Foto: LETA

Pašvaldības iedzīvotājiem ir krietni tuvāk nekā Izglītības un zinātnes ministrija, tāpēc tām ir būtiska loma dažādu ar izglītības procesu saistītu jautājumu risināšanā un kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanā, par to pirmajā tikšanās reizē vienisprātis bija Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis un jaunā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP), portālu "Delfi" informēja LPS.

Pārrunājot jautājumu par skolu gatavību jaunajā mācību gadā strādāt klātienē, Muižniece apliecinājusi, ka "mūsu uzstādījums ir, ka ar 1.septembri visas mācību iestādes – pirmsskolas, pamatskolas, vidusskolas, profesionālās mācību iestādes un augstskolas – atgriežas pie mācībām klātienē. Šim nolūkam būtiska būs arī LPS un pašvaldību iesaiste, lai varētu pieņemt pamatotus lēmumus par dažādiem rīcības scenārijem. Protams, mācības klātienē sev līdzi saista jautājumu par vakcinēšanos, un es šeit saredzu nepieciešamību no mūsu puses sniegt skolotājiem motivējošu informāciju negaidīt septembri, lai vakcinētos".

Kaminskis ministrei apliecināja LPS un visu pašvaldību gatavību izplatīt sagatavoto informāciju, lai veicinātu vakcinēto pedagogu īpatsvara pieaugumu, kas ir nozīmīgs faktors klātienes mācību atsākšanai rudenī. Uzsverot pašvaldību lomu kolektīvās imunitātes veicināšanā, Kaminskis norādīja, ka ir svarīgi atrisināt jautājumu par datu pieejamību pašvaldībām, jo tie ir nepieciešami, lai varētu strādāt, analizēt situāciju un pieņemt atbilstošus lēmumus.

Ņemot vērā Administratīvi teritoriālās reformas noslēgšanos, tikšanās laikā tika pārrunāts jautājums par skolu tīkla sakārtošanu pēc administratīvo teritoriju apvienošanas un ietekmi uz ģimenēm, kurās aug skolēni.

Muižniece un Kaminskis bijuši vienisprātis, ka reforma un skolu tīkla optimizācija nedrīkst negatīvi ietekmēt bērnu labsajūtu un ģimenes budžetu, tāpēc jauno sasaukumu deputātiem, lemjot par skolu tīklu, būs jāpieņem adekvāti un izsvērti lēmumi.

"Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kam ir liela ietekme uz ģimenēm ar skolēniem, ir mācību iestādes attālums no dzīvesvietas, un Covid-19 pandēmija ir pierādījusi, ka ir jāizvērtē, kā strādāt šādos apstākļos, un vai ir lietderīgi bērnus vest uz skolām 30-40 kilometru attālumā. Lēmumiem, kas ir saistīti ar skolu tīkla sakārtošanu, ir jābūt bērnu un ģimenes budžeta interesēs," norāda Kaminskis. Sarunas laikā LPS priekšsēdis norādīja, ka neskatoties uz to, ka Administratīvi teritoriālā reforma spēkā stājas ar 1. jūliju, nopietnākās izmaiņas saistībā ar skolu tīklu gaidāmas aptuveni pēc gada.

Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi arī par izglītības jomas budžetu pašvaldībām, tostarp pedagogu atalgojumu, un amatpersonas vienojās, ka par šiem jautājumiem būs nepieciešamas atsevišķas tikšanās, kurās detalizēti tiks pārrunāti gan Izglītības un zinātnes ministrijas, gan LPS priekšlikumi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!