Covid-19 saslimstībai pieaugot, slimnīcās būs jāīsteno 'kara medicīna', brīdina VM
Foto: F64

Neskatoties uz to, ka Latvijā Covid-19 saslimstība nedaudz ir mazinājusies, kopumā situācija ir kritiska – īpaši slimnīcās. Tendences liecina, ka pieaug pacientu skaits ar smagu slimības gaitu – šiem pacientiem ir nepieciešama intensīvā terapija, un šie resursi slimnīcām ir ierobežoti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ja, mazinot piesardzību, saslimstība atkal sāks pieaugt, mediķiem būs jāizšķiras, kuram pacientam palīdzēt un kurām nē, portāls "Delfi" uzzināja Veselības ministrijā (VM).

Prognozējot stacionēto Covid-19 pacientu skaita pieaugumu, VM kopā ar ārstniecības iestādēm un iesaistītajiem dienestiem strādā pie risinājumiem – paplašina pieejamo gultas vietu skaitu, nodrošina papildu nepieciešamās iekārtas un meklē iespējas, kā piesaistīt papildu personālu.

Vienlaikus ar to nebūs pietiekami, ja strauji pieaugs saslimstība valstī. Slimnīcās uzsver – vienīgais pieļaujamais scenārijs ir stabilizācija vai saslimšanas mazināšanās.

Statistika liecina, ka šobrīd katru dienu slimnīcās nonāk vidēji 102 pacienti dienā, kas liecina par stabilitāti. Tomēr vienlaikus kopš janvāra vidus strauji pieaudzis pacientu skaits ar smagu slimības gaitu. Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, šobrīd slimnīcās ārstējas 1 115 Covid-19 pacienti – 1 015 ar vidēji smagu slimības gaitu un 100 ar smagu slimības gaitu.

Operatīvie dati, kas strauji var mainīties, liecina, Covid-19 gultas vietu noslodze vairākās slimnīcās pārsniedz 80%, savukārt 1. līmeņa intensīvās terapijas gultu, kurās palīdzība tiek sniegta pacientiem ar smagu slimības gaitu, noslodze ir 69% un 2. līmeņa intensīvās terapijas gultu, kur ārstējas pacienti ar kritisku slimības gaitu, noslodze ir pat 72%.

Tiešie šo gultu izvēršana sagādā lielākās problēmas, jo akūti trūkst personāla ar nepieciešamajām zināšanām.

Prognozējot iespējamos attīstības scenārijus, ja saslimšana atkal sāks strauji pieaugt, secināms, ka nebūs iespējams nodrošināt krietni lielāku šo gultu pieejamību, piemēram, to palielinot vairākas reizes, informē VM.

Tāpēc vissvarīgākais šobrīd ir ierobežot Covid-19 izplatību Latvijā. Jāapzinās risks, ko esošā situācija rada sabiedrības kopējai veselībai – palielinoties stacionēto Covid-19 pacientu proporcijai pret citiem pacientiem un attiecīgi arī intensīvas terapijas gultu pieejamībai, samazinās intensīvās terapijas pieejamības iespējas citiem pacientiem.

Slimnīcu novērojumi arī liecina, ka mediķi aizvien biežāk cīnās par dzīvību vidējā vecuma grupā jeb 30-60 gadus veco pacientu grupā. Diemžēl pacientiem, kas vecāki par 70 gadiem, dzīvību glābt visbiežāk neizdodas. Tāpat slimnīcās atgriežas pacienti ar atkārtotu slimības saasinājumu.

"Stacionēto pacientu skaits, kuriem Covid-19 vīrusinfekcija noris vissmagākā formā, Rīgas Austrumu slimnīcā pieaug, līdz ar to arī gultu noslodze intensīvās terapijas nodaļās palielinās. Novērots, ka aizvien biežāk tiek stacionēti vīrieši vecuma grupā no 30 līdz 60 gadiem, un ir bijuši gadījumi, kad viņiem komplicēta medicīniskā palīdzība tiek sniegta pat trīs un vairāk nedēļas. Diemžēl personāls, kas šos pacientus ikdienā aprūpē, izsīkst un izdeg, it īpaši, ja galarezultātā cilvēku diemžēl neizdodas izglābt. Tas viennozīmīgi atstāj psiholoģiski smagu ietekmi arī uz mediķiem," skaidrojis Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis asoc. prof. Haralds Plaudis.

Arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS) ik dienu nonāk jauni pacienti ar Covid-19 infekciju. Īpaši smaga slimības gaita novērota pacientiem ar vairākām hroniskām slimībām, piemēram – sirds asinsvadu slimībām, cukura diabētu, u.c..

Lai nodrošinātu ārstēšanu Covid-19 pacientiem, slimnīcā ir pārprofilētas vairākas nodaļas, pārprofilēts personāls, kas savukārt ierobežo iespēju sniegt nepieciešamo palīdzību pacientiem bez Covid-19, tai skaitā jomās, kurās slimnīca sniedz unikālus pakalpojumus. PSKUS galvenā ārste, profesore Eva Strīķe norāda, ka pacientiem, kuri nesaņem savlaicīgu palīdzību, slimībai progresējot, stāvoklis kļūst akūts, nepieciešama neatliekama palīdzība, kas rada neplānotu slimnīcas pārslodzi ierobežotu personāla un gultu pieejamības jautājumos.

"Lai saglabātu trauslo līdzsvaru, kas šobrīd iestājies starp slimnīcās nonākušo un izrakstāmo pacientu skaitu un nodrošinātu veselības aprūpi tiem, kam tā šobrīd visvairāk nepieciešama, īpaši svarīga ir sabiedrības izpratne un atbalsts epidemioloģisko ierobežojumu ievērošanā valstī, līdz varēsim pārvērtēt šo situāciju un paplašināt ārstniecības pakalpojumus," uzsvērusi Strīķe.

Lai situācija būtu stabila, mediķi atkārtoti aicina sabiedrību rūpīgi ievērot noteiktos drošības pasākumus un būt atbildīgiem par savu un līdzcilvēku veselību.

Kā ziņots, pēdējā diennaktī veikti 12 397 Covid-19 testi, reģistrēti 876 jauni saslimšanas gadījumi.

Saņemti ziņojumi par 19 mirušajiem: viens cilvēks 45-50 gadu vecumā, viens 55-60 gadu vecumā, septiņi 65-75 gadu vecumā, septiņi 75-85 gadu vecumā, trīs 85-95 gadu vecumā.

Pagājušajā diennaktī stacionēti 125 Covid-19 pacienti, tostarp arī 5 pārvesti, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotā informācija.

Kopā stacionāros ārstējas 1115 Covid-19 pacienti.


Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Austrumu klīniskā universitātes slimnīca Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Sludinājumi