Pirmdien, 9. martā, notika Ministru prezidenta, KVP priekšsēdētāja Krišjāņa Kariņa (JV) sasauktā KVP sēde, kurā tika uzklausīts veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) un citu iesaistīto institūciju ziņojumi, kā arī pieņemti vairāki būtiski lēmumi vīrusa izplatības ierobežošanai.
Saistībā ar epidemioloģisko situāciju KVP atbalstīja veselības ministres priekšlikumu aicināt tūroperatorus pārcelt ceļojumu laiku uz vīrusa skartajām valstīm, uz kurām noteikti īpaši piesardzības pasākumi. Lai būtu iespējams īstenot epidemioloģisko pasākumus, par skolēniem, kuri plāno doties uz citām valstīm, Izglītības un zinātnes ministrija aicināta nodrošināt informācijas iegūšanu un apkopošanu no izglītības iestāžu audzēkņu vecākiem par skolēnu brīvlaika pavadīšanas vietu.
KVP atbalstīja Veselības ministrijas priekšlikumu paplašināt informācijas pieejamību iedzīvotājiem par “Covid-19” slimību un nosūtīt vispārējos ieteikumus iedzīvotājiem, izmantojot E-veselības portālu, Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, Ceļu satiksmes un drošības direkcijas informācijas sistēmu un e-klasi.
Tāpat KVP nolēma uzdot ārstniecības iestādēm apkopot informāciju par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem “Covid-19” apstiprinātām personām un personām ar aizdomām par “Covid-19” infekciju, kā arī neiekasēt pacienta līdzmaksājumus “Covid-19” diagnostikā un ārstēšanā valsts apmaksātās veselības aprūpes sistēmas ietvaros. Ārstniecības iestādes rēķinus, tai skaitā par pacientu līdzmaksājumiem, iesniegs Nacionālajam veselības dienestam, kas veic ar “Covid-19” infekcijas saistīto nozares izdevumu uzskaiti. Veselības ministrija iesniegs Ministru kabinetā finanšu pieprasījumu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, šo izdevumu apmaksai.
Slimību profilakses un kontroles centram tika uzdots sniegt informāciju Centrālajai vēlēšanu komisijai un vēlēšanu iecirkņu vietu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem par epidemioloģiskās drošības riskiem, kā arī rekomendācijas Rīgas pašvaldības vēlēšanu rīkošanā.
Cilvēku pulcēšanās vietu īpašnieki un masu pasākumu organizatori, konsultējoties ar Slimību profilakses un kontroles centru, tika aicināti izvērtēt pasākumu organizēšanas nepieciešamību un epidemioloģiskos riskus to dalībniekiem un apmeklētājiem. Ja pasākuma norise tomēr tiek pieļauta, cilvēku pulcēšanās vietu īpašniekiem un masu pasākumu organizatoriem jādrošina dalībnieku un apmeklētāju personas datu un kontaktinformācijas iegūšana pirms masu pasākuma un nodošana Slimību profilakses un kontroles centram pēc pieprasījuma.
Veselības ministrijai sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju uzdots vienoties par “Covid-19” apstiprināto personu un personu ar aizdomām par “Covid-19” infekciju, kurām noteikta mājas karantīna un kuras nevar par sevi parūpēties, nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības precēm un pārtiku, nepieciešamības gadījumā iesaistot sociālos dienestus.
Sanāksmē Ekonomikas ministrija informēja par cenu monitoringa pirmās nepieciešamības precēm un pārtikai izpildes gaitu. LDDK un Tūrisma nozares un viesnīcu organizācijas informēja KVP par šī brīža “Covid-19” ietekmi un nākotnes prognozēm uz tautsaimniecību. KVP uzklausīja aizsardzības ministra sniegto informāciju par noteiktajiem ierobežošanas pasākumiem Aizsardzības ministrijā un Nacionālajos bruņotajos spēkos.
“Lai ierobežotu koronavīrusa ”Covid-19” turpmāku izplatību, pats svarīgākais pašlaik ir katra cilvēka individuālā atbildība sekot līdzi un ievērot atbildīgo dienestu rekomendācijas. Saistībā ar slimības izplatību ir stingrs aicinājums neapmeklēt sešas valstis – Japānu, Koreju, Ķīnu, Itāliju, Irānu un Singapūru, savukārt attiecībā uz 17 pasaules valstīm ir ieteikums izvērtēt nepieciešamību tās apmeklēt. Es aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju, ikvienu vecāku, ņemot vērā tuvojošās skolēnu brīvdienas, sekot līdzi atbildīgo dienestu rekomendācijām un rīkoties atbildīgi,” sacīja Ministru prezidents Kariņš.
Veselības ministre Viņķele uzsvēra, ka šobrīd Latvijā visi apstiprinātie gadījumi ar ”Covid-19” ir saistāmi ar atgriešanos no Itālijas, kas ir viena no koronavīrusa visvairāk skartajām valstīm. Tādēļ Veselības ministrija stingri aicina nedoties uz Itāliju un citām koronavīrusa skartajām valstīm, uz kurām attiecināti īpaši piesardzības pasākumi, jo īpaši skolēnu brīvlaikā. Persona, kura atgriežas no ceļojuma var saslimt un inficēt savus ģimenes locekļus, kolēģus un citus līdzcilvēkus, ar kuriem satiksies, tādējādi palielinot kopējo slimnieku skaitu un apdraudot viņu veselību un dzīvību.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) devusi nosaukumu jaunā koronavīrusa izraisītajai slimībai. Tā nodēvēta par "Covid-19". Jaunais nosaukums izveidots no vārdiem "korona", "vīruss" un "slimība". Savukārt skaitlis 19 apzīmē gadu, kurā sākās vīrusa uzliesmojums. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu parādījās pērnā gada 31. decembrī.
Atgādinām, ka pats koronavīruss nav nekas jauns – tā ir jau zināma ir vīrusu grupa, kas atrasta gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Tomēr pērn rudenī identificētais ir pavisam jauns koronavīrusa paveids – SARS-CoV-2. "Covid-19" ir šī vīrusa izraisītā slimība. Iepriekš nopietnus saslimšanas gadījumus izraisījis SARS koronavīruss jeb SARS-CoV, kura rezervuārs dabā ir civetkaķi un, iespējams, sikspārņi, un MERS koronavīruss, kura infekcijas rezervuārs dabā ir vienkupra kamieļi. "Covid-19" infekcijas avots (rezervuārs) pagaidām nav zināms.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
