Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sacīja, ka labā ziņa ir tāda, ka joprojām mēs zinām tieši, kur ir saslimuši tie cilvēki, kam Latvijā konstatēta saslimšana ar "Covid-19", un nav notikusi vīrusa pārnešana no nenoskaidrota avota.
"Valdībā pieņēmām vairākus lēmumus, kas skar "Covid-19" izplatības ierobežošanu. Lēmums par slimības lapu apmaksu nozīmē, ka turpmāk valsts stāsies uzņēmēju vietā un apmaksās slimības lapas, ja ir apstiprināts, ka cilvēks ir slims ar šo slimību vai oficiāli apstiprināts kā kontaktpersona ar noteiktu karantīnu. Tātad saslimšanas un karantīnas gadījumos slimības lapas turpmāk apmaksās valsts," skaidroja Kariņš.
Viņš arī pastāstīja, ka turpmāk repatriantiem jeb tiem tautiešiem, kas atgriežas mājās, būs obligāta anketēšana un ar savu parakstu būs jāapliecina, ka viņi saprot situāciju un dosies pašizolācijā.
Kariņš žurnālistiem paskaidroja, ka pašizolēšanās ir obligāta visiem cilvēkiem, kuri atgriežas Latvijā no jebkuras vietas pasaulē.
"Tas ir noteikts, un tam ir attiecīgi iespējama administratīva vai krimināla atbildība atkarībā no tā, kāds ir nodarījums. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka mēs nemeklējam, kā cilvēkus sodīt, bet mēs mudinām cilvēkus sekot noteikumiem un veselajam saprātam. Tiem, kas varbūt līdz galam nesaprot, mēs atgādinām, ka gadījumā, ja kāds iedomājas neievērot pašizolēšanos, un šeit ir jāprecizē, ka pašizolēšanās nav pamatā dzīvot mājās un tikai pa retam aiziet uz veikalu. Pašizolēšanās nozīmē nenonākt kontaktā ar citiem, tātad ir jālūdz kaimiņam, radiniekam vai kādam citam, kurš var palīdzēt, sagādāt pārtiku. Ja šis režīms tiek pārkāpts, tad attiecīgi var stāties spēkā atbildība saskaņā ar likumu. Aicinām cilvēkus padomāt par to. Mēs neesam policejiska valsts, bet mums ir likumi un iespējas sodīt. Valsts policija arvien aktivizēs savu darbību, kontrolējot šīs darbības," skaidroja Kariņš.
Valdība arī lēmusi, ka zāļu lieltirgotājiem būs jādeklarē savi zāļu krājumi, un tas novērsīs situāciju, ka kāds lieltirgotājs izplatītu zāles, piemēram, tikai savā īpašumā esošajām aptiekām. "Mēs arī nolēmām, ka varētu noteikt eksporta ierobežojumus, ja rodas bažas, ka rodas kādu zāļu deficīts. Turpmāk mums būs rīks, kā nodrošināt, lai valstī netrūkst zāļu," sacīja Ministru prezidents.
Viņš pateicās sabiedrībai kopumā, kas rūpīgi seko un ļoti apzinīgi līdz šim ievēro noteikumus. "Mēs redzam no patukšām galvaspilsētas ielām un citām vietām, ka cilvēki nedrūzmējas un ievēro atstarpes starp cilvēkiem. Distances ievērošana, roku mazgāšana un obligāta pašizolēšanās no ārzemēm iebraukušajiem ir lietas, kas pasargās no slimības izplatīšanās. Paldies mediķiem kopumā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un mūsu valsts ģimenes ārstiem, kuri uz saviem pleciem iznes lielāko smagumu," sacīja Kariņš.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP), atsaucoties uz jaunākajiem datiem par 60 Latvijā konstatētām saslimšanām ar "Covid-19", sacīja, ka "mēs bijām gatavi tam, ka inficēšanās skaits pieaugs. Tā tas notiek, un mēs joprojām esam situācijā, ka katrs inficēšanās gadījums ir izsekojams, zināmas kontaktpersonas un tas, kur cilvēks inficējies".
Ministre norādīja, ka būtiski tiek paplašinātas testēšanas iespējas. Salīdzinājumam ministre minēja, ka 12. martā tika veikta 41 valsts apmaksāta pārbaude, bet 17. martā jau 391 pārbaude cilvēkiem, kas varētu būt inficēti. "Labā ziņa ir tā, ka no vakar un aizvakar lidostā paņemtā 151 testa pozitīvi bija tikai četri. Tas gan nenozīmē, ka vīruss nevar attīstīties vēlāk," sacīja ministre. Viņķele piekodināja pašiem atcerēties un tuviniekiem atgādināt, ka pašizolēšanās nav joks vai valdības iegriba. "Tā šobrīd ir mūsu sabiedrības veselības ķīla, un katra lēmums var ietekmēt to, kā mēs kopumā pārvaram infekciju," skaidroja ministre.
Šodien papildus divām teltīm, kur cilvēki var aizbraukt ar savu transportu uz Latvijas Infektoloģijas centru un nodot analīzes, klāt ir nākusi šāda telts vieta pie Biķernieku trases, un tuvāko dienu laikā šādu telti uzstādīs arī Stradiņa slimnīcas teritorijā, ievērojot visus drošības un piesardzības pasākumus, lai šo cilvēku plūsmu nodalītu no slimnīcas ikdienas darbības plūsmām, pastāstīja Viņķele.
Ministre uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotājiem jārēķinās ar izmaiņām ārstniecības pakalpojumu saņemšanā, jo jau no vakardienas un šodienas, īpaši universitāšu slimnīcas, samazina vai praktiski pārtrauc plānveida palīdzību, saglabājot to vien tām manipulācijām, kas nepieciešamas dzīvības uzturēšanai vai kritiskām situācijām. Akūtā palīdzība paliek un tiek sniegta.
"Tiek pārtraukta ambulatorās palīdzības sniegšana klātienē, un visas tās konsultācijas, kas ir iespējamas attālināti, telefoniski vai ar e-pasta starpniecību, tiks nodrošinātas. Labā ziņa ir tāda, ka par attālināto konsultāciju cilvēks tiek atbrīvots no pacienta iemaksas, savukārt ārstniecības iestāde saņems apmaksu kā par klātienes konsultāciju. Tas, protams, radīs zināmas neērtības cilvēkiem, bet aicinu būt izprotošiem, jo šie pagaidu ierobežojumi nepieciešami tādēļ, lai mēs, pirmkārt, turētu gatavībā slimnīcas papildu cilvēku pieplūdumam, kas būtu inficēti, un otrs tikpat nozīmīgs mērķis ir pasargāt no inficēšanās riskiem mūsu mediķus, jo, ja viņi slimos, pārējie nevarēs saņemt palīdzību," sacīja veselības ministre.
Izmaiņas labklājības jomā
Labklājības ministrija informē, ka paredzēts, ka ārkārtējās situācijas laikā cilvēkiem, kuri sniedz asistenta pakalpojumu, būs tiesības iepriekš piešķirto un neizmantoto stundu apjomu dažādiem pasākumiem izmantot brīvajam laikam, kur šobrīd parastais noteiktais pakalpojuma stundu limits ir tikai divas stundas nedēļā. Tiesa, asistenta pakalpojuma sniedzēji to drīkstēs sniegt, nepārsniedzot iepriekšējos trijos kalendārajos mēnešos vidēji vienā mēnesī izmantoto stundu skaitu.
Šādu kārtību paredz otrdien, 17. martā, valdības sēdē pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos "Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumupašvaldībā, augstskolā un koledžā".
Līdz ar to ārkārtējās situācijas laikā tiek nodrošināts, ka personām ar invaliditāti joprojām tiek sniegts asistenta atbalsts un asistentiem saglabāts iepriekš saņemtās atlīdzības apmērs. Bez tam asistenti, kas daudzos gadījumos ir personu ar invaliditāti ģimenes locekļi, šādi netiek atstāti bez ienākumiem un nav spiesti vērsties pašvaldībā pēc sociālās palīdzības.
Līdz ar to personas ar invaliditāti ar asistenta atbalstu arī ārkārtējās situācijas laikā varēs doties ikdienas pastaigās svaigā gaisā, tā aizvietojot citas līdzšinējās aktivitātes, kuras ārkārtējās situācijas dēļ vairs nav iespējams apmeklēt. Savukārt asistentiem, t.sk. personu ar invaliditāti tuviniekiem, atalgojums tiks saglabāts līdzšinējā apmērā.Tāpat projekts paredz, ka personām, kuras iepriekšējos trijos mēnešos nav izmantojušas pakalpojumu, sociālais dienests varēs piešķirt personai brīvā laika pavadīšanai ārpus mājas līdz 10 stundām nedēļā.
Uz laiku līdz 2020. gada 31. decembrim bezdarbniekus neatkarīgi no reģistrētā vai faktiskā bezdarba ilguma varēs iesaistīt algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos. Tos īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar pašvaldībām. To paredz otrdien, 17. martā, valdības sēdē pieņemtie "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 25. janvāra noteikumos "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēlesprincipiem".
Algoti pagaidu sabiedriskie darbi ir aktīvais nodarbinātības pasākums, kura mērķis ir veicināt reģistrēto bezdarbnieku ekonomisko aktivitāti un ienākumus bezdarba periodā pamatvajadzību nodrošināšanai, sekmēt bezdarbnieku konkurētspējas uzturēšanu darba tirgū. Algoti pagaidu sabiedriskie darbi var tikt organizēti pašvaldību institūcijās (izņemot pašvaldību komercsabiedrībās), kā arī biedrībās vai nodibinājumos. Ikmēneša atlīdzības apmērs ir 200 eiro un par iesaistītajiem bezdarbniekiem tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai.
Darbnespējas lapu ārkārtas situācijā, kas noteikta sakarā ar "Covid-19" izplatību, no otrās darbnespējas dienas apmaksās valsts. Šādā gadījumā tiks izsniegta darbnespējas lapa B. Minētā kārtība būs spēkā līdz 2020. gada 30. jūnijam. To nosaka otrdien, 17. martā, valdības sēdē pieņemtais likumprojekts "Grozījums likumā "Parmaternitātes un slimības apdrošināšanu"", kas vēl jāapstiprina Saeimā. Grozījuma mērķis ir sniegt atbalstu darba devējiem, nosakot īpašu slimības pabalsta izmaksas kārtību "Covid-19 epidēmijas gadījumā.
Ja ārkārtējās situācijas laikā nebūs saņemts personas iesniegums un nepieciešamie dokumenti atkārtotai invaliditātes ekspertīzes veikšanai, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valstskomisijas (VDEĀVK) iepriekš izdotais lēmums par invaliditāti tiks automātiski pagarināts uz sešiem mēnešiem. Tas nozīmē, ka iepriekš izdotā lēmuma par invaliditāti un uz invaliditātes laiku izsniegto atzinumu termiņš tiks pagarināts bez personas iesnieguma.
Minētā kārtība attiecas arī uz gadījumiem, ja persona iesniegumu un dokumentus invaliditātes ekspertīzei nebūs varējusi noformēt un iesniegt trīs mēnešus pēc ārkārtējās situācijas beigām. To nosaka otrdien, 17. martā, valdības sēdē atbalstītais grozījums Invaliditātes likumā. Tas vēl ir jāizskata un jāpieņem Saeimā.
Grozījums paredzēts, lai personas ar invaliditāti "Covid-19" izplatību ierobežojošo pasākumu dēļ nezaudētu tiesības uz sociālo nodrošinājumu, t.i., saņemtu invaliditātes pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu invaliditātes gadījumā, kā arī citus invaliditātes seku mazināšanai nepieciešamos sociālos pakalpojumus, pabalstus un atvieglojumus.
Cilvēkiem, kuriem laikā, kad ir spēkā "Covid-19" izraisītā ārkārtas situācija, beidzas trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa derīguma termiņš, tas tiks pagarināts automātiski. Viņiem plānots izmaksāt uz iepriekšējā iesnieguma pamata piešķirtos sociālās palīdzības pabalstus (pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalstu) un nodrošināt valstī noteiktos atvieglojumus (nekustamā īpašuma nodokļa atlaide, elektroenerģijas maksas atvieglojums, u.c.).
Pieejams būs arī Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām atbalsts. Savukārt, ja nepieciešams piešķirt statusu no jauna, projekts paredz iespēju cilvēkiem vērsties pašvaldības sociālajā dienestā attālināti, proti, e-pastā vai ievietojot iesniegumu tam speciāli paredzētā kastītē.
Sociālā darba speciālists izvērtēs ģimenes vai cilvēka materiālo situāciju, izmantojot valsts un pašvaldību informācijas sistēmās pieejamo informāciju, nepieprasot papildus dokumentus, un pieņems lēmumu par attiecīgā statusa noteikšanu vai atteikumu.
Šādas izmaiņas saistībā ar ārkārtējo situāciju paredz otrdien, 17. martā, valdības sēdē pieņemtais likumprojekts "Grozījums "Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā"". Likumprojekts vēl jāpieņem Saeimā.
Jau ziņots, ka līdz 14. aprīlim Latvijā saistībā ar "Covid-19" slimību izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
Visā Latvijā saistībā ar "Covid-19" izplatīšanos 12. martā izsludināta ārkārtas situācija, kas būs spēkā līdz Lieldienām.
Tāpat paplašināts "Covid-19" skarto valstu saraksts, uz kurām ir attiecināti īpaši piesardzības pasākumi.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) devusi nosaukumu jaunā koronavīrusa izraisītajai slimībai. Tā nodēvēta par "Covid-19". Jaunais nosaukums izveidots no vārdiem "korona", "vīruss" un "slimība". Savukārt skaitlis 19 apzīmē gadu, kurā sākās vīrusa uzliesmojums. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu parādījās pērnā gada 31. decembrī.
Atgādinām, ka pats koronavīruss nav nekas jauns – tā ir jau zināma vīrusu grupa, kas atrasta gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Tomēr pērn rudenī identificētais ir pavisam jauns koronavīrusa paveids – SARS-CoV-2. "Covid-19" ir šī vīrusa izraisītā slimība. Iepriekš nopietnus saslimšanas gadījumus izraisījis SARS koronavīruss jeb SARS-CoV, kura rezervuārs dabā ir civetkaķi un, iespējams, sikspārņi, un MERS koronavīruss, kura infekcijas rezervuārs dabā ir vienkupra kamieļi. "Covid-19" infekcijas avots (rezervuārs) pagaidām nav zināms.
