Covid-19 ir trešais biežākais nāves cēlonis Latvijā, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, prezentējot vienā no Valsts pētījumu programmas "Covid-19 seku mazināšanai" pētījumiem iegūtos datus, sacīja projekta vadītāja Anda Ķīvīte-Urtāne.
Otrdien Saeimas komisijā deputāti tika informēti par Valsts pētījumu programmas "Covid-19 seku mazināšana" īstenošanu, kam no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika piešķirti pieci miljoni eiro vairāku projektu izstrādei.
Projektā "Covid -19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana" bija piecas darba pakas: Covid-19 ietekme uz veselības aprūpes sistēmu, uz cilvēku psihisko veselību, reproduktīvo veselību, Latvijas iedzīvotājiem vecumā virs 50 gadiem, kā arī uz bērnu veselību. Projekta īstenošanai piešķirtais finansējums ir 497 580 eiro.
"Pirmajā darba pakā ir veikta apjomīga datu analīze par mirstību. Šobrīd mēs zinām, ka Covid-19 jau ir trešais biežākais nāves cēlonis," atklāja Ķīvīte-Urtāne. Tas ir apsteidzis tādus ārējos nāves cēloņus kā ceļu satiksmes negadījumi, traumas, pašnāvības. "Sabiedrībā izskanēja, ka uz ceļiem mirst vairāk cilvēku un tāpēc par Covid-19 nav jāuztraucas, bet tad šobrīd tas tā vairs nav," papildināja projekta vadītāja.
Tāpat par 11% arī ir pieaugusi hospitalizēto pacientu letalitāte, secināts pētījumā. "Tas, visticamāk, ir saistīts ar to, ka slimnīcās nonāk tikai smagākie gadījumi," viņa piebilda.
Pētījumā arī secināts, ka depresijas simptomu izplatība ir dubultojusies – no 7% uz 13,5%.
Projekta ietvaros veiktas gan padziļinātās intervijas ar pacientiem, gan veidotas fokusa grupas ar veselības aprūpes profesionāļiem, kā arī veikta apjomīga sekundāro datu analīze no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Nacionālā veselības dienesta (NVD) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) datubāzēm. Tāpat izmantotas vēl citas metodes.
Projekta vadītāja savā prezentācijā komisijas sēdē norādīja, ka katras projekta daļas īstenotāji decembra beigās Veselības ministrijā iesnieguši ziņojumu par konkrēto tematisko bloku, ir tapušas arī praktiskas rekomendācijas par katru jomu.
Kā skaidroja Ķīvīte-Urtāne, projekta galvenais uzdevums bijis pierādījumu bāzes radīšana uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanai. Kopīgais projekta mērķis bijis izvērtēt Covid-19 epidēmijas ietekmi uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā, kā arī izstrādāt ieteikumus veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšanai.
Projekta sadarbības partneri bija Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Universitāte un Banku Augstskola.
Kā ziņots, pēdējā diennaktī veikti 12 949 Covid-19 testi, reģistrēti 775 jauni saslimšanas gadījumi, liecina SPKC apkopotā informācija.
Saņemti ziņojumi par 17 mirušajiem: divi cilvēki 45-50 gadu vecumā, divi 55-65 gadu vecumā, četri 65-75 gadu vecumā, seši 75-85 gadu vecumā, trīs 85-95 gadu vecumā.
Kopumā Latvijā saistībā ar Covid-19 ir reģistrēti 1219 nāves gadījumi.
