Valsts neprasīs Latvijas lielākajai zvēraudzētavai SIA "Baltic Devon Mink" izkaut ūdeles, vienlaikus Zemkopības ministrija (ZM) izstrādās regulējumu, pieprasot īstenot stingrākus biodrošības pasākumus visās Latvijas zvēraudzētavās, portālam "Delfi" sacīja zemkopības ministra Kaspara Gerharda (NA) biroja vadītājs Jānis Eglīts.
Ceturtdien vēlu vakarā notika Operatīvās vadības grupas (OVG) sanāksme, kurā tika spriests par ZM iepriekš izteikto priekšlikumu ar valdības lēmumu uzdot likvidēt ūdeļu novietnē esošos dzīvniekus. Saskaņā ar provizoriskām aplēsēm, dzīvnieku izkaušana un novietnes slēgšana varētu izmaksāt ap 20 miljoniem eiro.
"Lursoft" dati liecina, ka Nīderlandē reģistrētajai kompānijai "Van Ansem Participaties B.V" piederošā zvēraudzētava "Baltic Devon Mink" kopš 2015. gada strādā ar zaudējumiem, piemēram, 2018. gadā ar 4,6 miljonu eiro zaudējumiem, 2019. gadā – ar 3,06 miljonu eiro zaudējumiem, bet 2020. gadā – ar 417 532 eiro zaudējumiem.
Portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka ceturtdien notikušajā OVG sanāksmē tās dalībniekiem bijušas šaubas, vai ZM izstrādātais priekšlikums par ūdeļu izkaušanu un 20 miljonu eiro kompensācijas maksāšanu zvēraudzētavai bijis pamatots.
Eglīts atzina, ka OVG notika nopietnas diskusijas par ZM priekšlikumu, tostarp juridiskajiem aspektiem.
Vienlaikus viņš atgādināja, ka ZM sākotnējo priekšlikumu izstrādāja, ņemot vērā Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sniegto informāciju, tomēr tagad SPKC esot "mīkstinājis" savu nostāju, atzīstot, ka zvēraudzētavās būtu iespējams noteikt papildus biodrošības prasības.
SPKC pārstāve Ilze Arāja portālam "Delfi" stāstīja, ka attiecībā uz zvēraudzētavām SPKC nepieņem lēmumus, bet gan centrs veica risku analīzi, sniedzot rekomendācijas, kā mazināt riskus.
Savukārt konkrētus lēmumus pieņem par jomu atbildīgā ministrija. Vaicāta, vai SPKC ieteica likvidēt ūdeles konkrētajā zvēraudzētavā, Arāja atkārtoja, ka centrs veica izvērtējumu par infekcijas izplatību zvēraudzētavā un norādīja uz draudiem sabiedrības veselībai.
Zemkopības ministra biroja vadītājs informēja, ka ZM respektēs OVG lēmumu un ministrija izstrādās prasības stingrāku biodrošības pasākumu ieviešanai visās Latvijas zvēraudzētavās.
Tāpat ministrija piedāvās ieviest visās zvēraudzētavās nepārtrauktu videonovērošanu, lai būtu iespējams kontrolēt, vai tajās ievēro biodrošības prasības.
Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta datiem, Latvijā 2021. gada 1. jūlijā bija reģistrētas deviņas kažokzvēru audzētavas, no kurām piecās novietnēs tiek turētas 359 320 ūdeles.
No Eglīša stāstītā izriet, ka "Baltic Devon Mink" varēs turpināt darbu augstas biodrošības apstākļos, tādējādi arī jautājums par valsts kompensācijas izmaksu zvēraudzētavai vairs nav aktuāls. ZM dati liecina, ka 1. decembrī zvēraudzētavā "Baltic Devon Mink" uzturējās 112 361 ūdele.
Ministra pārstāvis arī informēja, ka ZM izstrādās regulējumu, kas aizliegs Latvijā ievest ūdeles. Šis priekšlikums tiek pamatots ar nepieciešamību pasargāt sabiedrības veselību.
Tiesa, šā gada septembrī ZM izstrādāja grozījumus noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", ar kuriem bija iecerēts atļaut ievest Latvijā ūdeles, ievērojot stingras epidemioloģiskās drošības prasības.
Tolaik ZM priekšlikumu pamatoja ar Latvijas uzņēmēju interesi ievest Latvijā ūdeles turēšanai, kā arī lai izvairītos no tiesvedības par liegtu brīvu preču apriti starp dalībvalstīm. Tomēr šī priekšlikuma tālāka virzība tika apturēta.
"Delfi" izpētītais liecina, ka šajā audzētavā kopš pavasara, pēc pētnieku teiktā, nekontrolēti attīstās jaunas Covid-19 mutācijas. Turklāt vīruss jau vairākkārt šķērsojis sugu robežas – no cilvēkiem pārnesies uz ūdelēm un atpakaļ. Tas ir bīstami, jo tādā veidā var rasties jauns Covid-19 variants.
Lai novērstu jauna Covid-19 paveida rašanos zvēraudzētavā, Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskā padome iepriekš rekomendējusi ūdeles likvidēt, portālam "Delfi" norādīja padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš.
Lai arī "Baltic Devon mink" pārstāvis norādīja, ka nav pamata ūdeļu likvidēšanai, jo uzņēmumā strādājošie ir vakcinēti pret Covid-19, ievēro distancēšanās prasības, valkā maskas un veic Covid-19 testēšanu, Kloviņš par iespēju apturēt infekcijas izplatību, nelikvidējot dzīvniekus, ir skeptisks.
Vairāk par to, kā mēnešiem ilgi netraucēti attīstās Covid-19 mutāciju perēklis, var lasīt šeit.
"Atbilstoši tam skartajā ūdeļu novietnē pastāv riski turpmākai SARS-CoV-2 vīrusa mutācijas varbūtībai un cilvēku inficēšanās iespējām. Par to liecina periodiski notikušie darbinieku inficēšanās gadījumi ar tiem sekojošo potenciālo iespēju izplatīties iedzīvotāju vidū," preses paziņojumā iepriekš rakstīja ministrijas pārstāvji.
Saskaņā ar provizoriskām aplēsēm, dzīvnieku izkaušana un novietnes slēgšana varētu izmaksāt ap 20 miljoniem eiro, kas būtu kompensācija par nogalinātajiem vaislas dzīvniekiem, izmaksas par dzīvnieku nogalināšanu, dzīvnieku līķu savākšanu, transportēšanu un iznīcināšanu, izmaksas par dzīvnieku barības iznīcināšanu, dezinfekciju un citiem izdevumiem, kas var rasties darbības procesā.
Jau vēstīts, ka pavasarī biedrības "Dzīvnieku brīvība" aktīvists Gatis iefiltrējās darbā zvēraudzētavā. Veicot pētījumu "Dzimis zvēraudzētavā", Gatis novēroja, ka darba vietā Covid-19 drošības pasākumus bieži neievēro, piemēram, nevelk sejas un deguna maskas. SIA "Baltic Devon Mink" gan iepriekš portālam "Delfi" norādīja pretējo. Vairāk par pētījumu "Dzimis zvēraudzētavā" var lasīt šeit.
