Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Ministru kabinets otrdien piešķīra papildu finansējumu, lai no 1. aprīļa līdz 31. maijam nodrošinātu piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) nodarbinātajiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, aģentūra LETA uzzināja Tieslietu ministrijā.

No budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" šim mērķim piešķirti ne vairāk kā 518 730 eiro.

Ministrijas preses paziņojumā citēta IeVP priekšniece Ilona Spure, kas norādījusi, ka tā kā Covid-19 pandēmija neaptur personu apcietināšanu un brīvības atņemšanas soda izpildes uzsākšanu, ārkārtējās situācijas laikā ieslodzījuma vietās uzņemtas jau vairāk nekā 600 personas, tai skaitā, personas, kas ir atgriezušās no ārzemēm un kurām ir obligātā izolācija.

Priekšniece skaidrojusi, ka noteiktai daļai ieslodzījuma vietās nodarbināto, kā arī ārstniecības personām, ir obligāts pienākums strādāt tiešā fiziskā kontaktā ar Covid-19 riska grupā esošiem ieslodzītajiem, kuriem nav apstiprināta slimība, bet ir jāievēro karantīna vai pašizolācija.

Viņa atzīmējusi, ka šādas personas ir vai ir bijušas katrā ieslodzījuma vietā, savukārt ieslodzījuma vietās nodarbinātie, neskatoties uz inficēšanās draudiem, veic pilnīgi visas tiem noteiktās funkcijas arī ar šīm personām paaugstinātas intensitātes un riska apstākļos.

Kā piemēru Spure minējusi to, ka ieslodzījuma vietu apsardze, nodrošinot caurlaides režīmu, nonāk tiešā kontaktā ar trešajām personām. Tāpat tiek nodrošināta ieslodzīto pārvešana un apsardze ārpus ieslodzījuma vietām ārstniecības iestādēs, un arī šajos gadījumos personāls ir tiešā saskarē ar Covid-19 iespējami inficētām personām.

Lai ierobežotu iespējamo personāla un ieslodzīto inficēšanos ar Covid-19, un mazinātu infekcijas tālāku izplatīšanos, ieslodzījuma vietās stingri tiek ievēroti piesardzības un drošības pasākumi, atzīmēja ministrijā. Darbs organizēts tā, lai mazinātu iespēju Covid-19 infekcijas nokļūšanai ieslodzījuma vietā un laikus identificētu ieslodzīto ar infekcijas slimības pazīmēm, nošķirtu viņas no veselajiem, tādējādi novēršot ieslodzīto, nodarbināto un apmeklētāju inficēšanās iespēju.

Spure uzsvērusi, ka rīcība ir proaktīva, lai nepieļautu Covid-19 nonākšanu un izplatību ieslodzījuma vietās, samērojot to ar ieslodzīto tiesībām. "Jo nenoliedzami personas, kuras atrodas slēgta tipa iestādēs, ir atzīstamas par augsta riska grupu masveida saslimstībai, tādēļ pandēmijas novēršanā īpaša uzmanība ir veltāma tam, lai šo personu tiesības uz veselības aprūpi tiktu nodrošinātas savlaicīgi, kvalitatīvi un atbildīgi. Bet svarīgi ir arī nodrošināt, lai tiesību ierobežojumi, kas tiek piemēroti ārkārtējās situācijas laikā, būtu samērīgi," norādījusi Spure.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!