Foto: AFP/Scanpix/LETA

Ir manāms, ka saslimstības ar Covid-19 struktūra sabiedrībā mainās, un ir izplatītāka bērnu vidū, piektdien, 26. februārī, Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdes sākumā sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

"Saistībā ar jaunajiem vīrusa veidiem saslimstība maina struktūru – tā ir izplatītāka bērnu vidū, tā var aktīvi izplatīties ekonomiski aktīvo, darbspējīga vecuma cilvēku vidū," viņš uzsvēra, piemetinot, ka tas ir risks, kas saistīts dažādu pakalpojumu sniegšanu, veikalu atvēršanu, proti, visām vietām, kurp dodas darbspējīgi cilvēki.

Tāpat Pavļuts atklāja, ka nākamajā nedēļā MK plānots prezentēt sīkāku ziņojumu par to, kā ir veicies ar testēšanas jaunajām pieejām, tostarp sekvenēšanu britu Covid-19 paveida noteikšanai.

Pavļuts uzsvēra, ka valdībai būtu jādiskutē un jāvienojas, apzinoties, ka jauns saslimstības vilnis tuvojas, kā valdība rīkosies tad, ja tas notiks – "kādi parametri un kritēriji, kuriem iestājoties mēs atzīsim, ka tas notiek un kā mēs tūlīt pat rīkosimies". To viņš akcentēja, atsaucoties uz citās sēdēs pausto viedokli, ka rudenī valdība "nogulēja" otrā saslimstības viļņa sākumu.

"Atšķirībā no rudens, mēs šobrīd esam daudz augstākā saslimstības punktā," uzsvēra ministrs. "Kāpums no tik augstas saslimstības līmeņa, kas ir piektais augstākais Eiropā, tas būtu vēl smagāk," sacīja Pavļuts.

Tāpat Pavļuts uzsvēra, ka valdībai būtu svarīgi arī vienoties par veidu, kā "no esošās drošības pasākumu ierobežojumu situācijas iziet ārā ar citiem pasākumiem", proti, nepieciešams adaptācijas darbs dažādās nozarēs.

Sēdes sākumā, analizējot pašreizējo epidemioloģisko situāciju, kādā Latvija šobrīd atrodas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs uzsvēra, ka īstermiņa saslimstības tendence uzrāda pieaugumu, savukārt ilgtermiņa – samazinājumu.

Tāpat viņš atklāja, ka šodien Latvijas kumulatīvais saslimšanas rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju samazinājies zem 500 saslimšanas gadījumiem uz 100 000, tomēr reproduktivitātes koeficients jau otro dienu ir ap 1,03, kas nozīmē, ka 100 saslimušie var inficēt vēl 100 citus cilvēkus.

Perevoščikovs atklāja, ka šobrīd Lielbritānijas Covid-19 paveids Latvijā ir atklāts 20 gadījumos, no kuriem divos gadījumos konstatēti uzliesmojumi – viens pirmsskolas izglītības iestādē, bet otrs vairāku mājsaimniecību vidū.

Runājot par epidemioloģisko drošības pasākumu ievērošanu, viņš uzsvēra, ka nedrīkst aizmirst par pareizu masku lietošanu, kur nedrīkst būt brīva iespēja izelpotajam gaisam nokļūt ārā caur atstarpēm, piemēram, kad maska pilnībā nepieguļ pie deguna. Sēdes laikā viņš arī analizēja nepareizus un pareizus piemērus.

Kopumā viņš uzsvēra, ka epidemioloģisko pasākumu mazināšana nozīmētu papildu riskus, kas ļautu vieglāk sabiedrībā izplatīties arī jaunajam britu Covid-19 paveidam, noslogotu veselības aprūpi un radītu risku papildu uzliesmojumiem.

Tāpat viņš norādīja, ka šobrīd riskanta situācija ir arī tāpēc, ka strauja epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās novērota kaimiņvalstī Igaunijā, kas jau ir otrajā vietā Eiropas Savienībā pēc saslimstības izplatības. Latvija šobrīd ir piektajā vietā, tomēr Perevoščikovs neizslēdza iespēju, ka nākamnedēļ šī pozīcija varētu mainīties, ja Slovēnija, kas šobrīd ir ceturtā, tikpat strauji samazinās infekcijas izplatību valstī kā pašlaik.

Pēdējā diennaktī veikti 12 715 Covid-19 testi, reģistrēti 725 jauni saslimšanas gadījumi, bet astoņi inficētie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!