēkiem. Tagad, kad ir pilnīgi skaidrs, ka būs ārkārtējā situācija un stingri ierobežojumi, var līdz galam izstrādāt mehānismus krietni pirms tam, kad līdzekļi izmaksājami, paskaidroja valdības vadītājs.

Kariņš aicināja sabiedrību uz līdzdalību un, uzsverot, ka, lai gan ierobežojumi formāli stājas spēkā no pirmdienas, aicināja jau šovakar sākt ierobežot kontaktēšanos ar citiem cilvēkiem un draugiem. "Mēs veicinām un gribam, lai cilvēki izbauda brīvo dabu, bet mēs ļoti negribam, lai cilvēki pulcējas. Turpinām rīkoties pēc principa – mājas, darbs, svaigs gaiss – un turpinām ievērot drošības pasākums visur – divu metru distance, roku mazgāšana, sejas masku lietošanu noteiktajās vietās," uzsvēra Ministru prezidents.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par to, kādēļ valdība nav lēmusi par robežu slēgšanu, kā tas bija ārkārtējās situācijas laikā pavasarī un uz ko aicināja Nacionālā apvienība, Kariņš sacīja, ka valdība uzklausīja epidemiologus un vienojās turpināt izskatīt citus ierobežojumus, bet šobrīd svarīgākais bija ierobežot pulcēšanās iespējas, jo tajās ir vislielākais saslimšanas risks. Premjers atgādināja, ka tagad visiem, kas Latvijā ieradīsies no valstīm, kur divu nedēļu kumulatīvās saslimstības rādītājs uz 100 tūkstošiem ir virs 50, būs jāievēro pašizolācija, jo tādu robežu tagad noteicis Slimību profilakses un kontroles centrs. "Mums jau nav brīva robežas šķērsošana, jo mums ir sistēma, ka cilvēkiem ir jāievēro pašizolācija, un mums ir uzraudzības mehānisms, un tas jau savā ziņā ierobežo robežas šķērsošanu," uzsvēra Kariņš.

Kāpēc ieviesa un kā iziesim

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) valdības pieņemto ierobežojumu būtību skaidroja kā tādu, kas vērsti uz kontaktu skaita samazināšanu iedzīvotājiem, kas ir visiedarbīgākais vīrusa izplatības mazināšanas mehānisms. "Tāpēc ierobežojumi ir vērsti uz vietām, rīcībām un norisēm, kurās ir lielākas cilvēku kontaktēšanās un pulcēšanās iespējas," teica ministre, piebilstot, ka daļa no jaunajiem ierobežojumiem ir tie paši, ko sabiedrība ļoti sekmīgi ievēroja pavasarī pirmās ārkārtējās situācijas laikā.

"Daži no tiem ir modificēti, ņemot vērā to pieredzi, ko mēs guvām pavasarī, un pievēršot uzmanību tam, lai šajos ļoti sarežģītajos laikos mēs pēc iespējas varētu saglabāt psiholoģiskās noturības iespējas cilvēkiem, drošā veidā tomēr saglabājot noteikta apjoma kontaktus," skaidroja Viņķele.

"Vēlos uzsvērt, ka, ja mēs ievērojam šos noteiktos ierobežojumus, tad cerība, ka inficēšanās līknes stabilizācija un kritums ir iespējams, ir pietiekami augsta, bet tas, protams, ir atkarīgs no mūsu visu kopējas sadarbības," sacīja Viņķele, paužot pateicību, ka premjers un finanšu ministrs ir sadzirdējuši vajadzību līdz ar ierobežojumiem arī paredzēt atbalsta mehānismus uzņēmumiem un nodarbinātajiem, kurus ietekmēs šo drošības pasākumu ieviešana.

Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu, pēc kādiem kritērijiem valdība vadīsies, lai lemtu par ārkārtējās situācijas pagarināšanu vai izbeigšanu, Viņķele sacīja, ka inficēšanās līknes dinamiku un situācijas nopietnību vērtē pēc vairākiem parametriem – inficēšanās skaits, pozitīvo testu īpatsvars, testu daudzums, stacionēto pacientu skaits un smagā stāvoklī esošo skaits, kam nepieciešama intensīva aprūpe, ieskaitot plaušu ventilāciju. "Visu šo parametru kopsakars arī būs noteicošais, vai mēs redzēsim jauno, stingrāko ierobežojumu efektivitāti. Fāzēs tā ir stabilizācija un inficēšanās skaita kritums," sacīja Viņķele.

Ministre uzsvēra, ka šodien SPKC līdz 50 uz 100 000 pārskatīts pašizolācijas ievērošanas slieksnis no ārvalstīm iebraukušajiem, kas ir daudz stingrāks nekā līdz šim, kad tas tika pielāgots Latvijas rādītājam, kas jau pārsniedzis simtu. "Tas ir tas mērķis, kas būtu jāsasniedz," atzina ministre.

SPKC Infekcijas slimību un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs paskaidroja, ka ir standarta lielumi, kas stingri jāvēro. "Kaut gan Latvijai ir joprojām viens no Eiropas Savienībā zemākajiem saslimstības ar Covid-19 līmenis, mēs arī ņemam vērā situāciju ar hospitalizāciju, kas ir ļoti būtiski. Mēs redzam, ka pirmais kritiskais hospitalizāciju līmenis jau ir sasniegts. Mēs varam apmeklēt vienu otru slimnīcu, kur ir vietējie uzliesmojumi. Faktiski, runājot par ārkārtējo situāciju, šajās konkrētajās slimnīcās jau ir ārkārtējā situācija, un mūsu mērķis ir nepieļaut, lai tādas situācijas atkārtotos citur. Tie galvenie lielumi, kurus mēs analizējam, protams, ir saslimstība un pozitīvo testu skaits. Papildus ir būtiski arī tas, cik cilvēku nevar identificēt savu infekcijas avotu gadījumos, ja tas nav mājās, darbā, skolā. Ja būs sasniegts maksimums un pēc tam pozitīva tendence, ka rādītāji mazinās, tas norādīs, ka pasākumi darbojas efektīvi," paskaidroja Perevoščikovs.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) preses konferencē uzsvēra, ka, runājot par aizliegumiem un cilvēku rīcības brīvības aizliegumiem, mēs runājam par konstitucionāliem cilvēktiesību ierobežojumiem. "Krīžu situācijās par to mēdz aizmirst, un mans pienākums bija to atgādināt. Jā, mēs saredzam faktiskus veselības un drošības apdraudējumus, taču jāsaprot, pirmkārt, vai mēs nepārkāpjam kādas konstitucionālas cilvēktiesības, un, ja pārkāpjam, tad ļoti svarīgi ir precīzi nomērīt cilvēktiesību ierobežošanas apmēru. Manuprāt, tas mums šodienas valdības darbā un komandā lieliski izdevās," sacīja tieslietu ministrs.

Bordāns atzina, ka, izsludinot ārkārtējo situāciju, "mēs vispirms tiešām apsvērām jautājumu, vai ir nepieciešams runāt par ārkārtējo situāciju vai par stāvokli, kad varam piemērot tiesību ierobežojumus tikai ar Saeimas darba palīdzību. Tātad atslēgas vārds ārkārtējā situācijā ir regulējums, ko mēs pieņemam operatīvi. Operativitātes jautājums, lēmumu pieņemšanas operativitāte un vienkāršāka vadības sistēmas izveide. Kritiskos brīžos diemžēl valdībā tas bieži vien ir nepieciešams, un tas ir viens no jautājumiem, ko mēs izlēmām. Otrkārt, gribētu uzsvērt, ka, valdībai rīkojoties koleģiāli, mēs tiešām izvēlējāmies vieglākos no nepieciešamajiem pasākumiem".

"Nav pateikts, ka viss ir aizliegts uzņēmējiem un cilvēkiem. Ja mēs salīdzinām ierobežojumu apmērus ar citām Eiropas valstīm, tad esam rīkojušies ļoti samērīgi un piesardzīgi. Cerams, ka ar šiem ierobežojumiem arī pietiks. Gribu ļoti uzsvērt, ka šis nav tikai valdības jautājums un atbildība, jo katrā sabiedrībā ir arī otra puse – katrs individuāls sabiedrības loceklis. Tieši no cilvēku spējas pašiem mobilizēties būs atkarīgs tas, cik ilgi šādi ierobežojumi un ārkārtējā situācija pastāvēs. Aicinātu visus politiskās, lēmējvaras līderus, tiesnešus, policistus un arī uzņēmumu vadītājus nēsāt maskas, rādīt labu piemēru un pieprasīt arī citiem rīkoties atbilstoši likumiem. Līdz šim mēs nepietiekami spējām mobilizēties un ievērot esošos ierobežojumus, un, iespējams, tāpēc esam nonākuši līdz nepieciešamībai ieviest ārkārtējo situāciju," uzsvēra Bordāns.

Kādi ierobežojumi noteikti

Ņemot vērā epidemiologu izvērtējumu par pieaugošiem Covid-19 izplatības riskiem, no 9. novembra līdz 6. decembrim Latvijā tiek izsludināta ārkārtējā situācija, nosakot stingrus veselības drošības pasākumus, vienlaicīgi garantējot iedzīvotāju pamattiesību ievērošanu un piekļuvi pakalpojumiem pamatvajadzību nodrošināšanai, portālu "Delfi" informēja Ministru kabinetā.

No nākamās nedēļas iedzīvotājiem būs pieejami tie klātienes pakalpojumi, kuri ir īpaši svarīgi veselīgai un drošai sadzīvei un kuru pieejamība nav atliekama. Izprotot ārkārtējās situācijas pasākumu ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību kopumā, vienlaikus tiek strādāts pie atbalsta mehānismu izstrādes darba devējiem, darba ņēmējiem un tām iedzīvotāju grupām, kuras visvairāk skar vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi.

Ministru kabineta ārkārtas un Krīzes vadības padomes kopsēdē tika lemts, ka no 9. novembra iedzīvotājiem būs pieejami tie klātienes pakalpojumi, kuri ir īpaši svarīgi veselīgai un drošai sadzīvei un kuru pieejamība nav atliekama.

Pulcēšanās, izklaide, atpūta, sports un sabiedriskā ēdināšana

Tiek atcelti un aizliegti publiskie pasākumi klātienē (piemēram, teātri, koncerti).

Pulcēties privātos pasākumos var ne vairāk kā 10 cilvēki un ne vairāk kā divas mājsaimniecības vienlaicīgi. Sapulcēs, gājienos un piketos ārā var pulcēties līdz 50 cilvēkiem. Bērēs var piedalīties vairāk nekā divas mājsaimniecības, nepārsniedzot 10 cilvēkus (neieskaitot cilvēkus, kas nodrošina bēru norisi).

Nenotiek izklaides pasākumi, piemēram diskotēkas. Slēgtas ir spēļu zāles un bāri, tāpat nestrādā slidotavas, bērnu viesību organizēšanas vietas, izklaides un atrakciju centri, batutu parki, bērnu rotaļu laukumi un pieskatīšanas istabas (tai skaitā tirdzniecības centros). Nestrādā arī ūdens izklaides un atrakciju centri, pirtis un SPA. Dabas takas ir pieejamas individuālai atpūtai un strādā arī muzeji, izstādes, bibliotēkas un citas kultūrvietas. Pasākumi šajās vietās nenotiek.

Nenotiek sporta pasākumi – sacensības, paraugdemonstrējumi, šovi un u.tml. Sporta treniņos ārā vienkopus pulcējas ne vairāk kā 10 personas, neskaitot treneri. Ģērbtuves nedrīkst izmantot. Iekštelpās var trenēties tikai individuāli – treneris un viens klients vai arī treneris un cilvēki no vienas mājsaimniecības. Uz vienu personu ir ne mazāk kā 10 kvadrātmetru no kopējās iekštelpas platības. Darba laiks sporta pasākumu vietām un sporta klubiem ir līdz 22.00.

Bez skatītājiem notiek starptautisko olimpisko sporta federāciju sporta sacensību kalendārā iekļautās sporta sacensības pieaugušo izlašu sportistiem un komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu sporta sacensības, kurās piedalās tikai pilngadīgi profesionāli sportisti.

Sabiedriskās ēdināšanas vietas drīkst izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai, izņemot izglītības iestādēs, darbavietās un lidostā "Rīga".

Pakalpojumu pieejamība, tirdzniecības vietas un darba laiks

Valsts un pašvaldību iestādēs pakalpojumi tiek nodrošināti attālināti vai pēc pieraksta.

Nestrādā skaistumkopšanas, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji, taču pieejami frizieru pakalpojumi pēc iepriekšēja pieraksta un ievērojot 2 metru distanci starp klientiem.

Brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros strādā tikai pārtikas veikali, aptiekas, veterinārās aptiekas, dzīvnieku barības veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, optikas veikali, higiēnas un saimniecības preču veikali, telekomunikāciju preču pakalpojumu vietas.

Tirdzniecības vietās jānodrošina 10 kvadrātmetri uz vienu apmeklētāju un jāvalkā maska. Maska jāvalkā arī atklātā tirgus teritorijā un ielu tirdzniecības vietās.

Tirdzniecības centri - ēkas, kas iekārtotas pastāvīgai un sistemātiskai tirdzniecībai ar kopējo tirdzniecībai atvēlēto platību vismaz 10 000 kvadrātmetru vai kurās atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz 10 tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji.

No 6.00 – 20.00 ir saīsināts darba laiks kultūras pasākumu vietām (var apmeklēt tikai individuāli) un izstādēm, baznīcām u.c. reliģiskām darbības veikšanas vietām.

Izglītība un regulējums citās nozarēs

Mācību process klātienē notiek 1.-6. klasēs. Strādā pirmskolas izglītības, speciālās izglītības iestādes un bērnudārzi. Attālināti mācās 7.-12. klases, kā arī studenti un pieaugušie profesionālajā pilnveidē un tālākizglītībā, izņemot praktiskās nodarbības.

Klātienē nenotiek bērnu nometnes, interešu izglītība, profesionālās ievirzes izglītības programmas un amatiermākslas un citu māksliniecisko kolektīvu mēģinājumi, izņemot individuālas nodarbības un, ja cilvēki ir no vienas mājsaimniecības.

Papildu regulējums ārkārtējās situācijas laikā ir arī tiesvedības procesu organizēšanai, bāriņtiesu darbam, sociālās aprūpes institūcijām un sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz sociālos pakalpojumus ar pilnu vai daļēju izmitināšanu, ieslodzījuma vietām, virsstundu darbam u.c.

Valdības pieņemtais rīkojums, nosaka ka Krīzes vadības padome un Veselības ministrija ir atbildīgās institūcijas darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā.

Šī jau ir otrā reize, kad Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī izsludināta ārkārtējā situācija, jo pirmo reizi tāda bija jau izsludināta no 12. marta līdz 9. jūnijam.

Ko nozīmē ārkārtējā situācija

Likums "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" paredz, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Ministru kabinets atceļ pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Lēmumu par ārkārtējās situācijas atcelšanu Ministru kabinets paziņo Saeimas Prezidijam.

Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura, kā arī mainoties apdraudētās teritorijas lielumam, Ministru kabinets izdara attiecīgus grozījumus lēmumā par ārkārtējo situāciju. Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

Ārkārtējās situācijas izsludināšanu var pieprasīt Krīzes vadības padome, par nozari atbildīgā ministrija, pašvaldības dome.

Lēmumu par ārkārtējo situāciju vai grozījumiem lēmumā par ārkārtējo situāciju, ja ir nepieciešami papildu teritoriāli vai tiesību ierobežojumi, kā arī par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu Ministru kabinets 24 stundu laikā pēc tā pieņemšanas paziņo Saeimas Prezidijam.

Saeimas Prezidijs Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējo situāciju vai par tādiem grozījumiem lēmumā par ārkārtējo situāciju, kuri nosaka papildu teritoriālos vai tiesību ierobežojumus, kā arī par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu nekavējoties iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā.

Ja, izskatot šā panta minēto lēmumu, Saeima to noraida, attiecīgais lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.

Jaunākie dati par izplatību

Jau ziņots, ka pēdējā diennaktī veikti 7018 Covid-19 testi, reģistrēti 357 jauni saslimšanas gadījumi, kā arī septiņi nāves gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Pieci mirušie bijuši vecuma grupā no 80 līdz 95 gadiem, bet pa vienam - vecuma grupā no 45 līdz 50 gadiem un no 65 līdz 70 gadiem.

Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī bijis 5,1%. Pēc SPKC paustā, šis rādītājs ir būtisks, jo, ņemot vērā Eiropas Savienībā noteikto, tam pārsniedzot 4%, slimības izplatība valstī tiek uzskatīta par nekontrolētu un strauju.

Latvijā kopā saslimuši 7476 cilvēki un 1444 izveseļojušies. Līdz šim ziņots par 95 cilvēku nāvi, kuriem bijusi apstiprināta inficēšanās ar Covid-19.

Latvijas slimnīcās aizvadītajā diennaktī stacionēti 34 Covid-19 slimnieki, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotā informācija.

Kopā stacionāros ārstējas 258 pacienti – 247 ar vidēji smagu slimības gaitu, 11 ar smagu slimības gaitu.

Kopā no stacionāra izrakstīti 537 pacienti. Diennakts laikā no stacionāriem izrakstīto pacientu skaits pieaudzis par 18.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Krišjānis Kariņš Ministru kabinets Ministru prezidents Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form