Latvija kopumā Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai ir mobilizējusi 4,5 miljardus eiro, otrdien, 26. maijā, pēc Ministru kabineta sēdes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Vienlaikus valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto stratēģiju, ar kuru līdz 2023. gadam infrastruktūras projektiem nodrošinās publiskās un privātās investīcijas 2,2, miljardu eiro apmērā, kā arī politiķi konceptuāli atbalstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un pievienošanu Latvijas Bankai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kariņš skaidroja, ka no mobilizētajiem 4,5 miljardiem eiro aptuveni divi miljardi ir paredzēti pasākumiem, par kuriem valdība jau līdz šim ir pieņēmusi lēmumus, piemēram, pabalstiem, infrastruktūras un modernizācijas projektiem. Lai nesamazinātu valsts budžetu un aizvietotu iztrūkstošos nodokļus ar parādu, ir atvēlēti 1,5 miljardi eiro, savukārt viens miljards eiro ir mobilizēts no privātā sektora līdzekļiem.

"Kopumā liela nauda mūsu ekonomikai – ir runa par aptuveni 15% no mūsu iekšzemes kopprodukta, kas Eiropas Savienības mērogā ir ievērojams ieguldījums. Ja salīdzina ar mūsu valsts budžetu, tie ir aptuveni 45% no viena gada budžeta," sacīja Kariņš.

Valdība otrdien konceptuāli atbalstīja FKTK pievienošanu Latvijas Bankai. Iepriekš Finanšu ministrija norādīja, ka ieguvumu un risku analīze apstiprina, ka komisijas pievienošana ir jēgpilna, jo tās rezultātā veidojas sabiedriskais ieguvums.

"FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir finanšu sektora kapitālā remonta loģisks noslēgums. Informācijas un kompetenču sinerģija palīdzēs vispusīgāk novērtēt riskus finanšu iestādēs, ļaujot pieņemt operatīvākus, pārdomātākus un uz konkrētu problēmu vērstus lēmumus. Tas ļaus turpmāk efektīvāk uzraudzīt un attīstīt finanšu sektoru. Ilgtermiņā pievienošanas rezultātā iespējams iegūt arī resursu ietaupījumu," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Prognozēts, ka apvienotās Latvijas Bankas darbu paredzēts sākt 2022. vai 2023. gadā.

Tāpat Ministru kabineta sēdē apstiprināta EM izstrādātā stratēģija, kurā Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai rosināts līdz 2023. gadam infrastruktūras projektu īstenošanai nodrošināt publiskās un privātās investīcijas 2,2 miljardu eiro apmērā.

EM norāda, ka stratēģijā plānotas publiskās un privātās investīcijas infrastruktūrā līdz 2023. gadam ik gadus varētu sasniegt 2,2 miljardus eiro, privātā sektora uzņēmumu izdevumi pētniecībai un attīstībai sasniegtu 300 miljonus eiro, kreditēšanai un garantijām pieejamais finansējums sasniegtu 1,3 miljardus eiro, pieaugušo izglītībā iesaistīto skaits līdz 2023. gadam sasniegtu 165 000 cilvēku, bet eksporta atbalstu saņēmušo uzņēmumu eksporta apmērs ik gadu augtu par 30%.

Ministrijā uzsvēra, ka, īstenojot skaidru stratēģiju, Latvija strauji attīstīsies, tāpēc krīzes pārvarēšanai katrā rīcības virzienā tiek piedāvāts spert trīs soļus – 2020. gadā stabilizēt tautsaimniecību, 2021.-2022. gadā pārorientēt ekonomiku, bet no 2023. gada sāktos izaugsmes fāze.

Stabilizēšanas fāzē paredzēts veikt pagaidu pasākumu kopumu ārkārtējā situācijā, kas vērsts, pirmkārt, uz finanšu situācijas stabilizāciju iedzīvotājiem un uzņēmējiem Covid-19 krīzes apstākļos un vīrusa izplatības ierobežošanu Latvijā.

Pārrorientēšanās fāzē paredzēts radīt jaunas iespējas uzņēmējiem, iedzīvotājiem, uzsvaru liekot uz inovāciju, digitālo transformāciju, mūžizglītību, orientējoties uz ekonomikas strukturālām pārmaiņām, mērķtiecīgi pielāgojot valsts atbalsta mehānismus.

Savukārt izaugsmes fāzē paredzēts izstrādāt vidēja termiņa atbalsta pasākumu kopumu tautsaimniecības transformācijai, kas būtu balstīts preču un pakalpojumu eksporta dinamiskā attīstībā, nodrošinot tautsaimniecības izaugsmi caur produktivitātes pieaugumu, automatizāciju, digitālo transformāciju, atbalstu uzņēmumu izaugsmei un strauji augošām nozarēm un ekosistēmām.

Stratēģijas rīcības virziens "Cilvēkkapitāls" paredz īstermiņā sniegt atbalstu bez darba palikušajiem, kā arī tiek piedāvāta jauna pieeja uzņēmējiem konkurētspējas un produktivitātes veicināšanai darbinieku apmācībām. Vidējā termiņā iecerēts izveidot augstākās izglītības institūciju vienotu apmācību platformu. Izaugsmes fāzē paredzēts īstenot vienotu Latvijas ilgtermiņa stratēģiju talantu piesaistei.

Rīcības virziens "Inovācija" īstermiņā paredz īstenot esošos publiskā atbalsta instrumentus - atbalsta pasākumus lietišķo/praktisko pētījumu īstenošanai, kā arī stimulus komersantu ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā. Vidējā termiņā plānots īstenot pasākumus saistībā ar digitālo tehnoloģiju pielietojuma paplašināšanu, bet izaugsmes fāzē rosināts atbalstīt pasākumus, kas orientēti uz produktu komercializācijas aktivitātēm.

Rīcības virziens "Biznesa vide eksportspējai" paredz īstermiņā sniegt atbalstu ne tikai jau eksportējošiem uzņēmumiem, bet arī radīt iespējas jauniem eksportētājiem, atbalstot starptautiski konkurētspējīgas industrijas uzņēmumus un to produktu virzību eksporta tirgos. Vidējā termiņā rosināts īstenot pasākumus eksporta kredītu aģentūras izveidei, kuru darbību papildinātu pasākumi klasteru atbalstam un atbalsta mehānismi produktu ieiešanai eksporta tirgū. Savukārt izaugsmes fāzē būtu jāstimulē produktu un pakalpojumu izaugsmes iespējas to agrīnā izstrādes stadijā.

Rīcības virziens "Finanšu pieejamība" paredz īstermiņā nodrošināt atbalsta pasākumus lielajiem komersantiem finanšu instrumentu veidā. Vidējā termiņā rosināts attīstīt trīs līmeņu finansēšanas sistēmu – krājaizdevu sabiedrības mikrouzņēmumiem, banku kredīti vidējam līmenim un obligācijas un birža lielajiem uzņēmumiem. Izaugsmes fāzē rosināts aktivizēt riska kapitāla fondus investīcijām kapitālā, ieviest finanšu instrumentu ar granta elementu ražošanas procesu pilnveidei un paplašināšanai, tostarp digitalizācijai, kā arī izveidot aizdevumu un garantiju programmu produktivitātes kāpināšanai un uzņēmumu attīstībai.

Rīcības virziens "Infrastruktūra" paredz īstermiņā stimulēt iekšzemes pieprasījumu un sildīt ekonomiku, īstenojot ilgtspējīgus publiskos infrastruktūras projektus. Vidējā termiņā iecerēts audzēt publisko un privāto investīciju apmēru infrastruktūras objektos.

EM publiskotajā stratēģijā nav minēti konkrēti atbalsta pasākumi krīzes mazināšanai, bet tos EM izveidotā darba grupa izstrādās līdz 1. jūlijam.

Lai mazinātu šķēršļus darba devējam un veicinātu personu ar invaliditāti nodarbinātību, valdība otrdien atbalstīja priekšlikumu no Darba likuma izslēgt normu, kas paredz aizliegumu uzteikt darba līgumu darbiniekam ar invaliditāti.

Labklājības ministrija skaidroja, ka vienlaikus gan tiks saglabāts regulējums par to, ka darbinieku skaita samazināšanas gadījumā, ja darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, tad par priekšrocību turpināt darba tiesiskās attiecības jāuzskata arī invaliditāte.

"Šos grozījumus atbalstījušas invalīdu biedrības un tie akceptēti arī Invaliditātes lietu nacionālajā padomē. Grozījumi paredzēti, lai cilvēkiem ar invaliditāti uzlabotu iespējas iesaistīties darba tirgū – lai darba devēji neizvairītos no šādu cilvēku nodarbināšanas," norāda labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Valdība otrdien apstiprināja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, paredzot kārtību elektroskrejriteņu iekļaušanai ceļu satiksmē. Satiksmes ministrija informēja, ka, pieaugot elektroskrejriteņu skaitam, pieaug arī riski satiksmes drošībai, tostarp gājējiem.

Likumprojekts paredz papildināt likumu ar elektroskrejriteņa definīciju, precizēt likumā ietvertā transportlīdzekļa un mehāniskā transportlīdzekļa definīciju, kā arī mopēda, tricikla, motocikla, kvadricikla un velosipēda terminus.

Tāpat likuma grozījumi nosaka, ar kādiem transportlīdzekļiem atļauts piedalīties ceļu satiksmē, paredzot, ka arī ar elektroskrejriteni ir atļauta dalība tajā un precizējumu, kā veicama velosipēdu un elektroskrejriteņu reģistrācija.

Noteikti arī papildu izņēmumi, kad transportlīdzeklim nav nepieciešama valsts tehniskā apskate. Tāpat noteikts precizējums normām attiecībā uz komersantiem, kuriem ir tiesības nodarboties ar transportlīdzekļu vadītāju, tostarp traktortehnikas vadītāju, apmācību, kā arī precizējums attiecībā uz vecumu, no kāda ir pieļaujama dalība ceļu satiksmē ar velosipēdu un elektroskrejriteni. Par šiem grozījumiem vēl būs jālemj Saeimai.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka 25. maijā pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes Kariņš paziņoja par Ministru kabineta ieceri 28. maijā pieņemt un nodot izskatīšanai Saeimā likumprojektu, kas ļautu saglabāt Covid-19 izplatības ierobežošanai nepieciešamos aizliegumus arī pēc ārkārtējās situācijas beigām. Vienlaikus vēl nav pieņemts politisks lēmums, ko darīt ar azartspēļu aizliegumu, kas lielā steigā tika noteikts uz ārkārtējās situācijas laiku.

Jau iepriekš, 15. maijā, Tieslietu ministrija vēstīja, ka "sākusi darbu pie tiesiskā regulējuma izstrādes saistībā ar ierobežojumu atcelšanu pēc krīzes situācijā, lai sabiedrība varētu atgriezties pie ierastā ekonomiski aktīva dzīves stila un vienlaikus saglabātu pieeju, kas Latviju padarījusi par pasaulē atzītu veiksmes stāstu".

Savukārt Petraviča norādīja, ka tapis priekšlikums par krīzes laika atbalstu augstskolu un koledžu absolventiem, kuri nevar patlaban iekārtoties darbā un kuri nekvalificējas bezdarbnieka pabalstam.

Labklājības ministrijas izstrādātais priekšlikums ir līdzīgs kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, proti, tiem absolventiem, kuri nekvalificējas bezdarbnieka pabalstam, jo nav pietiekams kvalifikācijas periods, noteikt vienotu pabalsta apmēru.

"Mūsu piedāvājums ir līdzīgs, kā jau ir noteikts bezdarbnieka palīdzības pabalsts – četrus mēnešus 180 eiro apmērā. Labklājības ministrija neredz iespēju mazināt kvalifikācijas bezdarbnieka pabalstam periodu, jo tas negatīvi ietekmētu pārējos sociālās apdrošināšanas sistēmas dalībniekus, kuri ir riska grupās, piedalās iemaksu veikšanā un kuriem būtu jādalās ar pārējiem. Vēl turpināsies diskusija ar Finanšu ministriju, lai atrastu labāko veidu, kā atbalstīt jaunos speciālistus, lai viņi nepamestu Latviju un lai viņiem būtu drošības spilvens, kamēr iekārtojas darbā," sacīja Petraviča.

Ministre iepriekš skaidrojusi, ka šis risinājums paredzētu atbalstu piešķirt tiem, kuri būtu absolvējuši augstskolu, koledžu un tehnisko vidusskolu laikā no 2019. gada vasaras līdz šī gada rudenim.

Petraviča piebilda, ka visiem studējošajiem, kas kvalificējas bezdarbnieka pabalsta saņemšanai, ir iespēja pieteikties un saņemt pabalstu, ja viņi zaudējuši darbu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Ramona Petraviča Koronavīruss Covid-19 KPV LV Jānis Vitenbergs FKTK Ekonomikas ministrija Finanšu ministrija Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Ilze Viņķele Jānis Reirs Krišjānis Kariņš Labklājības ministrija Latvijas Banka Ministru kabinets Ministru prezidents Satiksmes ministrija Tieslietu ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form