Kā portālu "Delfi" informēja Latvijas Romas katoļu baznīcas Informācijas centrā, attiecībā uz baznīcas dzīvi Bīskapu konference pamudinājusi ticīgos ņemt vērā to, ka noskūpstot baznīcā esošo krustu, kā arī izmantojot svētīto ūdeni, vienmēr pastāv risks tālāk nodot un saņemt dažādu slimību izraisītājus, tāpēc to darīt vai nedarīt ir individuāls lēmums.
Veicot relikviju pagodināšanu, to būtu ieteicams darīt, tikai saņemot svētību ar tām, nevis tās noskūpstot, savukārt svētās Mises jeb dievkalpojuma laikā miera sveicienu īstenot nevis sarokojoties, kā tas darīts līdz šim, bet viegli paklanoties.
"Priesteri tiek aicināti īpaši rūpēties par roku mazgāšanu pirms dievkalpojumiem un izmantot dezinfekcijas līdzekļus pirms un pēc svētās komūnijas dalīšanas ticīgajiem", savukārt, uzklausot grēksūdzes, priesteri tiek aicināti biktskrēslu lodziņus iespēju robežās aizklāt ar caurspīdīgu plēvi.
"To visu ņemot vērā, aicinām saglabāt mieru un neļauties nepamatotai panikai! Rūpes par savu veselību un personisko higiēnu ir aktuālas visa gada laikā. Sastopoties ar izaicinājumiem sabiedrībā, kristieši ir aicināti nest mieru, cerību, rūpes par līdzcilvēkiem, kā arī sniegt liecību, nezaudējot paļāvību uz Dievu un reizē racionāli pieejot dažādām problēmsituācijām," teikts paziņojumā.
Bīskapu konference aicinājusi ticīgos un garīdzniekus ņemt vērā norādījumus, ko sniegusi Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs – ievērot distanci un piesardzību to cilvēku tuvumā, kuri klepo vai kuriem ir iesnas, bieži mazgāt rokas ar siltu ūdeni un ziepēm, ja tas nav iespējams, tad izmantot dezinfekcijas līdzekļus, kas satur 60% alkohola, klepojot un šķaudot to darīt, izmantojot vienreizlietojamās salvetes vai saliektā elkonī.
Atgriežoties no "Covid-19" skartajām zemēm, novērot savu veselību, tai skaitā regulāri mērīt temperatūru un simptomu parādīšanās gadījumā zvanīt 113, kā arī atbildīgi izturēties pret savu veselību arī tad, ja nav būts "Covid-19" skartajās zemēs, un saslimšanas simptomu gadījumā vērsties pie medicīnas darbiniekiem, nedoties uz darbu un neapmeklēt publiskas vietas un "sekot līdzi uzticamai informācijai masu saziņas līdzekļos".
Paziņojumā norādīts, ka vīruss lielākos draudus rada tiem cilvēkiem, kuri jau slimo ar kādu citu saslimšanu. Šo cilvēku uzdevums ir atbildīgi izturēties pret savu veselības stāvokli un ārstēt pamatslimību, lietojot ārsta izrakstītos medikamentus, un izpildīt viņa sniegtos norādījumus. "Ieteikums, kas ir aktuāls visiem, kam ir tāda iespēja – vairākas reizes nedēļā aktīvi kustēties vismaz pusstundas garumā, vislabāk svaigā gaisā," atzīmēts paziņojumā.
"Aicinām arī lūgties par tiem, kurus ir skārusi slimība, par ārstiem un lai tiekam pasargāti no epidēmijas," savu paziņojumu noslēdz Bīskapu konference.
Jau vēstīts, ka pirmdien, 2. martā, pirmais "Covid-19" saslimšanas gadījums tika apstiprināts Latvijā. Slimība pacientei gan bija vieglā formā, tāpēc otrdien viņa no slimnīcas, kur tika hospitalizēta, izrakstīta un turpina ārstēšanos mājās.
Februāra beigās Igaunijā tika fiksēts pirmais saslimšanas gadījums ar 'Covid-19'. Saslimušais Igaunijā ieradās ar autobusu no Rīgas autoostas. Pirms tam viņš atlidojis lidostā "Rīga" ar reisu no Irānas tranzītā caur Turciju.
Agrā piektdienas, 28. februāra, rītā saslimšana ar "Covid-19" tika apstiprināta Lietuvā. "Covid-19" konstatēta 39 gadus vecai sievietei, kura 24. februārī ielidoja Kauņā, atgriežoties Lietuvā pēc Itālijas ziemeļu pilsētas Veronas apmeklējuma.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) devusi nosaukumu jaunā koronavīrusa izraisītājai slimībai. Tā nodēvēta par "Covid-19". Jaunais nosaukums izveidots no vārdiem "korona", "vīruss" un "slimība". Savukārt skaitlis 19 apzīmē gadu, kurā sākās vīrusa uzliesmojums. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu parādījās pērnā gada 31. decembrī.
Pats koronavīruss nav nekas jauns – tā ir jau zināma ir vīrusu grupa, kas atrasta gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Tomēr pērn rudenī identificētais ir pavisam jauns koronavīrusa paveids – SARS-CoV-2. "Covid-19" ir šī vīrusa izraisītā slimība. Iepriekš nopietnus saslimšanas gadījumus izraisījis SARS koronavīruss jeb SARS-CoV, kura rezervuārs dabā ir civetkaķi un, iespējams, sikspārņi, un MERS koronavīruss, kura infekcijas rezervuārs dabā ir vienkupra kamieļi. "Covid-19" infekcijas avots (rezervuārs) pagaidām nav zināms.
Latvijas Bīskapu Konference apvieno Latvijas bīskapus. Tā dibināta 1997. gada 15. novembrī un tajā ietilpst četras diecēzes: Rīgas, Liepājas, Jelgavas un Rēzeknes-Aglonas diecēze. Latvijas Bīskapu konferences priekšsēdētājs kopš 2018. gada 18. decembra ir Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins.
