Foto: LETA

Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) un Latvijas pareizticīgās baznīcas (LPB) garīdznieki sprediķus izmanto labās vēsts sludināšanai, nevis aģitācijai, izriet no divu daudzskaitlīgāko kristīgo konfesiju vadītāju – arhibīskapa Jāņa Vanaga atbildes portālam "Delfi" un metropolīta Aleksandra sestdien, 14. augustā, publicētā aicinājuma visiem pareizticīgajiem.

Savukārt Latvijas Baptistu draudžu savienības (LBDS) bīskaps Kaspars Šterns portālam "Delfi" sacīja, ka baptistu draudzēs satraukuma par šādu problēmu nav.

Kā ziņots, trešās skaitliski kuplākās kristīgās konfesijas – Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs iepriekš sacīja, ka ir aizliedzis katoļu draudzēs no kanceles apšaubīt vakcināciju pret Covid-19, jo saņēmis signālu, ka dažās katoļu draudzēs ir šķelšanās šajā jautājumā, tāpat kā diametrāli pretēji viedokļi saistībā ar vakcināciju ir vērojami sabiedrībā.

Pētot, vai arī citās lielākajās kristīgajās konfesijās bijušas šādas norādes, portāls "Delfi" uzrunāja pārējo Latvijas lielāko konfesiju vadītājus.

Vanags portālam "Delfi" sacīja, ka LELB "pamatā netiek pārvaldīta ar pavēlēm un aizliegumiem. Kur vien iespējams, meklējam konsensu. Lai gan esmu paudis atbalstu vakcinācijai, baznīcas iekšienē esam vienojušies, ka vakcinēšanās ir katra brīva izvēle. Brīva – tas nozīmē, ka mācītāji nevienu nespiež ne disciplināri, ne emocionāli".

"Nedomāju, ka mūsu mācītāji sprediķus izmanto šādiem nolūkiem. Sprediķis ir domāts kristīgās vēsts sludināšanai un mācīšanai. Politiska un tamlīdzīga aģitācija no kanceles būtu pretrunā mūsu baznīcas ētosam," atzina Vanags.

LPB metropolīts Aleksandrs publicējis aicinājumu savas konfesijas piederīgajiem, kurā norādīts: "Aicinot savu draudzi sekot veselības aizsardzības iestāžu rekomendācijām un padomiem, LPB nekad un nekur neaicina savus ticīgos atteikties vai izvairīties no vakcinācijas vai citām medicīniskajām darbībām, kas rekomendētas saistībā ar epidēmiju."

"Baznīcas ambons pēc būtības nevar un nedrīkst tikt izmantots aicinājumiem pret vakcināciju. Baznīcas sprediķa būtība – tā ir labās vēsts sludināšana. Balstoties uz to, ka kristietība māca par cilvēka brīvību, Baznīca atstāj katram no mums brīvību pašam pieņemt lēmumu par vakcināciju," teikts paziņojumā, kurā gan arī atgādināts ticīgajiem, ka "pieņemot oficiālās medicīnas sasniegumus, arī šajā darbībā mēs redzam dieva nodomu, vērstu uz kopīgo labumu".

Šterns portālam "Delfi" sacīja, ka baptistu draudzēs satraukuma par šādu problēmu nav, jo "mēs šādu ziņu īsti neesam saņēmuši, ka mūsu draudzēs kāds no kancleres sludinātu par vai pret vakcīnām". "Es neteiktu, ka šis nav aktuāls temats, es teiktu, ka mēs neesam to novērojuši, ka draudzēs būtu skaļi izskanējusi šī tēma. Protams, kas attiecas uz cilvēkiem sociālajos tīklos un vēl kur – tas ir cits jautājums. Mēs kā baptistu draudžu savienība nevēlamies ieņemt vienu pozīciju – par vai pret – šajā jautājumā, redzot, ka tā sabiedrība, protams, šķeļas šajā visā. Mēs šo šķelšanos nevēlamies radīt arī draudzēs, jo es pilnīgi pieļauju, ka ir cilvēki, kas šo neatbalsta," viņš teica.

Tāpat bīskaps uzsvēra, ka ir jāņem vērā, ka LBDS struktūra, atšķirībā no pareizticīgo un katoļu baznīcas atšķiras – baptistu baznīca katra par sevi ir savā ziņā autonoma. Lai arī katra no draudzēm ir daļa no LBDS, tad, protams, iespējams sniegt ieteikumus, "bet mēs noteikti nevaram nodefinēt un pateikt, ka viņiem ir jāpieņem kaut kāds konkrēts mūsu viedoklis vai nostāja".

"Tas nozīmē, ka katra draudze var pati nodefinēt savu nostāju šajā jautājumā, kaut gan mums līdz šim nav bijusi tāda problēma ar to, līdz ar to es nevēlos nākt ar tādu skaļu paziņojumu, lai neradītu troksni tur, kur tas nav vajadzīgs," sacīja Šterns. "Mans tas skatījums un to metropolīta Stankeviča skaidrojumu vairāk ir tāds, ka tagad vispār par šo tēmu nevajag sludināt no kanceles," bīskaps piebilda.

Jautāts, vai viņš sīkāk pievērstos šim jautājumam, ja saņemtu ziņas, ka dažviet sludina pret potēšanos pret Covid-19, viņš atbildēja: "Es domāju, ka tad būtu [jāpievēršas]. Es domāju, ka ne tik skaļi kā metropolīts uzreiz izziņoja sabiedrībā. Mums noteikti nebūtu varas un tiesības šādu cilvēku atstādināt no kalpošanas. Mēs to nevaram izdarīt LBDS vismaz šajā jautājumā par vakcīnām".

Jau vēstīts, ka nedēļas nogalē Valsts prezidents Egils Levits savā uzrunā Aglonā uzsvēra, ka Covid-19 piesardzības un drošības pasākumi ir vajadzīgi ne tikai pašu aizsardzībai, bet lai parūpētos par saviem līdzcilvēkiem un nepakļautu briesmām viņu veselību vai pat dzīvību, kā arī pateicās katram, kurš ir vakcinējies, un katram, kurš pamudinājis kādam citam nokļūt līdz vakcinācijai.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), sveicot ticīgos Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos, tviterī publiskoja apsveikumu Stankevičam un Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskapam Jānim Bulim, kurā pauda aicinājumu kopīgā lūgšanā stiprināt Covid-19 upuru ģimenes un sniegt svētību tiem, kuri pašlaik cīnās par savu dzīvību. Viņš skubināja "dot gudrību šajā izaicinājumiem pilnajā laikā sadzirdēt vienam otru, atšķirt patiesību no izdomājumiem un visus vienot mīlestībā pret mūsu valsti".

Jau ziņots, ka 2019. gadā par piederīgiem kādai no reliģiskajām organizācijām Latvijā sevi uzskatīja 1,32 miljoni iedzīvotāju, izriet no Tieslietu ministrijas (TM) publiskotā ziņojuma par reliģisko organizāciju pārskatiem, kas ir jaunākais publiski pieejamais pārskats par situāciju. Pārskats par situāciju 2020. gadā pagaidām TM mājaslapā nav pieejams.

2019. gadā Latvijā bija reģistrēti 250 000 pareizticīgo, daudzskaitlīgākā Latvijā bija luterāņu konfesija, kurai piederīgo skaits 2019. gadā bija 700 000 cilvēku, kam sekoja katoļticīgie, kuras draudzēs 2019. gadā bija 334 366 locekļi, bet ceturtajā vietā bija baptisti ar vismaz 6000 piederīgajiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!