Covid-19 plānu haoss izgaismo domstarpības par atbildību sadali valdībā, vēsta raidījums
Foto: LETA

Covid-19 ierobežošanas stratēģisko plānu Ministru kabinetā pieņēma tikai pagājušajā nedēļā – pēc tam, kad runas par haotiskajiem lēmumiem sākās gan pašā valdībā, gan arī Valsts prezidents Egils Levits norādīja, ka šāds plāns vajadzīgs. Novēlotā rīcība atgādināja par valdības atslābumu zemākas saslimstības laikā, tā vietā lai gatavotos augstākai saslimstībai rudenī, kā arī izgaismoja premjera un veselības ministres atšķirīgo nostāju, kurš par ko atbildīgs, svētdien, 1. novembrī, vēsta LTV raidījums "de facto".

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Līdz šim ar Covid-19 saistītie drošības pasākumi mainīti vairakkārt. LTV raidījums "de facto" izpētījis, ka oktobrī vien Ministru kabineta noteikumiem, kuros tie aprakstīti, bijušas desmit redakcijas. Viena no šādām noteikumu grozīšanas reizēm 23. oktobra ārkārtas sēdē arī bija tā, kurā atšķirīgais redzējums izlauzās diskusijās.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) sacīja, ka pat viņam plāns vairs nav saprotams, un tas uztrauc. Premjeram pievienojās iekšlietu ministrs, kurš norādīja, ka izmaiņas bija jau dažas dienas iepriekš, un tas neveicina prognozējamību no valdības puses.

Raidījums norāda, ka šie pārmetumi raidīti Veselības ministrijas virzienā, kas ierobežojumus plāno un piedāvā, un kura likumā noteikta kā koordinators epidēmijās. Tam, ka ministrija savu darbu nedarītu, veselības ministre Ilze Viņķele (A/P!) nepiekrīt, norādot, ka attīstības scenāriji līdzīgā formā tam plānam, kuru pieņēma un publiskoja šonedēļ, visiem ministriem valdībā bija zināms jau no pavasara.

"Tā sarežģītība ir tā, ka nereti tiek pārprasts, ka epidemioloģiskais plāns, kas pasaka, ka mums būs jāierobežo cilvēku kopā būšanu, kaut kā fokusējas tikai uz Veselības ministriju," saka Viņķele un skaidro: "Veselības ministrija nevarētu nekādi izdomāt, kā specifiski to ierobežot izglītības iestādēs, kā specifiski sniegt atbalstu nozarēm, kuras cieš no ierobežojumiem."

Tomēr par līdz šim zaudēto laiku atbildību īsti neviens neuzņemas. Arī par to, vai un kā maksāt dīkstāves pabalstus, lemj tikai tagad, kaut gan ierobežojumi, kas atkal samazināja darba apjomu gan restorāniem un izklaides vietām, gan piemēram, pedagogiem interešu izglītībā, stājās spēkā jau pirms vairākām nedēļām.

Iepriekšējās darba grupas Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas paspārne, kas ar šādiem jautājumiem strādāja, pārtrauca lemšanu tiklīdz, pēc pirmā Covid-19 uzliesmojuma, situācija uzlabojās. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) tagad atzīst, ka no šīs dienas pozīcijām raugoties, pārtraukt šo grupu darbu nevajadzēja. Ministrs norāda, ka rosinājis atjaunot šādu formātu, jo atbalsta sadaļas iztrūkt arī nule pieņemtajā stratēģiskajā plānā, skaidro "de facto".

"Šai tabulā pietrūkts viena ailīte: kādi būs atbalsta mehānismi konkrētai iedzīvotāju grupai vai konkrētiem uzņēmējiem, kuru darbība tiks ierobežota? Un pie tā mums ir jāstrādā, pēc iespējas ātrāk, lai šādu ailīti izveidotu," viņš norāda.

Tā gan nav vienīgā nesagatavotā lieta. Skolās kavējas mācību materiāli, projekts "Tava klase" un datoru iegāde. Pavasarī, ārkārtas situācijas laikā, ministrijai esot spējusi rīkoties ātrāk. "[Projektu "Tava klase"] mēs šobrīd to nevaram noorganizēt no augusta mēneša! Tāpēc - kamēr specifikācija, kamēr ar vieniem saskaņo, kamēr viena, kamēr vienkārši... tas ir ļoti lēni," saka izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP). Arī to atrisināt valdībai līdz šim nav izdevies.

Valdībā no iekšlietu ministra Sanda Ģirģena izskanējis piedāvājums izveidot jaunu Krīzes vadības centru ar visu nozaru ekspertiem, tomēr atbalstu šāda ideja nav guvusi, jo nav līdz galam skaidrs, ar ko tas atšķirtos no Krīzes vadības padomes premjera vadībā.

Ministru prezidents gan atzīst, ka pietrūcis savlaicīgas gatavošanās, bet joprojām vairāk rāda Veselības ministrijas virzienā. "Es sasaucu krīzes vadības sēdes, jo es pats biju ļoti noraizējies, es nesapratu, kas tad īsti tas plāns mums ir. Jau kopš vasaras redzēju un vairākās sapulcēs to cēlu (..) un veselības sistēma, kā lai to saka, nav jau arī vienkāršs viņiem tas uzdevums, tur pagāja ilgāks laiks," saka premjers. Savukārt gatavot kompensējošos pasākumus varot tikai tad, ja ir zināms, kādiem ierobežojumiem gatavoties.

"Ja viss būt ideāli, es būtu pilnīgi priecīgs, es uztveru kritiku un nevaru pretoties kritikai," saka premjers, vienlaikus norādot, ka ir bijuši dažādi faktori, kas ietekmējuši skaidru plānu trūkumu. Arī Stratēģiskā plāna esamība pati par sevi turklāt nenozīmējot, ka tagad sekos tikai saslimstības kritērijiem, un kādas plāna neparedzētas izmaiņas tāpat varot būt.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

KPV LV Ilga Šuplinska Koronavīruss Covid-19 Jānis Vitenbergs Egils Levits Ekonomikas ministrija Finanšu ministrija Ilze Viņķele Krišjānis Kariņš Ministru prezidents Valsts prezidents Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form