Foto: Publicitātes foto
Covid-19 krīzē cietušie līdz 2023. gada 30. jūnijam varēs pagarināt nodokļu maksājumu samaksu, paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā.

Gala lēmums par likuma grozījumiem vēl jāpieņem Saeimai.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji portālam "Delfi" skaidroja, ka likuma grozījumi tika izstrādāti, lai ieviestu risinājumu nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanai, atjaunotu atbalstu subjektiem, kuri nomā publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantu, kā arī ietvertu normu, kas ļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājiem par pārskata gadu, kas sākas 2021. un 2022. gadā, nepiemērot nacionāli noteikto nodokļu pretizvairīšanās normu.

Likumprojekts paredz nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu. FM piebilda, ka tas ir komercdarbības atbalsts nodokļu maksātājiem, kuru saimnieciskās darbības pamatdarbība ir pilnībā aizliegta valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ, dodot tiem iespēju pagarināt nodokļu maksājumu samaksu līdz 2023. gada 30. jūnijam. Tiesa, regulējumu varēs piemērot tikai pēc tam, kad Eiropas Komisija būs pieņēmusi lēmumu par minētā komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, kā arī pieņems lēmumu par šāda pagarinājuma piešķiršanas termiņu.

Tāpat paredzēts no 2021. gada 11. oktobra līdz 31. decembrim piešķirt nomas maksas samazinājumu vai atbrīvojumu komersantiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem, kuri nomā publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantu. Atbalstu piemēros valsts un pašvaldību iestādes, kā arī atvasinātas publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības, brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas (iznomātāji), pamatojoties uz nomnieka iesniegumu.

Atbalsts plānots kā nomas maksas samazinājums atbilstoši apgrozījuma samazinājumam, bet ne vairāk kā 90% apmērā, nomas maksas atbrīvojums 100% apmērā, ja nomas objektu neizmanto vispār, vai kavējuma procentu un līgumsodu nepiemērošana samaksas kavējuma gadījumā.

Ar grozījumiem paredzēta iespēja saimnieciskās darbības veicējiem arī 2022. gadā nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumus no saimnieciskās darbības, ņemot vērā, ka Covid-19 infekcijas izplatības rezultātā 2020. un 2021. gadā saimnieciskā darbība nenoritēja parastos apstākļos.

FM skaidroja, ka IIN maksātāji avansa maksājumus par 2022. gadu var veikt labprātīgi, ja paši prognozē, ka saimnieciskās darbības rezultāts būs pozitīvs. Regulējuma mērķis ir nodrošināt, ka maksātājs pats var izvērtēt, vai tas spēj veikt IIN nomaksu rezumējošā kārtībā uz iesniegtās gada ienākumu deklarācijas pamata, veicot nodokļa nomaksu vienreiz gadā, vai arī vēlas maksājumu sadalīt vairākās daļās.

Paredzēts arī, ka visi algu subsīdiju maksājumi dažādām ienākuma saņēmēju grupām tiek iekļauti saimnieciskās darbības ieņēmumos vai ar nodokļiem apliekamajā ienākumā.

Jau ziņots, ka valsts Covid-19 krīzē cietušajiem nodrošina atbalsu apgrozāmo līdzekļu grantu veidā un algu subsīdijām. Šiem pasākumiem mēnesī nepieciešami maksimāli 152 miljoni eiro. Tostarp apgrozāmajiem līdzekļiem paredzēts tērēt 120 miljonus eiro mēnesī, bet algu subsīdijām – 32 miljonus eiro mēnesī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!