Covid-19 piesardzības pasākumus iedzīvotāji ievēro mazāk nekā pavasarī, secināts pētījumā
Foto: Shutterstock

Salīdzinot ar pavasari, kad sākās Covid-19 pandēmija un cilvēki godprātīgi ievēroja piesardzības pasākumus, pašlaik Latvijas iedzīvotāju uzvedība ir būtiski mainījusies. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju neievēro piesardzību, un to aktivitāte šoruden ir atgriezusies līmenī, kādā tā bija pirms Covid-19 krīzes, negatīvi ietekmējot epidemioloģisko situāciju valstī, liecina Latvijas Universitātes (LU) un "Latvijas Mobilais Telefons" (LMT) veiktā iedzīvotāju uzvedības analīze.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pētījums liecina, ka pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas pavasarī iedzīvotāju aktivitāte no pilsētu un darba centriem strauji pārvietojās uz dzīvojamiem rajoniem un ārpus pilsētām, kā rezultātā reģionos, uz kuriem cilvēki parasti dodas atpūsties, pieauga iedzīvotāju aktivitāte arī nesezonas laikā.

Savukārt aktuālie dati par rudeni liecina, ka iedzīvotāju aktivitāte ekonomiskajos centros ir atgriezusies līmenī, kādā tā bija pirms Covid-19 krīzes. "Septembrī un oktobrī šī aktivitāte nav nokritusies – mēs turpinām strādāt daļēji attālināti un regulāri braucam uz Rīgu, rezultātā mobilitāte Latvijas ietvaros ir ievērojami pieaugusi," secina LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (LU BVEF) dekāns, profesors Gundars Bērziņš.

Viņš arī norāda, ka augusta pēdējā nedēļā un septembra sākumā tika radīta ideāla vide vīrusa izplatībai. "Mūsu secinājums ir, ka vīruss izplatās pēc diviem nosacījumiem – ja ir daudz saslimšanas gadījumu vienā reģionā un ja ir liels cilvēku blīvums. Ja šie divi faktori strādā, tad saslimšanas gadījumu skaits mēneša laikā aug eksponencionāli," norāda Bērziņš.

Saskaņā ar veikto analīzi Latviju ir iespējams sadalīt divās daļās – apdzīvotās vietās, kas bija aktīvas ārkārtējās situācijas laikā, un vietās, kur vislielākā aktivitāte vērojama pirms un pēc ārkārtējās situācijas. Salīdzinot situāciju Rīgā šā gada 24. martā (otrdiena), kad Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija, ar situāciju 27. oktobrī (otrdiena), var redzēt nozīmīgas iedzīvotāju aktivitātes izmaiņas. Būtiski pieaugusi aktivitāte trīs tipa objektos – izglītības un zinātnes iestādēs, mazumtirdzniecības vietās un ārstniecības iestādēs. Savukārt samazinājusies aktivitāte galvaspilsētas dzīvojamajos rajonos.

Bērziņš norāda, ka cilvēkiem ir nopietni jāmaina uzvedība, lai iegūtu saslimstības samazinājumu ilgtermiņā – ja turpināsies septembra un oktobra iedzīvotāju aktivitāte, tad saslimstības tendence turpināsies. "Ir jāmaina uzvedība, lai iegūtu pozitīvus rezultātus. Septembrī un oktobrī mēs uzvedības izmaiņas sabiedrībā nejutām, tāpēc tagad jūtam sekas," skaidro Bērziņš.

LU Medicīnas fakultātes profesors Uga Dumpis norādīja, ka mobilā kustība un ekonomiskās aktivitātes rādītāji var tikt izmantoti nevis, lai raksturotu vīrusa izplatību, bet lai vērtētu ierobežojošo pasākumu efektivitāti. "Iepriekšējie ierobežojumi, kas bija pārdomāti, diemžēl nenoveda pie cerētā rezultāta – mēs redzam, ka kustīgums nav mainījies, kas nozīmē, ka cilvēki turpina strādāt klātienē un aktīvi nav uztvēruši signālus, ka vajadzētu atgriezties pie martā iesāktās prakses," norāda Dumpis.

Joprojām arī ārkārtējās situācijas laikā ir svarīgi mazāk tikties ar cilvēkiem, strādāt attālināti, nedoties ciemos vienam pie otra, tāpat arī ievērot distanci, roku higiēnu un masku valkāšanu tur, kur tas ir nepieciešams.

Dati apliecina, ka pastāv tieša saikne starp iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un Covid-19 izplatību, proti, jo aktīvāki ir Latvijas iedzīvotāji, jo lielāks ar Covid-19 saslimušo skaits. Ekonomiskās aktivitātes pieaugums ar aptuveni viena mēneša nobīdi atspoguļojas aktuālajā Covid-19 statistikā – strauji pieaug inficēto un saslimušo skaits. Digitālā karte "Covid-19 Latvijā" parāda, kā notikusi slimības izplatīšanās laika posmā no šā gada marta līdz novembrim pieejama šeit.

LU un LMT pētījumu ietvaros tika analizēta LMT mobilā tīkla notikumu un SPKC epidemioloģiskā statistika, lai noteiktu sakarību starp iedzīvotāju aktivitāti un epidemioloģisko situāciju Latvijā kopumā, kā arī katrā novadā. Tika vērtēta dažādu nacionālu un lokālu ierobežojumu ietekme uz Covid-19 saslimstības ierobežošanu. Pētījuma ietvaros ir izstrādāta pieeja automatizētai reāllaika datu apstrādei, kas ļauj veikt apsteidzošas darbības un atbildīgajām institūcijām savlaicīgi īstenot nepieciešamos pasākumus Covid-19 ierobežošanai.

LU un LMT izstrādātā pieeja pilnībā atbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) prasībām, bet vienlaikus ļauj precīzi novērtēt iedzīvotāju uzvedību, piemēram, konkrētas aktivitātes vietas, kustību un laiku. Pētījums analizē "lielos datus" – LMT mobilā tīkla notikumu statistiku laika periodā no 2019. gada oktobra līdz 2020. gada novembrim, kā arī nodrošina salīdzinājumu veikšanu par laika periodu no 2016. gada līdz šodienai. Kopējais analizēto tīklu notikumu apjoms ir gandrīz 360 miljoni šā gada septembrī un oktobrī un 2,24 miljardi pēdējā gada laikā.

Jau ziņots, ka valdība lēmusi valstī no pirmdienas izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 6. decembrim. Covid-19 pandēmija turpina izplatīties, tāpēc valstī tiek ieviesti stingrāki veselības drošības pasākumi, vienlaicīgi garantējot iedzīvotāju piekļuvi pakalpojumiem pamatvajadzību nodrošināšanai.

Izprotot ārkārtējās situācijas pasākumu ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību kopumā, vienlaikus tiek strādāts pie atbalsta mehānismu izstrādes darba devējiem, darba ņēmējiem un tām iedzīvotāju grupām, kuras visvairāk skars vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Uga Dumpis Gundars Bērziņš Latvijas Universitāte LMT
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form