Foto: LETA
Valstī plānotie ierobežojumi veselības aprūpē ievērojami sašaurinās pakalpojumu klāstu, ko savā ikdienā izmanto hroniskie pacienti, un tas ir satraucis Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju "Sustento", kas pārstāv cilvēkus ar hroniskām slimībām. Tikmēr aptaujātās universitātes līmeņa slimnīcas portālam "Delfi" uzvēra, ka nemainīgi tiks sniegta medicīniskā palīdzība pacientiem ar onkoloģiskām un hematoloģiskām saslimšanām.

Valstī izsludinātā ārkārtējā stāvokļa jaunā koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 dēļ ir noteikti ierobežojumi dažādās nozarēs, tostarp arī pastiprināti drošības pasākumi veselības aprūpē.`

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) portāls "Delfi" uzzināja, ka ir atceltas visas ambulatorās konsultācijas. "Ja saasinās kāda no hroniskām vainām, pacients tiek atvests vai nu ar neatliekamās palīdzības auto vai atnāk pats uz klīniku un tiek pieņemts. Ja viņam ir nepieciešama ārstēšana, ievietošana stacionārā, tā tiek sniegta," portālam "Delfi" skaidroja slimnīcas pārstāve Ilga Namniece. Onkoloģiskajiem pacientiem nekas nemainās, viņi tāpat tiek apkalpoti un ārsta konsultācijas notiks, uzsvēra Namniece.

"Cilvēki jau tā atrodas sociālā izolācijā, ir satraukti. Ja viņi nevarēs doties pie sev nepieciešamajiem speciālistiem, veikt regulāros izmeklējumus, tostarp laboratoriskos, saņemt aprūpi mājās, kādu šobrīd saņem, piemēram, ar smagām onkoloģijas diagnozēm sirgstošie, sekas būs ļoti smagas un ilgstošas," portālam "Delfi" norādīja "Sustento" politikas koordinatore Iveta Neimane.

Neimanes ieskatā, šis ir laiks, kad speciālistu pieejamībai tieši būtu jābūt vēl lielākai, lai hroniski slimie pacienti lieki nevērstos pie sava ģimenes ārsta, kas tagad pieņem tikai akūtos pacientus, bet varētu vadīt savas hroniskās slimības gaitu sasaistē ar speciālistu. "Hroniski slimi cilvēki ir īpaša riska grupa – viņi savas zemās imunitātes dēļ var saslimt vieglāk un slimot smagāk," uzsvēra Neimane.

Viņa portālam "Delfi" skaidroja, ka ir bijušas vairākas situācijas, kad cilvēki zvanījuši un prasījuši, vai viņi var iet pie ārsta vai atcelt savus izmeklējumus, bet visaptverošu informāciju par saglabātajiem un atceltajiem pakalpojumiem organizācija vēl nav saņēmusi.

Cik pamatotas ir raizes


Kā uzskata Neimane, ļoti bīstami ir ne tikai jau esošo hronisku slimnieku saslimšanu saasinājumi, bet arī tas, ka ik dienu tiek diagnosticēti jauni onkoloģijas pacienti un tas ne vienmēr notiek uzņemšanā, bet gan ārstu speciālistu un ģimenes ārstu kabinetos, taču šie ārsti jau šobrīd ir ļoti grūti sasniedzami. "Mūs baida tas, ka no šīs krīzes mēs zaudēsim citā daļā – cilvēkiem uz tā pamata var saasināties slimības un iespēja saņemt palīdzību ir ļoti sarežģīta," norādīja Neimane un piebilda: "Cilvēki ir noraizējušies!"

Tāpat Neimane atzina, ka "pieraksti, kas bijuši vairākus mēnešus uz priekšu, tiek atcelti un pārcelti, un vispār nav zināms, kad tiks pie ārsta un varēs savus izmeklējumus veikt".

Savukārt onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības "Dzīvības koks" valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe portālam "Delfi" norādīja, ka nav saskārusies ar ziņām, ka cilvēki netiktu uz vizītēm. "Man neviens nav zvanījis uz biedrību un sūdzējies, ka pacienti netiktu kaut kur, lai gan, iespējams, ka ierobežojumi arī ir," teica Berķe. Viņa pieļauj, ka "sastrēgumi kaut kur noteikti ir, ņemot vērā, ka daudzi strādā attālināti, daudz kas var notikt."

Neimane piemin vēl vienu problēmu, par ko cilvēki bažījas – no 1. aprīļa mainās kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtība: "Bija paredzēts, ka medikamentu nomaiņu skaidros ģimenes ārsts, bet šobrīd nav, kas to skaidro. Aptiekās negrib ielaist, lai veiktu šo garo skaidrošanos, ko es arī saprotu, jo kontakts un vecam cilvēkam, personai ar invaliditāti vai hronisku saslimšanu arī nevajadzētu uzturēties ārpus mājas. Visbiežāk tā būs e-recepte un cits cilvēks izņems šīs zāles, kas būs bez paskaidrojumiem." "Sustento" pārstāve pieļauj, ka situācija varētu būt diezgan smaga cilvēkiem, kuri ir atkarīgi no medikamentiem, un tie nepieciešami, lai uzturētu savu dzīves kvalitāti un dzīvību.

Tas esot būtiski ļoti daudzu hronisku saslimšanu gadījumos,tiesa, konkrētas diagnožu grupas, kuras izmaiņas skars visvairāk, organizācija portālam "Delfi" nenosauca. "Ir grūti pateikt, kam tas ir svarīgākais, bet svarīgi ir divi jautājumi – hronisku saslimšanu saasinājums, kas var padziļināt invaliditātes, kā arī nediagnosticētās diagnozes tiem cilvēkiem, kam sākušās kaut kādas problēmas un kuri nevar šobrīd aiziet pie ārsta," uzsvēra Neimane.

Kādi ierobežojumi ir šobrīd


RAKUS joprojām tiks sniegta medicīniskā palīdzība pacientiem ar onkoloģiskām un hematoloģiskām saslimšanām, portālam "Delfi" uzsvēra slimnīcas pārstāve Namniece. Joprojām notiks cilmes šūnu transplantācija, tiks veikta staru terapija, kā arī ķīmijterapija pieaugušajiem pacientiem. Arī tuberkulozes pacientiem tiks nodrošināta visa nepieciešamā medicīniskā palīdzība, norādīja Namniece.

Tāpat kā līdz šim, palīdzība tiks sniegta cilvēkiem, kuri būs guvuši apdegumus un kuriem būs nepieciešama ārstēšana stacionārā. Arī apsaldējumus guvušie pieaugušie pacienti ārstēsies stacionārā. Tāpat arī pacientiem tiks nodrošināta piemēram, ārstējot ilgstoši nedzīstošas čūlas un izgulējumus, kā arī sniedzot nepieciešamo medicīnisko palīdzību tiem pacientiem, kas cieš dažādos nelaimes gadījumos.

No šī gada 20. marta ir pārtrauktas visas plānveida ķirurģiskās operācijas, izņemot onkoloģisko pacientu operācijas, ar tuberkulozi saistītas operācijas, kā arī aortas aneirismas un lielo asinsvadu operācijas, kas lielākas par pieciem centimetriem, informēja Namniece.

Tāpat arī no šī gada 20. marta visos RAKUS stacionāros ir pārtrauktas maksas pakalpojumu vizītes, izmeklējumi un medicīniskās manipulācijas. Ir ierobežoti visi ambulatorie pakalpojumi, kā arī visos RAKUS stacionāros tuviniekiem ir liegts apciemot pacientus, kas šobrīd ārstējas, atgādināja Namniece. Ir atceltas visas ambulatorās konsultācijas.

Tāpat Namniece informēja, ka, lai nodrošinātu nepieciešamo medicīnisko palīdzību un ārstēšanu Covid-19 infekcijas pacientiem, slimnīcas stacionāros varēs pārprofilēt nodaļas un sniegt palīdzību daudz lielākam pacientu skaitam. Tāpat RAKUS stacionāros jau šobrīd ir izveidotas papildus 134 gultasvietas.

Arī Stradiņos viss, kas var gaidīt, ir pārcelts


Šobrīd Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) onkoloģijas un hronisku saslimšanu pacienti saņemt tos pakalpojumus, kuriem nepieciešama nepārtrauktība, piemēram, staru terapija, hemodialīze u.tml., portālam "Delfi" norādīja PSKUS pārstāve Janita Veinberga. "Visām šīm pacientu grupām, ievērojot visaugstāko piesardzību, ņemot vērā esošo situāciju, tomēr nodrošinām visu nepieciešamo," uzsvēra Veinberga.

PSKUS ir slēguši plānveida operācijas, izmeklējumus un slimnīcas ambulatoro pakalpojumu klāstu, proti, nestrādā poliklīnika, nenotiek plānveida operācijas, kas ir ar dzīves kvalitāti uzlabojošu raksturu, piemēram, kataraktas operācijas acīm, skaidroja Veinberga. "Būtībā visu, kas var pagaidīt, neapdraudot pacientu dzīvību, esam pārplānojuši uz vēlāku laiku," uzsvēra slimnīcā.

Nemainās neatliekamās palīdzības sniegšana – to saņem ikviens pacients, kuram tā nepieciešama un akūtos gadījumos pacienti tiek stacionēti un saņem visu nepieciešamo ārstniecības un aprūpes pakalpojumu klāstu. "Vienkāršākos pacientus gan šobrīd cenšamies pārvirzīt uz reģionālajām slimnīcām, Stradiņos paturot primāri tos, kuriem citur palīdzēt nav iespējams," norādīja Veinberga.

Viņa arī uzsvēra, ka tas nav saistīts tikai ar Covid-19 pacientiem vai gatavošanos to lielam pieplūdumam. Tas saistīts arī ar maksimālu piesardzību, domājot par slimnīcas ārstiem un māsām, jo viņi krīzes brīdī būs vajadzīgi visvairāk.

Katrs pacients, kuram tiek pārplānota vizīte, operācija, izmeklējums, saņem zvanu no slimnīcas, kurā individuāli informē par tālāko gaitu. "Esam ļoti pateicīgi par pacientu sapratni, jo pretēji gaidītajam un saprotamajam sašutumam, saņemam ārkārtīgi daudz uzmundrinājuma vārdus, sirsnību un izturības vēlējumus," uzsvēra Veinberga.

Gana liels pacientu skaits ar slimnīcu sazinājās arī paši, lai atteiktu savu vizīti, tādējādi rūpējoties par savu drošību.

​Tāpat Veinberga norādīja, ka šobrīd notiek intensīvs darbs pie jauna pakalpojuma veida nodrošināšanas izstrādes – ārsta attālināta konsultācija. "Būs dežurējošie speciālisti, kuri pacientus varēs konsultēt pa tālruni vai kādā no pieejamiem tiešsaistes rīkiem. Tiklīdz būs skaidrs, kā varam tīri tehniski to paveikt, izziņosim šādu iespēju arī slimnīcas mājaslapā," informēja Veinberga.

"Sustento" piedāvātie risinājumi

"Sustento" pārstāve Neimane savukārt uzskata, ka ārkārtas situācijas laikā vajadzētu tieši nodrošināt lielāku speciālistu iesaisti, lai "cilvēkiem nav jāiet pie ģimenes ārstiem, bet varētu sākumā zvanīt speciālistam, lai nav jāiet pa taisno un jāsēž rindā, bet varētu piezvanīt un konsultēties". Tad speciālists varētu noteikt, vai ir nepieciešama klātienes konsultācija, vai nav. Tas būtu risinājums, lai "neielaistu vietas, kuras pēc tam varētu ļoti smagi atsaukties." Tā varētu būt valsts apmaksāta konsultācija vai vismaz daļēji valsts apmaksāta, pieļauj Neimane. "Pilnīgi bez klātienes apskates es nevaru iedomāties, piemēram, ginekoloģisku konsultāciju, kā arī cukura diabēta gadījumā - bez cukura līmeņa mērīšanas," skaidroja Neimane.

Tiesa, viņasprāt, šis ir īstais laiks, kad iespējams sākt izmantot arī attālinātos ārstniecības pakalpojumus, piemēram, konsultācijas. "Tāpēc valstij beidzot būtu jārada uzskaites un apmaksas mehānisms, lai šie pakalpojumi kļūtu par daļu no ikdienas ārstniecības procesa," norādīja "Sustento".

Tas attiecoties arī uz rehabilitācijas pasākumiem. Ja šobrīd ārkārtas situācijas dēļ cilvēks nevar saņemt rehabilitācijas pakalpojumus, piemēram, pēc insulta vai traumas, viņš, visticamāk, iegūs invaliditāti uz visu mūžu un valstij būs jāsedz viņam visas ar invaliditāti saistītās izmaksas.

Tāpēc "Sustento" aicina veselības nozares vadību rūpīgi izsvērt, vai ambulatoro veselības pakalpojumu un rehabilitācijas ierobežošana ārkārtas situācija neradīs daudz smagākas sekas un slogu valsts budžetam jau tuvākajā nākotnē, lai pēc ārkārtas situācijas cilvēki nebūtu padziļinājuši savu hronisko slimību vai pat ieguvuši invaliditāti.

"Onkoloģija tomēr ir prioritāte, un cenšas tur visu sakārtot tā, lai cilvēkiem nebūtu jāgaida, bet viens ir tas, ko cenšas, bet otrs, kādas šobrīd ir korekcijas. Nevar jau gribēt, ka laikā, kad visa valsts gandrīz ir apstājusies, viena nozare ietu kā pulkstenis uz priekšu – ja bremzējas, tad bremzējas un tiek ietekmēts viss," komentēja "Dzīvības koks" pārstāve Berķe.

Jau ziņots, ka, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, no piektdienas, 27. marta, līdz ārkārtējās situācijas beigām būs daļēji ierobežoti veselības aprūpes pakalpojumi gan valsts, gan privātajās ārstniecības iestādēs, portālu "Delfi" informēja Veselības ministrijā (VM).

Ministrijā uzsvēra, ka arī turpmāk tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība, tai skaitā izmeklējumi un konsultācijas, kas nepieciešamas. Tas nozīmē, ka netiek ierobežotas pacienta iespējas saņemt palīdzību, piemēram, pēkšņu sāpju gadījumā. Arī ģimenes ārsta prakses turpina darbu. Tāpat netiks atceltas onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte. Nepieciešamo palīdzību saņems arī grūtnieces, "zaļā koridora" pacienti, HIV/AIDS un tuberkulozes un citi pacienti. Iespēju robežās konsultācijas tiks sniegtas attālināti, norādīja VM.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!